Stockholm 101: IKEA and other household shops in Stockholm
Februāris 18, 2010
Ja runa iet par Stokholmu un IKEA, tad pirmais jautājums, kas ienāk prātā ir „Kura?”, jo Stokholmā ir divas IKEAs. Visi droši vien zina, ka IKEA nāk no Zviedrijas un tās nosaukums veidots no īpašnieka iniciāļiem (Ingvar Kamprad), fermas, kurā viņš uzaudzis (Elmtaryd), un dzimtā ciema (Agunnaryd) Zviedrijas dienvidos. Tomēr reti kurš zina par to, ka jau kopš agriem 80tajiem tā ir reģistrēta Nīderlandē un ar izcilu shēmošanu izvairās no nodokļu maksāšanu. Garš stāts īsuma ir tāds, ka uzņēmums ir reģistrēts Nīderlandē un novirza savus ienākumus Nīderlanē reģistrētai bezpeļņas labdarības organizācijai. Šai labdarības organizācijai nav jāpublisko savi ienākumi un izdevumi, jo tā nosaka Nīderlandes likumdošana. Šī organizācija ir ne tikai lielākā labdarības organizācija pasaulē, apsteidzot pat Bilu un Melindu Geitus, bet arī „skopākā” labdarības organizācija. Caur dažādām shēmām sanāk, ka šī organizācija bez nodokļu nomaksas (kā jau bezpeļņas un labdarības organizācija) noziedo savu naudu atpakaļ Kamprādu ģimenei. Bet ne par to bija stāsts – vēlējos pateikt, kur Stokholmā iegādāties mēbeles un citas mājsaimniecības preces.
Kur mukt, kad nevari vairs atdot parādus?
Februāris 17, 2010
Lai arī pagaidām ar kreditoriem man problēmu nav bijis, ne reizi vien esmu iedomājies, ko es darītu, ja nevarētu vairs atmaksāt aizdevumus un vēlētos pazust no kreditoru redzesloka. Iedomāsimies situāciju, ka mans kredītā iegādātais dzīvoklis ir zaudējis savu vērtību tik tālu, ka vairs nespēj nosegt manas kredītsaistības. Nē, patiesībā te pat nav nekas jāiedomājas, jo tā jau ir realitāte – lai arī neiegādājos savu dzīvokli pašos augstākajos “ziedu laikos”, bet brītiņu pirms tam, tāpat tas vairs nav tik vērtīgs, lai nosegtu manas kredītsaistības. Teorētiski banka varētu jebkurā brīdī veikt atkārtotu īpašuma novērtēšanu un paziņot par to, ka mans dzīvoklis vairs nesedz manas kredītsaistības, un likt man atmaksāt starpību. Tas, protams, tā nenotiks, kamēr vien es godīgi maksāšu ikmēneša kredītmaksājumu, jo šādas bankas rīcības gadījumā sāktos absolūts haoss. Tā pamatā būtu fakts, ka ir ļoti daudz cilvēku, kas vienkārši nespētu šo starpību samaksāt un banka būtu spiesta atņemt viņiem šo dzīvokli, pārdot par esošo tirgus vērtību, bet aizņēmējs vēl joprojām paliktu parādā bankai starpību. Psiholoģiski ko tādu būtu ļoti grūti pārdzīvot, daudz grūtāk nekā esošo apziņu, ka dzīvoklis vairs nav vērts to, cik esat parādā bankai, jo jūs vismaz tajā dzīvojat un, lai arī ieķīlāts, tas pieder jums. Protams, grūtības būtu ne tikai psiholoģiskas, bet arī praktiskas, jo banka ar tiesas palīdzību regulāri no jūsu mēnešalgas atskaitītu daļu naudas parāda dzēšanai.
