Naudas izkrāpšana ar Facebook atbalstu

Jan 28 2016 — OtherNo comments yet

Šodien ieejot Facebook uzdūros kārtējam “Suggested Sponsored Post”, kur tika piesolīta McDonalds dāvanu karte 200 SEK (~21 EUR) vērtībā par nieka 10 SEK. Šī reklāma tika noformulēta kā no kolektīvās iepirkšanās darījums (Groupon, PērkamKopā un tamlīdzīgie).

MoneyExtortion1

Nekad par tādu DealSverige nebiju dzirdējis un kaut kā uzreiz bija aizdomas, ka piedāvājums nav īsts un apakšā kaut kas slēpjas. Neba tikai tāpēc, ka parasti šīs atlaides tomēr ir maksimums 50% apmērā no pilnās cenas, bet te piedāvāja veselus 95%. Varbūt tas ir jauns serviss, kas sponsorējot pirmo piedāvājumu cenšas ievilināt jaunus klientus? Lai noskaidrotu devos papētīt šo situāciju sīkāk.

Atverot piedāvājuma lapu, pirmais, kas uzreiz krīt acīs ir tas, ka lapā nekur nevar aiziet, vienīgais, ko var izdarīt, ir tikai nopirkt piedāvājumu. Nav ne saites uz sākumlapu, ne uz kādu citu piedāvājumu, kā tas parasti ir. Īpaši jau gadījumā, kad šī būtu tikai ēsma, lai cilvēki sāktu pirkt arī citus piedāvājumus. Lapā var arī redzēt, ka 91 no 100 piedāvājumiem jau esot izpārdots, tādejādi mudinot cilvēku pasteigties, lai nenoguļ savu iespēju (izmest miskastē savu naudu). Un šis skaitlis kaut kā nemainās, vai lapu atver tagad vai pēc 10-15 minūtēm.

MoneyExtortion2

Bet nekas jau neliedz parediģēt adresi un mēģināt atvērt šo sākumlapu. Tomēr vienīgais, ko var redzēt tur ir to, ka lapa neesot atrasta:MoneyExtortion3

Labi, uzreiz varētu vērt ciet šo lapu, jo nepārprotami ir skaidrs, ka šis ir kārtējais skams. Bet, kas tad notiek, ja nospiežam pogu “Pirkt”? Kā viņi var legāli no mums izkrāpt naudu? Vai arī ši ir vienkārši pikšķerēšana (phishing), kur mēģina savākt kredītkaršu datus? Ejot uz nākamo soli, kur jāievada savi dati, ir jāpiekrīt lietošanas noteikumiem, tikai nez kāpēc lietošanas noteikumi ved uz pavisam citu saiti un citu domēnu par kaut kādu tulkošanas servisu.

No sākuma domāju, ka viņi vienkārši ir nokopējuši lapu un aizmirsuši nomainīt saiti uz noteikumiem, bet palasot sīkāk izskatās, ka ievadot datus un piekrītot noteikumiem, jūs patiesībā sākat abonēt šo tulkošanas servisu par nieka 45 EUR mēnesī. Un šis piedāvājums, ko pērkat ir vienkārši welcome gift. Diezgan nožēlojami. Un vēl nožēlojamāk, ka Facebook šādus krāpšanas mēģinājumus nepārbauda, pirms ļauj publicēt šādas reklāmas. Vai tiešām cilvēki ir tik muļķīgi un uzķeras uz ko tādu?

MoneyExtortion4

Beigās, protams, izdarīju to, kas jāizdara – noziņoju, ka šis ir krāpšanās mēģinājums. Nezinu vai un cik ātrs no tā būs rezultāts.

 

 

Fotoaparāts ceļotājiem – Panasonic GM1

Nov 07 2015 — Photo, TravelNo comments yet

Līdz šim esmu bijis īpašnieks trim spoguļkamerām. Šobrīd īpašumā esošo Canon 6D uzskatu par savu galveno kameru, kuru vienmēr ņemu līdzi, ja nepieciešamas visaugstākās kvalitātes bildes un apstākļi atļauj. Arī iepriekšējās divas kameras bija Canon ražojumi – sāku ar Canon 400D, ko vēlāk nomainīju uz Canon 7D. Tomēr tiecoties pēc pilna izmēra matricas un salīdzinoši zema svara, nonācu pie jau minētā Canon 6D. Savā ziņā biju kļuvis par “sistēmas” vergu, jo jau ar pirmo fotoaparātu tika iegādāti Canon objektīvi, ko nevēlējos mainīt, tāpēc tajā brīdī citas “sistēmas” nemaz neapskatīju.

