Movie: Khuda Kay Liye (Pakistan)

Ilgi nedomājot, lieku šo filmu savā must see sarakstā, lai arī, protams, kā jau jebkurai filmai, arī šai varētu šur tur piesieties. Šo filmu ir veidojis pašu pakistāņu vārdiem labākais Pakistānas režisors Shoaib Mansoor, un šī filma tiek uzskatīta par Pakistānas mūsdienu kino atdzimšanu 2007. gadā. Tiesa nedēļu pēc filmas izrādīšanas Pakistānā, musulmaņu reliģiskie ekstrēmisti draudēja izrēķināties ar režisoru, jo filma parāda sarežģīto pakistāniešu dzīvi gan savā zemē, gan ārpus tās, kas ne visiem ir pieņemama.

Filma sākas ar trīs dažādiem stāstiem, kas filmas gaitā tiek savērpti vienā veselā. Filmas galvenie varoņi ir kāda pakistāņu meitene, kas dzimusi Lielbritānijā, kā arī divi brāļi, kas dzīvo Lahorā, Pakistānas otrajā lielākajā pilsētā. Abi brāļi ir aizrāvušies ar mūziku, kas viņu reliģijā tiek uzskatīta par tabu jeb haran. Interesanti, ka par vārdu haran, uzzināju nesen noskatītajā filmā 9. rota, kur karavīriem apmācībās teica, ka Afganistānā afgāņiem ‘nogalināt savās mājās’ ir haran. Tāpēc padomju karavīri afgāņu mājās var justies droši, bet, tiklīdz tie pārkāps mājas slieksni, viņi var tikt nogalināti. Patiesībā tīši izlēmu skatīties vienlaicīgi vairākas filmas no viena reģiona, lai labāk saprastu, kādi cilvēki un kā dzīvo katrā pasaules daļā. Atgriežoties pie filmas sižeta, pakistāniešu meitene, Marry, kas dzimusi un augusi Lielbritānijā, vēlas apprecētās ar britu kristiešu zēnu, neskatoties uz viņas tēva nosodošo attieksmi, kurš uzskata, ka pakistāniešu sievietei ir jāprec pakistānietis, kurš pārstāv musulmaņu ticību. Viņas tēvs ir gatavs uz visu, lai tikai nepieļautu viņaprāt nepareizo meitas lēmumu, bet patiesībā vairāk ir noraizējies par sevi un to, vai viņš pēc nāves nokļūs pie svētā Allāha.

Kā var redzēt, tad filma skar gan politiskās, gan reliģiskās problēmas, ar kurām saskaras musulmaņi kā savā svētajā zemē, tā arī ārpus tās. Viens no iepītajiem stāstiem ir arī par to, kāda ir attieksme pret musulmaņiem ASV pēc 11. septembra terorakta. Es gan arī pirms tam nešaubījos, ka viss, ko es zinu par musulmaņiem saistībā ar terorismu ir tikai tas, kas tiek parādīts ziņās, un ka tas ir tas, ko kāds mums vēlas parādīt. Līdzīgi kā Krievijā tiek attēloti krievu tiesību pārkāpumi Latvijā un nelabvēlīgā izturēšanās pret krieviem šeit. Patiesībā katrs cilvēks ir dažāds un visi pakistāņi nav bāžami vienā maisā ar pakistāņu reliģiskajiem ekstrēmistiem, turklāt daudzi no viņiem pat nebija dzirdējuši par tādu grupējumu kā Alkaida pirms 11. septembra terorakta. Tiesa, lai to visu saprastu un saprastu pašus musulmaņus, vajag saprast to kāda ir viņu dzīve, ikdiena un vēsture. Daļēji režisors to cenšas parādīt filmas pirmajā pusē, kurā, ja tā var uzskatīt, tiek veidots pamats otrajai filmas daļai. Tas varbūt arī bija iemesls, kāpēc filma ir sanākusi gandrīz trīs stundas gara, bet man ne mirkli nelikās, ka filma būtu izstiepta.

Lieku filmai 10 no 10.

6. filma no movies from 200 countries.

No responses yet

Leave a reply