Dokumentālās filmas par latviešu emigrantiem

Apr 19 2010 — Life, Movies

Nesen noskatījos Ivara Zviedra dokumentālo filmu Bēgums par latviešu emigrantiem jeb tā sauktajiem “gliemežu vācējiem”.  Filmu var noskatīties sekojošā adresē, kas, acīmredzot, ir ierakstīta LNT translācija:

http://stagevu.com/video/iqrwzzzchxpw

Dažādus rakstus par filmu var palasīt gan baltic-ireland.ie, gan laikrakstā sveiks.ie, tai skaitā arī interviju ar pašu filmas režisoru vēl pirms filmas iznākšanas. Filmas režisors ir arī televīzijas sēriju SIBĪrija līdzautors, padarot šo kā savu turpinājumu izpētei par latviešu gaitām Īrijā. Par ko tad īsti ir filma? Protams, tā nav par tipiskiem mietpilsoņiem vai kādu veiksmes stāstu, tā ir par melnstrādniekiem, kuri reizēm balansē uz izdzīvošanas robežas un nepārtraukti ir kādam parādā. Šis kāds ir “gliemežu vācēju vadonis” Valdis Budahs, kurš lielākajai daļai no filmā redzamajiem strādniekiem ir palīdzējis nokļūt Īrijā un ir aizdevis naudu, lai uzsāktu tur dzīvi. Viņš organizē mājas īri, pārtikas iegādi, pašu gliemežu lasīšanu, strādniekiem atliek vien maksāt un strādāt. Jā, dažiem izdodas šo to nopelnīt pa virsu, bet daži diezgan ilgu laiku paliek Valdim parādā. Vai viņa rīcību vērtēt pozitīvi vai negatīvi, tas paliek katra paša ziņā. Es vairāk sliecos domāt, ka neviens jau nespiež doties uz Īriju un lasīt gliemežus, tā ir cilvēka paša izvēle, lai arī reizēm viņam varētu likties, ka citas iespējas vienkārši nav.

Filmas nosaukums izvēlēts diezgan interesants. Bēgums tāpēc, ka šos gliemežus var lasīt tikai tad, kad jūra atkāpjas, bet to var uztvert arī kā latviešu bēgšanu prom no dzimtenes. Ir jau cilvēki, kas pārmet Ivaram par to, ka šis ir pasūtījuma darbs, lai tikai parādītu to, cik ārpus Latvijas latviešiem ir grūti un ka viņus citur neviens negaida, lai gan patiesībā ļoti liela daļa dzīvo labi un pārtikuši. Bet es to tā neuztveru, jo filma jau nav veidota par visiem latviešiem, tā neparāda to, kā dzīvo visi latvieši pēc emigrēšanas, tā ir filma par konkrētiem cilvēkiem, kas šajā gadījumā ir gliemežu lasītāji. Arī pats filmas autors saka, ka viņš filmē kaut ko tādu, kur ir stāsts, nevis filmu par visu tautu. Šajā vasarā viņš plānojis doties uz Austrāliju, lai veidotu filmu par to, kā “vecie” latviešu emigranti ķenguru zemē satiekas ar “jaunajiem” iebraucējiem, kas nu par savu mērķi, sakarā ar krīzi, ir izvirzījuši tieši šo zemi. Redzēsim kā viņam veiksies un, iespējams, varēsim sagaidīt vēl kādu dokumentālo filmu no Zviedra.

Mani personīgi interesē šādas filmas, jo arī pats šobrīd esmu emigranta statusā. Bet tas nav vienīgais iemesls, arī pirms tam skatījos daudzas dokumentālās filmas par latviešu izceļošanu uz ārzemēm (skatīt zemāk). Nevarētu teikt, ka tas mani iedvesmoja pārcelties uz dzīvi ārzemēs, patiesībā par to biju domājis jau senāk, jo nejūtos vienai vietai piesiets, patiesībā gluži otrādi – vēlos dzīvot daudz un dažādās vietās savas dzīves laikā, bet palikt kādā konkrētā vietā tikai savas dzīves nogalē. Nu gan aizrunājos tā itkā būtu milzīgs ceļotājs, lai gan patiesībā pat gadu neesmu nodzīvojis ārpus dzimtenes, tomēr iekšēji domāju, ka man viss vēl ir priekšā.

