Kubiks-Rubiks

Pērn Kubikam-Rubikam apritēja 30 gadi. Kubiku-Rubiku jeb pareizāk sakot Rubika kubiku izgudroja ungāru arhitekts Erno Rubiks tālajā 1974. gadā, bet pārdošanā ārpus Ungārijas tas nonāca vien 1980. gadā. Tā ir līdz šim brīdim vispārdotākā rotaļlieta ar vairāk nekā 350 miljoniem eksemplāru visā pasaulē. Pagājušajos Ziemassvētkos pie kubika tiku arī es. Biju apņēmies iemācīties to salikt un esmu iekļāvis to savā 101. lietu sarakstā.

Eksistē vairākas metodes, kā salikt Kubiku-Rubiku, bet tās visas balstās uz algoritmiem, kā samainīt dažus no lauciņiem vietām, tai pat laikā neizjaucot jau salikto kubika daļu. Gandrīz nekad kubiks netiek likts pa skaldnēm, to parasti liek pa slāņiem – no sākuma saliek apakšējo slāni, tad vidējo un visbeidzot virsējo slāni. Arī slāņi tiek likti secīgi, parasti no sākuma saliekot krustu vai šķautņu vidējos lauciņus, bet pēcāk saliekot arī stūrus. Ja rūpīgi piedomā, tad var saprast, ka katram lauciņam ir tikai viena konkrēta pozīcija, kur tas var atrasties. Līdz ar to tas, ka viena skaldne ir visa vienā krāsā, ne vienmēr nozīmē ka šī skaldne ir salikta pareizi. Algoritmi un kubika likšanas tehnikas ir dažādas, dažas balstās uz mazāku algoritmu skaitu, kas ieteicams iesācējiem, savukārt citas balstās uz mazāku gājienu skaitu, bet tad parasti ir jāiegaumē daudz vairāk algoritmu. Populārākā starp “ātrajām metodēm” ir Džesikas Frīdrihas metode. Lai to apgūtu, jāiemācās aptuveni 120 algoritmi, tomēr absolūtais minimums ir ap 70. Vienkāršākās metodēs pietiek pat ar mazāk nekā 10 algoritmiem. Tomēr ar algoritmu apguvi vien nepietiek, nepieciešams arī ātrums, turklāt ne tikai, lai ātri izdarītu pareizā algoritma izvēli, tikai knapi paskatoties uz kubiku, bet arī fiziskā ātruma treniņš. Profesionāli kubika licēji kubiku vienmēr ieeļļo, jo tā ir iespējams gājienus veikt par ar vienu pirkstu, turklāt paveikt to daudz ātrāk. Arī es savu kubiku ieeļļoju ar parastu velosipēdam paredzētu teflona eļļu.

Pašreizējais pasaules rekords pieder Fēliksam Zemdegam, kas ir austrālis, bet pēc uzvārda spriežot varētu būt latviešu izcelsmes. Viņš pamanījās salikt kubiku 6.65 sekundēs. Arī vidējā laika rekords kubika salikšanā pieder viņam, un tas ir 7.87 sekundes.

Mans personīgais mērķis, ņemot vērā ierobežoto algoritmu skaitu, ko esmu apguvis, šobrīd bija salikt kubiku mazāk nekā 2 minūšu laikā. Zemāk var redzēt video, kā man tas izdodas. Pirmās desmit sekundes tiek veltītas kubika izpētei un tad sākas pati likšana.

Rubik’s Cube from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Tagad varbūt jāsāk domāt par Frīdrihas metodes apguvi, kas noteikti prasīs ne mazums laika. Izaicinošs varētu būt arī kubiks izmērā 4x4x4 vai 5x5x5. Kāds vēlas pamēģināt?

3 responses so far

  1. Ikdienā lieku 5x5x5 kubu, reāli tam ir par vienu kombināciju vairāk jāiemācās, kā 3x3x3 kubam. Ieteiktu labāk pamēģināt 4x4x4, jo to būs salikt krietni grūtāk un nedarbosies vairs tie paši principi, kas 3x3x3 un 5x5x5 kubā :)

  2. Jā, 4x4x4 vairs nav fiksētu centru, kas to lietu padara daudz grūtāku. 5x5x5 būtu labs nākamais solis.

  3. nūū. tas, ka Frīdrihas metodei nepieciešams iemācīties 70 algoritmus gan nav taisnība.
    20 kā absolūtais minimums.
    jeb ar tik man pietika, lai šo metodi apgūtu galīgi sūdīgā līmenī, bet tomēr apgūtu.

Leave a reply