Kurp doties?

Līdz šim savus ceļojumus lielākoties biju veidojis pēc principa – jābrauc tur, kur lētāk, kur līdzekļi atļaus. Nebraucu, protams, “uz dullo”, tomēr, ja kaut kur bija jālido, tad parasti tas bija kāds no Ryanair maršrutu galapunktiem, uz kuru bija pieejamas lētas biļetes. Un tas, ko tur apskatīšu, tika noskaidrots tikai pēc tam. Tagad, uz to atskatoties, saprotu, ka tam bija gan savi plusi, gan savi mīnusi. Starp plusiem varētu pieskaitīt to, ka aizbraucu uz vietām, kuras savādāk iespējams nekad nebūtu apmeklējis, piemēram, Brēmene man atmiņā palikusi kā viena no top pilsētām. Tomēr mīnuss ir tāds, ka es neapmeklēju tās vietas, kuras patiešām vēlētos.

Atziņu, ka kaut kas tajā visā ir jāmaina, pastiprināja arī kāds atgadījums – beidzot maģistrantūru, manas nu jau bijušās darba vietas direktors uzņēmuma vārdā uzdāvināja lielisku grāmatu – “100 pasaules nacionālie parki”.  Es lasīju šo grāmatu, apbrīnoju dabas parku krāšņumu un sapratu, ka pat ja es katru gadu aizbrauktu kaut uz vienu no šiem dabas parkiem, savas dzīves laikā es nepaspētu apmeklēt tos visus, turklāt tie bija tikai 100 populārākie dabas parki. Man, protams, dzīves laikā nav jāapmeklē tie visi, bet galu galā tie ir tikai dabas parki, bet ir vēl daudz kas cits, ko vēlētos savā dzīvē redzēt. Un te es nonācu pie atziņas, ka kaut kas tajā visā tik tiešām ir jāmaina.

Šoreiz es izlēmu tam visam pieiet no otras puses – no sākuma izveidot objektu sarakstu, kurus es vēlētos dzīves laikā apskatīt, lietas, ko vēlētos izdarīt, tādu kā sava veida bucket list. Vislabāk to darīt uz kartes, tāpēc iekš Google maps izveidoju savu “bucket list” karti, un nu pamazām tur pievienoju šīs lietas. Šis saraksts droši vien nebūs pabeigts ne dienā, ne mēnesī un pat ne gadā, visdrīzāk es turpināšu to veidot tādā vai savādākā veidā visas dzīves laikā. Pagaidām es kartē lieku puļķīšus: zilā krāsā ir vietas, lietas, kas vēl jāizdara, savukārt zaļā – jau paveiktais. Un tad, kad tas viss ir uzlikts uz kartes, ir daudz vieglāk izveidot vēlamos ceļojumu maršrutus, lai ietvertu lielāko daļu atzīmēto punktu. Pagaidām karte ir diezgan zila, bet laika gaitā es ceru to padarīt daudz, daudz zaļāku.

Cik daudz laika veltīt sev?

Tik tālu viss būtu skaisti, tomēr vairāk nekā nekā jau pieminēto 100 vietu apkopošana, nekādi nepagarina manu mūžu un iespējas visu apskatīt, ceļojot tikai vienreiz gadā. Šī noteikti būtu tēma garākam pārspriedumam pati par sevi – cik daudz laika veltīt darbam un cik savām personīgajām vajadzībām? Nedaudz parēķināju un nonācu pie secināju, ka nav jābūt miljonāram, lai atļautos vairāk laika veltīt arī pašam sev. Noskatoties Stefan Sagmeister prezentāciju, nonācu pie secinājuma, ka viņa aprakstītais laika modelis ir tieši tas, kas man vajadzīgs – sadalīt dzīvi pa, piemēram, 5 gadus gariem posmiem, kuros pirmos četrus gadus es cītīgi strādāju, savukārt 1 gadu es veltu tīri savām vajadzībām.

Zemāk varat noskatīties detalizētu Stafan Sagmeister prezentāciju par šo tēmu un viņa personīgo pieredzi:

Protams, visus savus brīvos gadus es nevarēšu tikai slaistīties vien, tomēr es varēšu pavadīt tos pēc saviem ieskatiem – ceļojot, gūstot jaunu pieredzi, attīstot savu radošo pusi, radot jaunas idejas.

Grūti paredzēt ar ko tas viss beigsies, tomēr sākumā, kā jau visās jaunajās idejās, entuziasms sit augstu vilni.

No responses yet

Leave a reply