Un te nu kā risinājums nāk jau pieminētais bēgšanas plāns – aizbēgt uz kādu tik tālu valsti, kur Latvijas (būsim atklāti – Skandināvijas) bankām nagi klāt nesniedzas, un dzīvot tur aizmirstot par Latvijā esošo parādu. Man nez kāpēc ar šādu valsti vienmēr ir asociējusies Taizeme – tā likās pietiekoši tālu, lai garie banķieru nagi līdz manīm nesniegtos, kā arī tur ir pietiekoši lēta dzīvošana, esmu dzirdējis, ka vesela vista maksā tikai 1$. Protams, nebiju par šādu variantu nekad domājis nopietni, bet bieži biju jokojis, ka ja nu būs galīgas sprukas, tad neatliks nekas cits, kā doties uz Taizemi. Uz ko mana kolēģe smejoties teica: “Jā, drausmīgākais, kas ar cilvēku var notikt, ir tas, ka viņam jāpārvācas uz dzīvi uz Taizemi…”
Bet re kā Īrijā cilvēki, kas ieslīguši dziļā parādu slogā, par bēgšanas valsti izvēlas Latviju. Laikam viņiem Latvija asociējas ar kaut ko ļoti tālu un neaizsniedzamu, kur ir pietiekoši lēta dzīvošana, lai būtu vērts uz turieni doties un slēpties no kreditoriem. Jāsaka, ka šis ir ļoti interesants pavērsiens, un varam redzēt cik dzīvē viss ir relatīvs. Nez kur muktu taizemietis, ja būtu ieslīdzis augstāk aprakstītajā problēmā?
Vai Canon 550D tiešām ir apvērsums kā tas rakstīts viņu neskaitāmajās preses relīzēs?
Canon laiž klajā jauno EOS 550D, radot apvērsumu amatieru attēlveidošanas pasaulē. Vieglā digitālā SLR (DSLR) ļauj lietotājiem paplašināt savu fotoattēlu un Full HD video uzņemšanas iespēju apvāršņus.
Nesaskatu tajā neko tik īpašu, lai skaidru galvu domājošs lietotājs gribētu pāriet uz to no sava EOS 500D. Nedomāju, ka pāriešanas iemesls būs jaunais, bet fiziski tāda paša izmēra, 18 megapikseļu sensors. Fiziski tāda paša izmēra sensorā iespiežot vairāk pikseļus mēs attēlu graudainību īpaši neizmainīsim, mēs neiegūsim to pašu, ko iegūtu no lielāka sensora, bet ar mazāk megapikseļiem. Tāpat arī LCD ekrāna pikseļu skaits ir palielināts no 920,000 uz 1,040,000, fotoaparātā ir ielikta ietilpīgāka baterija, ekspozīcijas kompensācija nu ir +/- 5.0 EV bijušo +/- 2.0 EV vietā, bet vai visi šie sīkumi tiešām ir vērti vārda “apvērsums” lietošanai?
Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.
Ceļošana mūsdienās
Februāris 15, 2010
Ceļošana pēdējos gadu desmitos ir būtiski mainījusies. Vienas no lielākajām ir izmaiņas transportlīdzekļu izvēlē. Ja šobrīd lētās aviokompānijas brīvi pieejamas, tad agrāk aviopakalpojumi vidējam iedzīvotāju slānim nebija pa kabatai. Cilvēki pārsvarā izvēlējās lētākus, bet tai pat laikā lēnākus pārvietošanās līdzekļus. Reti kurš uzdrīkstējās sapņot par nedēļas nogales pavadīšanu otrā Eiropas pusē, jo tas gluži vienkārši nebūtu iespējams, pārvietojoties ar sauszemes transportlīdzekļiem, un būtu pārāk dārgi vidējam tūristam, lai lidotu ar lidmašīnu un pavadītu galamērķī tikai pāris dienas. Ja agrāk cilvēki daudz biežāk ceļoja ar vilcieniem, autobusiem vai personīgajām automašīnām, tad šobrīd šādi pārvietošanās veidi liekas diezgan ekstrēmi, jo dzelzceļa vai autobusa pārbrauciens pāri Eiropai prasa vismaz pusi nedēļas. Manuprāt, tas savā ziņā noved pie zināmas ceļošanas degradācijas, jo cilvēkiem tūrisms vairāk asociējas ar “aizlidoju, apskatīju, atlidoju”, lai gan etimoloģija vārda travel saknes skaidro kā “to make a laborious journey, travel”, kas nozīmē, ka ceļojums ir kā darbs, kā kaut kas grūts, kas jāpaveic, lai pēc tā paliktu sajūta, kā par paveiktu kaut ko lielu, nozīmīgu. Bet, aizlidojot ar lidmašīnu vienā un otrā virzienā, šis kaut kas lielais tiek daļēji sagrauts. Uz visām šīm pārdomām mani vedināja vairāku Micheal Palin ceļojumu sēriju noskatīšanās. Sākot no 1988. gada viņš ir apceļojis pasauli krustu šķērsu, turklāt to darījis pārsvarā bez gaisa pārvietošanās līdzekļiem. Un pārvietojoties pa zemi, ūdeni, tu patiesībā vari iepazīt pasauli, ko apceļo, kamēr debesīs vairāk vai mazāk viss ir vienāds.