Tomēr neesmu no tiem cilvēkiem, kuri tikai akli iet uz priekšu, nepievēršot uzmanību attīstībai citā virzienā. Laikā, kad parādījās Micro Four Thirds bezspoguļu kameras (MILC), arī es iegādājos vienu no pirmajiem šāda tipa modeļiem – Olympys PEN E-P1. Kamera šķita interesanta ne tikai tās mazā svara un izmēra dēļ, bet arī retro izskats šķita saistošs. Bilžu kvalitāte, protams, neturēja līdzi toreiz īpašumā esošajam Canon 400D, tomēr ceļojumā aiz Ziemeļu polārā loka tā lieti noderēja, samazinot līdzi ņemamo mantu svaru. Tāpat ar to varēju uzfilmēt savu pirmo īsfilmu par šo 12 dienu garo pārgājienu.

Pēc kāda laika Panasonic un Olympus cīniņā iesaistījās arī trešais spēlētājs – Sony, tomēr viņš bija spēris soli uz priekšu, ievietojot praktiski tāda paša izmēra kamerā APS-C izmēra sensoru. No sākuma gan viņiem ar objektīvu izvēli bija pašvaki, jo tam bija speciāls savienojums, kas neatbilda ne lielajām Sony kamerām, ne MFT kamerām, bet ar laiku arī pieejamo obektīvu klāsts uzlabojās. Sapratu, ka no Olympus man bija laiks šķirties, un nomainīju to uz Sony NEX F3.

Pēdējos pāris gadus man kā standartkomplekts kalpojis tieši Canon 6D un Sony NEX F3. Sony bija ceļabiedrs tad, kad bija jātaupa uz līdzi ņemamo mantu svaru, piemēram, pārgājienā uz Kolorado upi, vai arī reizēs, kad tika apmeklēts kāds nedrošāks galamērķis, kā, piemēram, Kolumbija. Savukār Canon 6D tika ņemts līdzi visos pārējos gadījumos.

Nevaru teikt neko īpaši sliktu par Sony NEX, kas man visus šos gadus kalpojis godam. Ar to var uzņemt diezgan kvalitatīvas fotogrāfijas pat sliktā apgaismojumā un tā ir ērta rokā. Neredzēju nevienu būtisku iemeslu, kāpēc man šī kamera būtu jāmaina pret ko citu, līdz nesen manā redzeslokā nonāca Panasonic GM1.

Panasonic GM1

Gan krāsas, gan izmēra ziņā tā varētu sacensties ar biezpiena sieriņu kārums

Kas tad šai kamerai ir tāds īpašs? Panasonic saka, ka tā ir mazākā fotokamera ar maināmiem objektīviem. Manā skatījumā tas viennozīmīgi ir pluss, aplūkojot to kā savas otrās kameras variantu. Redzot bildes ar šo kameru internetā, bija diezgan grūti aptvert, cik patiesībā tā ir maza. Ieraugot to dzīvē, tā tāpat šķita mazāka nekā pirms tam iztēlojos, prātā nāca vārds niecīga. Grūti iedomāties, kā tik mazā kamerā Panasonic ir varējuši iedabūt tik lielu sensoru. Tomēr ne tikai pašas kameras izmērā ir spēks, Panasonic arī pamanījies izveidot supermazu sabīdāmo objektīvu, kurš pozitīvi novērtēts daudzos apskatos dēļ savām optiskajām īpašībām. Sony NEX objektīvs vien ir lielāks par visu GM1 ar savāztu objektīvu, par Sony korpusu nemaz nerunājot. Šo kameru tiešām var mierīgi ievietot bikšu vai jakas kabatā un tādu būtu grēks nenēsāt visur sev līdzi. Continue Reading »

Skrējiens pēc zelta uz Krētu

Okt 02 2015 — TravelNo comments yet

Augstākais lojalitātes līmenis kādā no trim aviosabiedrību aliansēm sniedz dažādas priekšrocības – pieeju laundžiem, bezmaksas vai papildus bagāžu, prioritāti dažādās rindās. Tomēr, lai šo statusu sasniegtu, nedaudz jāpacīnās. Zvaigžņu aliansē jeb Star Alliance visvieglāk augstāko (zelta) statusu bija un droši vien arī šobrīd ir sasniegt ar grieķu aviokompānijas Aegean programmu Miles+Bonus.