Dokumentālās filmas par latviešu emigrantiem:

  • Viens reiz viens, dokumentālā filma, 2009, Gints Grūbe
  • Bēgums, dokumentālā filma, 2009, Ivars Zviedris
  • SIBĪrija, 7 sēriju televīzijas raidījumu cikls, 2007, Ivars Zviedris, Inese Kļava (http://www.boms.lv/Video.aspx?VID=8424)
  • Atrasts Amerikā, dokumentālā filma, 2003, Sandis Jūra (http://faili.clan.su/load/10-1-0-31)
  • Sprīdītis Amerikā, dokumentālā filma, 2003, Ieva Salmane

Jāatzīst gan, ka “Viens reiz viens” pats nemaz vēl neesmu redzējis, turklāt tā lielākoties ir par jau sen aizbraukušiem latviešiem.

No responses yet

Datu pārraides izmaksas atrodoties ārvalstīs

Jul 05 2009 — Other

Kurš ir labākais Latvijas operators pēc datu pārraides izmaksām, atrodoties ārvalstīs? Ja agrāk es tam nepievērsu būtisku uzmanību, tad šobrīd, kad pusi no manas rēķina summas sastāda datu pārraides izmaksas, es šo jautājumu papētīju sīkāk.

Agrāk man likās, ka lietot internetu telefonā ir kaut kas izteikti pretdabisks un neērts. Savā ziņā man arī bija taisnība, jo telefoni vēl nebija tik ļoti attīstījušies un bieži aizrijās ar web lapu sarežģītību, failiem, kas lielāki par pārdesmit kilobaitiem, ātrdarbību un, protams, arī datu pārraides izmaksām. Toreiz pārbaudīt e-pastu telefonā man likās lieka greznība. Tomēr laiks iet uz priekšu un datu pārraides tehnoloģijas attīstās līdzīgi kā citas tehnoloģijas – paliekot ātrākas, labākas, bet tajā pat laikā lētākas. Lielākajai daļai “gudro” telefonu ekrāna izšķirtspēja ir vismaz 240 x 320 punkti, kas ļauj puslīdz ērti aplūkot web lapas, bet Opera Mini (kas starp citu ir pamatā arī nesen iznākušajam Bites pārlūkam) dod iespēju mobilajiem telefoniem ar Java atbalstu ērti apskatīt lapu nesakropļotā veidā, turklāt patērējot mazāk dārgos megabaitus, jo lapa uz telefonu nonāk jau saspiestā veidā.

Arī mobilās aplikācijas, kuras speciāli pielāgotas telefoniem, ir kļuvušas vairāk nekā ērtas. Kā primāro e-pastu lietoju Gmail un Gmail Mobile padara manu e-pasta pārlūkošanu un pat atbildēšanu tik parocīgu, ka es to lietoju pat ikdienā, kad nevēlos slēgt iekšā datoru. Ja agrāk slēdzot derības, bieži zvanījām uz 1188, lai noskaidrotu, kurš būs uzvarējis, tad šodien uzreiz ķeros pie Opera Mini pārlūka, Wikipedia, un tas viss mobilajā tālrunī.

Bet būsim reālisti, kad tad mēs īsti lietojam datu pārraidi? Mana atbilde skanētu šādi – tad, kad internets nav pieejams citā veidā. Un man tas visbiežāk ir tad, kad es atrodos ārzemēs. Bet kā zinām, atrodoties ārzemēs mums jāmaksā dārgie viesabonēšanas tarifi, tāpēc devos un noskaidroju, kuram no Latvijas operatoriem tie ir visizdevīgākie. Protams, es nevaru aplūkot visas pasaules valstis, tāpēc apskatīšu tikai dažas – Zviedriju (jo tā atrodas netālu, lēto Ryanair reisu dēļ ir diezgan iecienīts tūrisma galamērķis latviešiem), Lielbritāniju un Īriju (jo kur gan ārzemēs ir vairāk latviešu, ja ne tur), Vāciju (vienkārši tāpat) un ASV, NY (lai nebūtu tikai Eiropa). Apskatīšu zemākos iespējamos tarifus (pie izdevīgākā viesabonēšanas operatora).

Operators Zviedrija Lielbritānija Īrija Vācija ASV
LMT 3.5 3.5 3.5 3.5 4
Tele2 0.89 1.9 1.9 1.9 5.21
Bite 4.102 4.102 4.102 4.102 6.15

Cena latos par 1 MB

Kā redzam, tad Bite pārsvarā piedāvā vienlīdz “izdevīgos” Vodafonce World tarifus. Arī LMT lielākoties tarifi ir līdzīgi un 3.5 Ls ir standarta zemākais pieejamais tarifs. Tomēr Tele2 apsteidz visus gandrīz par divām reizēm, jo praktiski visā Eiropā tiek piedāvāts tarifs 1.9 Ls/MB. Pats smieklīgākais ir tas, ka atrodoties Tele2 tīklā Zviedrijā, datu pārraides tarifs ir tikai par 4 santīmi dārgāks nekā LMT īslaicīgā datu pārraides pieslēguma tarifs (bez abonēšanas maksas) Latvijā bez atlaižu līmeņiem, kas ir 0.8506 Ls/MB. Tiesa, tas droši vien ir tikai tādēļ, ka Tele2 nāk no Zviedrijas, bet gala patērētāju jau interesē gala izmaksas.

