Kā noteikt, cik kadrus izšāvusi kamera

Apr 05 2013 — PhotoOne comment so far

Nav noslēpums, ka digitālās fotokameras slēdža resurss ir ierobežots. Un, ja tu šobrīd dodies uz laukiem filmēt kārtējo time-lapse, lai tikai redzētu, kā nokūst sniegs, tad padomā vēlreiz, vai tas tev tik tiešām ir nepieciešams. Ja pieņemam, ka video sekundē ir aptuveni 25 kadri un tu vēlies uztaisīt aptuveni vienu minūti garu time-lapse video, tad tas tev prasīs aptuveni 1500 kadrus. Kameras slēdža laiks (ar atsevišķiem izņēmumiem) parasti ir robežās no 50 000 – 150 000. Te var apskatīt datus par Canon kamerām, skrollējam vairāk uz leju. Tātad, ja tev ir vidējā Canon kamera ar 100 000 slēdža resursu, tad tavs vienu minūti garais time-lapse iztērēs aptuveni 1.5% no tava slēdža resursa. Tas nozīmē, ka ar šo kameru tu vari uzfilmēt vidēja garuma Holivudas filmu time-lapse režīmā. Protams, bieži kameras šo aptuveno resursu pārdzīvo pat par vairāk kā 100 tūkstošiem, tāpēc par absolūto kameras dzīves ilguma rādītāju to nevajadzētu uztvert (turklāt, lai arī dārgi, slēdzi iespējams arī nomainīt), tomēr, ja vēlies iegādāties kameru lietotajā tirgū, tad šis skaitlis diezgan skaidri pateiks, vai ar to bildētas pīles vietējā dīķī svētdienu pēcpusdienās vai tomēr tas ir bijis kāzu fotogrāfs, kurš vienā nedēļas nogalē izbliež daudzus tūkstošus kadru. Bet varbūt tas bijis kāds, kurš filmējis Holivudas garuma filmu time-lapse režīmā?

Dažas kameras šo informāciju saglabā katrā kadrā EXIF informācijā. Šādām kamerām to atrast būs diezgan vienkārši, bet, ja tas tomēr ir par grūtu, tad var augšupielādēt ar kameru uzņemtu attēlu šajā lapā http://www.camerashuttercount.com/ un tā pateiks kameras slēdža dzīves ilgumu. Diemžēl, Canon šo informāciju nesaglabā attēlā, tāpēc tik vienkārši to iegūt nevar. Var, protams, nest kameru uz Canon servisa centru, kur šo informāciju iespējams uzzināt (par konkrētu samaksu?), bet neba tas vienmēr būs tik ērti, ja vēlaties iegādāties lietotu fotoaparātu.

Eksistē arī maksas rīki internetā, kur samaksājot aptuveni 2$ iespējams noteikt slēdža laiku vienai kamerai. Nezinu, iespējams, viņi arī darbojas, neesmu mēģinājis. Tomēr es atradu veidu, kā to noteikt bez maksas pašam. Par to paldies Tobias Müller.

Ievietošu aprakstu arī šeit, jo informācija internetā mēdz pazust:

  1. Šis darbojas tikai uz Apple OS X un Linux operētājsistēmām
  2. Instalējam Xcode no AppStore (bez maksas)
  3. Atveram termināli (rakstām Terminal iekš Spotlight) un instalējam homebrew, izpildot sekojošo komandu:
    ruby -e "$(curl -fsSkL raw.github.com/mxcl/homebrew/go)"

    Tad izpildām terminālī zemāk esošo komandu un izdarām visu, ko viņa saka (iespējams, ka būs vēl kaut kas jāpieinstalē, iespējams nē):

    brew doctor
  4. Instalējam gphoto2, kas tad arī noteiks slēdža noskrējienu, ar komandu
    brew install gphoto2
  5. Pievienojam kameru datoram ar USB vadu
  6. Lai aizvērtu Apple Picture-Transfer-Protocol, kas neļauj piekļūt kamerai, terminālī rakstām
    killall PTPCamera
  7. Lai iegūtu kameras shutter count rakstām sekojošo komandu
    gphoto2 --get-config /main/status/shuttercounter

Rezultātā saņemsim kaut ko tamlīdzīgu:

Label: Shutter Counter
Type: TEXT
Current: 15467

No kameras iespējams iegūt vēl daudz un dažādu informāciju. Pilnu sarakstu ar iespējamajām komandām iespējams iegūt,  ar sekojošo komandu:

gphoto2 --list-config

Ja pareizi saprotu, tad Linux vidē pirmos trīs soļus var izlaist, jāinstalē tikai gphoto2 (sudo apt-get install gphoto2), bet tā kā pats to neesmu darījis, tad detaļās neiedziļināšos.