Sākotnēji, kad Aegean tikko pievienojās Star Alliance, zelta statuss bija praktiski mūžīgs, un, lai to sasniegtu, vajadzēja savākt tikai 20000 jūdžu. Turklāt pat pirmie divi tūkstoši, ko deva tikai par to, ka piereģistrējāties programmā, arī tika skaitīti kā statusa jūdzes, tātad realitātē bija nepieciešams savākt tikai 18000 jūdžu. Pēc tam pietika ieskaitīt tikai vienu lidojumu turpmāko 36 mēnešu laikā un statuss tika pagarināts atkal uz trim gadiem. Tomēr, kā dzīvē bieži nākas atskārst, arī mūžīgais ne vienmēr ir “mūžīgs”. Neviens gan arī nesolīja, ka šis statuss būs mūžīgs, jo teorētiski tas bija derīgs tikai trīs gadus un Aegean paturēja tiesības jebkurā brīdī izmainīt programmas noteikumus, ko viņi arī izdarīja 2014. gada nogalē.

Es ielēcu šajā “aizejošajā vilcienā” tieši gadu pirms programmas izmaiņām, tāpēc no šī “mūžīgā” statusa man sanāca vien čiks. Līdz ar Miles+Bonus programmas izmaiņām, statuss, līdzīgi kā citu aviokompāniju programmās, tagad ir derīgs tikai vienu gadu un katru gadu tam ir jāpārkvalificējas. Pēc jaunajiem noteikumiem, lai pirmo reizi kvalificētos, nepieciešams savākt vai nu 48000 jūdžu vai 24000 jūdžu, ja nolido vismaz 4 lidojumus ar Aegean. Šis četru lidojumu nosacījums bija interesants, jo lielākā daļa no līdzšinējiem zelta statusa īpašniekiem ne reizi nemaz nebija lidojuši ar Aegean vai pat bijuši Grieķijā. Savukārt, lai uzturētu zelta statusu (pagarinātu vēl par gadu), nepieciešams gadā savākt vai nu 24000 jūdžu vai 12000 jūdžu, ja nolido vismaz 4 lidojumus ar Aegean. Tātad sanāk, ka pārkvalificēties ir divreiz vieglāk nekā iegūt zelta līmeni pirmo reizi.

Līdz ar negatīvajām izmaiņām, klāt nāca arī šādi tādi bonusiņi zelta līmenim, no kuriem interesantākais man šķita 4 bezmaksas upgrade uz bisnesa klasi, lidojot ar Aegean. Ņemot vērā to, ka, lai pārkvalificētos zelta līmenim par zemākajām 12000 jūdzēm, nepieciešams nolidot tieši 4 lidojumus ar Aegean, likās, ka šo nevar neizmantot. Un tā kā no Stokholmas ir tiešais reiss uz Atēnām ar Aegean, tad nekur pat nenācās pozicionēties. Tika sakombinēts lidojumus uz kādu no lētākajiem galamērķiem Grieķijā, kur vēl nav būts, ar pārsēšanos Atēnās, un varējām doties ceļā. Šādi tiktu nolidoti divi lidojumi turp un divi atpakaļ jeb tieši četri nepieciešamie posmi. Vislabākais piedāvājums sanāca uz Haniju, Krētā. Izmantojot ExpertFlyer, tika noskaidrots, ka lidojumos tik tiešām ir pieejamas vietas upgrade-iem uz I klasi. Rezultātā tika iegādātas biļetes par 91 EUR no cilvēka. Ņemot vērā, ka tās uzreiz varējām upgrade-ot uz biznesa klasi, man tas nešķita nemaz tik slikts darījums. Tā kā Aegean nav bezmaksas telefona numura Eiropas klientu centros, caur Skype tika zvanīts uz ASV bezmaksas numuru. Tur, izstāstot savu bēdu, teica, ka diemžēl no ASV ofisa nevarēšot palīdzēt (ko es jau zināju), bet savienos mani ar Atēnu ofisu (ko es arī jau biju pirms tam noskaidrojis). Tā nu mani savienoja ar Atēnām (bez maksas, jo zvans tika veikts uz ASV bezmaksas numuru) un tur laipns aģents skaidrā angļu valodā uzreiz nokārtoja un izsniedza jaunās biļetes biznesa klasē.

Continue Reading »

Ceļojums uz Kolumbiju

Sep 04 2015 — TravelNo comments yet

Kolumbija par sevi bija radījusi iespaidu, kā nedroša valsts, kurā narkotiku karteļi nepārtraukti izrēķinās viens ar otru, savukārt tūristus parastos nolaupa vai aplaupa uz katra stūra visi, kuriem nav laika iesaistīties narkotiku karos. Tomēr pēc ceļojuma uz šo valsti, jāsaka gluži tāpat, kā Māra dzied astronautu dziesmā, ka “šeit sen jau nav, kā desmit gadus atpakaļ”! Patiesībā jau arī pirms biļešu iegādes zināju, ka tik traki nebūs, jo viens no bijušajiem kolēģiem bija no Kolumbijas un pastāstīja, ka tas stereotipiskais tēls, ko varam gūt, skatoties ziņas, ir ļoti nepatiess. Kolumbija ir pavisam normāla un pat droša valsts, ja vien pats ievēro normālus piesardzības pasākumus un nebāz degunu, kur nevajag. Ar normālajiem piesardzības pasākumiem bija domāts vilkt vienkāršas drēbes, kā dara arī vietējie, nestaigāt apkārt ar spoguļkameru kaklā un maku bikšu aizmugurējā kabatā (kaut gan pēc maniem novērojumiem, ļoti liela daļa kolumbiešu to nēsāja tieši tur). Ar deguna nebāšanu tur, kur nevajag, bija domāts nebraukt uz teritorijām, kurās tiek audzētas narkotikas un kuras ir FRAC jeb guerrillu kontrolē.

Bogota landscape

Bogota ar lietus mākoņiem tālumā

Papētot sīkāk, gan izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, jo Kolumbijā jau no 1964. gada pastāv militārais konflikts. Lai arī tajā iesaistītas ļoti daudzas puses, pa lielam tur var izdalīt pašreizējo valdību un FARC. FARC it kā cīnās par nabadzīgo cilvēku tiesībām un komunismu, bet realitātē tie savu darbību nodrošina ar narkotiku ražošanu, tirdzniecību, kā arī cilvēku nolaupīšanu pret izpirkuma maksu. Tomēr pēdējos gados to ietekme un spēks ir krietni mazinājies, pa lielam skarot vairs tikai džungļu reģionus dienvidaustrumos, kuros tie slēpjas, Panamas pierobežu, pa kuru narkotikas tiek bīdītas tālak uz ziemeļiem, kā arī dažas piekrastes pilsētas valsts rietumos. Ar detalizētu drošo un nedrošo zonu karti var iepazīties te: https://www.gov.uk/foreign-travel-advice/colombia

Continue Reading »

Paštaisīts motocikla vējstikls

Jūn 15 2015 — DIYNo comments yet

Kamēr vēl dzīvojam Zviedrijā, ir doma vēlreiz aizbraukt ceļojumā uz Norvēģiju, šoreiz ar motociklu. Iepriekšējā reizē apskatījām vairāk Norvēģijas dienvidrietumus un rietumus uz augšu līdz Trollstigen. Šoreiz ir doma braukt vēl tālāk uz ziemeļiem un apskatīt visu sākot no Trollstigen uz augšu. Sākotnēji bijām plānojuši aizbraukt līdz pat Nordkapp, kas ir tālākā vieta Eiropas ziemeļos, kur iespējams aizbraukt ar mašīnu (pati tālākā vieta ir Nordkinn, ko arī, iespējams, apmeklētu), tomēr pēc garākiem pārbraucieniem ar motociklu tepat tuvējā apkārtnē secinājām, ka nemaz tik viegli tos garos gabalus pieveikt neizdodas, tāpēc, iespējams, pārplānosim un nedaudz samazināsim sākotnēji nosprausto kilometru skaitu.

Motocikls ar paštaisītu vējstiklu

Paštaisīts vējstikls – gala rezultāts

Tā kā Norvēģijā, tāpat kā citās Skandināvijas valstīs, ir brīvās zemes likums un celt telti iespējams jebkur, kur neesi tiešā acu skatienā kādai mājai, tad plānojam lielāko daļu laika nakšņot teltī, kas samazinās gan nakšņošanas izmaksas, gan nepiesies mūs konkrētam grafikam un varēsim braukt diezgan brīvā ritmā, atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem. Tomēr, lai paņemtu līdzi telti, guļammaisus un principā jebko citu, motociklam nepieciešamas kravas kastes. Tāpat braucienu daudz komfortablāku padarītu vējstikls, kura motociklam šobrīd nav. Par kravas kastēm rakstīšu atsevišķi, bet šajā rakstā aprakstīšu, kā pašam izgatavot vējstiklu, ja esošie varianti šķiet par dārgu, vai nav pietiekoši efektīvi. Manā gadījumā bija gan viens, gan otrs. Pirmkārt jau jauns vējstikls maksāja ap 60-70 EUR, turklāt tas bija salīdzinoši vienkāršs un zems modelis, kurš neaiztur pietiekoši daudz vēja. Labāks variants izmaksātu jau krietni vien virs 100 EUR. Tāpēc izlēmu to izgatavot pats. Continue Reading »