Kā strādā lielās korporācijas

Apr 04 2013 — Life3 comments so far

Nesen atgadījās kāds interesants notikums. Veicu pirkumu pie pasaules lielākā online tirgotāja – Amazon, bet pēc pāris dienām pamanīju, ka cits internetveikals tai pašai precei ir nolaidis cenu vēl nedaudz zemāk. Tā kā pie Amazon biju pasūtījis vairākas preces, tad negribēju atcelt vienu no precēm un pasūtīt citur, bet arī atstāt to tā negribējās, jo arī 20$ tomēr ir nauda.

Sazinājos ar Amazon klientu servisu, jeb pareizāk sakot viņi sazinājās ar mani, lai pateiktu, ka “rūpējas par manu pasūtījumu”. Atbildēju uz viņu vēstuli, pieminot konkurenta zemāko cenu un apvaicājos, vai nevaram kaut kā sarunāt “price match”. Diemžēl saņēmu negatīvu atbildi, jo, izņemot TV produktus, viņi “price match” taktiku vairs nepielieto, tomēr pateicās par manu modro aci un ieteica paziņot Amazon produkta lapā par atrasto zemāko cenu.

Es, nedaudz naivs būdams, domāju, ka šajā vēstulē bija zemteksts un, ja es paziņošu par šo zemāko cenu, tad arī Amazon varbūt savu cenu nomainīs un tad es kaut kā varēšu sarunāt, lai arī manam pasūtījumam piemēro šo jauno, nu jau samazināto cenu. Tā arī rīkojos – aizgāju uz Amazon produkta lapu, aizpildīju formu par zemāku atrasto cenu. Nepagāja pat pusstunda, kā arī Amazon bija nomainījis cenu uz manis iesniegto. Tad nu ķēros klāt un rakstīju epastu klientu servisam ar jautājumu, vai nevarētu piemērot manam pasūtījumam jauno Amazon cenu. Uz to ātri vien saņēmu atbildi, ka viņi pateicas, ka es esmu izvēlējies Amazon nevis kādu citu tirgotāju, un, tā kā mans sūtījums vēl nav izsūtīts, tad viņi var piemērot jauno cenu manam pasūtījumam, ko arī izdarīja.

Tādam, manuprāt, ir jābūt labam klientu servisam. Tas viss kopā aizņēma mazāk nekā 3 stundas – momentānas atbildes no klientu servisa, cenas izmaiņa, sekojot konkurentam, mazāk nekā 30 minūšu laikā, un mana pasūtījuma cenas atjaunošana. Tiesa, te jāpiebilst, ka iesniegtā cena bija no tirgus līdera šajā produktu sfērā un arī lielākā Amazon konkurenta, tāpēc ar kuru katru kaktu kantora cenu tas droši vien neizdotos.

Piegriezās maksāt komisijas maksu

Nov 21 2012 — Life, Zviedrija2 comments so far

Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām). Tiesa šis bezprocentu kredīts nedarbojas, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs, tādā gadījumā uzreiz ir jāsāk maksāt procenti par izņemto summu, bet tā kā plānoju kartes kontā ieskaitīt naudu, pirms to tērēt, tad domāju, ka arī šie procenti man nedraud. Aizmirsu vēl pieminēt tādu “sīkumu” kā bonusā tam visam ir arī bezmaksas ceļojumu apdrošināšana. Te gan vismaz 75% no ceļojuma jābūt apmaksātiem ar šo karti, bet tāpat patīkami. Šī karte ir GE Money Bank MasterCard kredītkarte. Kartei pieteicos, redzēs vai viss būs tik skaisti, kā šobrīd izskatās. Alternatīva šai kartei ir ICA Bankkort Plus, kurai ir viss līdz šim pieminētais, vienīgi klāt nāk gada maksa, kas ir 324 kronas gadā. Te es, protams, runāju par Zviedrijā pieejamajām kartēm.

Neesmu informēts, vai Latvijā ir kāda karte ar samērīgu gada maksu, kurai nav ne komisijas maksas par valūtas konvertāciju, ne maksas par naudas izņemšanu no bankomāta ārzemēs. Man (līdz šim mīļajā) Swedbank vairs nav pieejama neviena bezmaksas karte, turklāt tām visām ir gan salīdzinoši liela valūtas konvertācijas maksa, gan maksa par naudas izņemšanu ārzemēs. Ja kādam ir informācija par kaut ko līdzīgu kā aprakstīju augšā, tikai Latvijā, labprāt uzklausīšu.

Ziemas riepas

Okt 17 2012 — Zviedrija2 comments so far

Gatavojoties ziemas sezonai, šodien nopirku ziemas riepas velosipēdam. Tā kā kopš vasaras no automašīnas esmu atteicies pilnībā, tad šobrīd gandrīz visa pārvietošanās notiek tikai ar velosipēdu, tai skaitā ik dienu uz un no darba. Arī ziemā neplānoju to pārtraukt, jo ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz darbam (maršrutu nesakritības dēļ) aizņem tik pat daudz laikā, kā tad, ja dotos ar kājām, proti, 30 minūtes. Savukārt ar velosipēdu to var paveikt gandrīz tik pat ātri kā ar auto – nieka 12 minūtēs. Ziemā, protams, ātrums būs nedaudz jāsamazina un tas aizņems nedaudz vairāk laika, tomēr jaunās riepas manāmi uzlabos braukšanas drošību.

Patiesībā visnedrošākais laiks braukšanai ar velosipēdu ir tieši starpsezonā, kad uz ielām veidojas apledojums vai arī ledus jau sāk kust, kā arī uz ļoti noblietēta un gluda sniega. Arī pagājušo ziemu braucu ar velosipēdu, tiesa tikai nedēļas nogalēs un bez īpašām ziemas riepām, tomēr tā kā tagad plānoju to darīt ik dienu, tai skaitā uz apledojuša ceļa, tad domāju, ka šis ieguldījums būs tā vērts.

Īpaši liela izvēle starp radžotajām veloriepām nav, gandrīz visur tirgo tieši Nokian/Suomi Tires Hakkapeliitta. Esot arī kaut kādi lētāki varianti, tomēr šīs pēc lietotāju atsauksmēm atzītas par sakarīgāko variantu. Lētākajām jau pēc vienas sezonas esot izbirušas gandrīz visas radzes. Es iegādājos W106 modeli, kas ir standarta 28″ pilsētas riteņa riepu izmērs. Skaitlis 106 modeļa nosaukumā nozīmē, ka riepai ir 106 radzes. Uzreiz jāsaka, ka šis nav lēts prieks. Vidēji Zviedrijā viena riepa maksā aptuveni 28 Ls. Salīdzināju ar Latviju un cenas īpaši neatšķīrās. Tomēr pēc ilgākas meklēšanas atradu Zviedrijas veikalu, kas šo pašu riepu modeli tirgo pa 20 Ls/gab. Tātad braukšana ziemā man izmaksāja 40 Ls. Salīdzinoši dārgi, tomēr ņemot vērā, ka mēnešbiļete sabiedriskajam transportam Stokholmā maksā 63 Ls, tas nemaz tik dārgi vairs neliekas. Turklāt veikalam ir 180 dienu “atvērtā pirkuma” politika, kas nozīmē, ka, ja nu gadījumā Stokholmā ziema šogad “nesāksies”, tad riepas varēšu atgriezt atpakaļ. Vispār Zviedrija šādā ziņā ir krietni priekšā Latvijai un daudz tuvāk ASV. Lielākajā daļā veikalu nelietotu preci drīkst atgriezt 30-60 dienu laikā, bet dažos gadījumos to var darīt pat gadu pēc pirkuma iegādes.

Ceļojums uz Budapeštu

Sep 19 2012 — Travel2 comments so far

Cik vēl ir tādu priekšnieku, kas savam darbiniekam uz kāzām uzdāvinātu ceļojumu uz Budapeštu? Es tādu zinu tikai vienu un tas ir manējais – Laszlo. Nedaudz negaidīti jau tas nāca, tomēr atteikties būtu bijis vienkārši nepieklājīgi. Īpaši jau tāpēc, ka biļetes jau bija nopirktas un priekšnieks pats ir no Ungārijas. Tādā veidā viņš gribēja mūs ne tikai iepriecināt, bet arī iepazīstināt ar savu dzimteni, ar kuru viņš ļoti lepojas un kurā viņš patiesībā arī dzīvo, jo uz darbu viņš brauc lido tikai no pirmdienas līdz piektdienai. Budapešatas iepazīšanai mums bija atvēlēta vien nedēļas nogale. Kā izteicās Laszlo, tad tas tikai, lai iekarinātu āķi lūpā, jo mums noteikti vajadzēs tur atgriezties vēl, lai iepzītu ne tikai tās galvaspilsētu, bet arī plašos vīna reģionus un Balatonu. Turklāt mūsu vizīte notika 2011. gada 14.-16. oktobrī, kad Ungārijā jau paliek vēss, jo vasarā tur mēdz būt pat 40 grādus karsts.

Continue Reading »