Viesabonēšanas datu pārraides tarifu atšķirības

Tāpat Tele2 ir bezmaksas ienākošie zvani Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, kamēr LMT tikai Lietuvā un Igaunijā, bet Bitei tikai Lietuvā.

Visas šīs izmaiņas un zemās cenas, ir saistītas, ar ES Padomes pieņemto lēmumu, kas atbalsta zemākas viesabonēšanas izmaksas no 2009. gada 1. jūlija. Izmaiņas, kas tieši skar patērētāju (maksimālā īsziņas cena, ienākošo un izejošo zvanu izmaksas) mēs jau esam izjutuši – no 1. jūlija īsziņu cena nepārsniedz 11 eiro centus, izejošo zvanu cena nepārsniedz 43 eiro centus minūtē, bet ienākošo zvanu cena nepārsniedz 19 eiro centus minūtē. Tomēr pieņemtais lēmums neregulē MB cenu, par kādu drīkst pārdot datu pārraides pakalpojumu gala patērētājam, tas tikai nosaka maksimālo vairumtirdzniecības cenu, par kādu viesabonēšanas operators drīkst pārdot MB LMT, Tele2 vai Bitei. Un šī cena ir 1 EUR. Tas nozīmē, ka pārējā summa, ko mums piestāda Latvijas operators ir viņu peļņa. Un tagad aplūkosim kāda ir vidējā peļņa par megabaitu katram no operatoriem:

LMT: 3.5 – 0.7028 = 2.79 Ls = 398%

Tele2: 1.9 – 0.7028 = 1.19 Ls = 170%

Bite = 4.102 – 0.7028 = 3.39 Ls = 483%

Iespējams, ka LMT un Bite vēl nav līdz galam noreaģējuši un izmainījuši šīs cenas, tomēr Tele2 to jau ir izdarījis un izskatās, ka LMT arī, jo ja atmiņa neviļ, tad pirs tam viņiem cena bija aptuveni ap 5 Ls / MB. Bite viennozīmīgi vēl nav nomainījis, jo arī pirms tam viņiem bija šāda cena, cerams, ka izmaiņas sekos, tomēr atklāts paliek jautājums, vai cenas vispār tiks mainītas. Tikko izlasīju Bites (reklām)rakstu par to, ka Bite Latvija samazina viesabonēšanas tarifus. Patiesībā domāju, ka nevis Bite, bet ES samazina viesabonēšanas tarifus un, ja ne šis ES Padomes lēmums, tad tarifi droši vien būtu palikuši vecie. Arī par datu pārraides izmaksu samazinājumu nav ne vārda, kas man liek domāt, ka nekas tāds laikam Bitē pagaidām netiek plānots.

Pats esmu bijis LMT abonents vairāk nekā piecus gadus, Bite vienu gadu, bet tagad pāreju uz Tele2, jo šobrīd viņu piedāvātie tarifi man šķiet visizdevīgākie. Turpmāk vairs netaisos iegādāties mazcenas telefonus, jo tas man ļauj brīvi pārvietoties uz to operatoru, kurš man šķiet visizdevīgākais, turklāt parasti operatori piedāvā papildus bonusus, ja tu maini operatoru:

  • Tele2 piedāvā apmaksāt katra mēneša rēķinus 10 Ls apmērā līdz gada beigām, ja pāriesi uz Tele2 no cita operatora līdz jūlija beigām
  • Bite arī piedāvāja apmaksāt līgumsodu līdz 50 Ls, piešķirot ikmēneša rēķinam noteiktas summas atlaidi (līdzīgi kā Tele2, pirms PTAC aizliedza viņu reklāmu, bet gan jau ierodoties salonā visu var sarunāt)
  • LMT – nu jā, tas ir LMT 🙂 3 Ls atlaide turpmākajiem 12 mēnešiem (36 Ls), BET – tā nesamazina lielāko daļu minimālās ikmēneša maksas pieslēgumu rēķinu, neiekļauj maksas īsziņas utt., pretstatā Tele2 ikmēneša 10 Ls, kur ir iekļauts viss

Izvēle, protams, paliek jūsu ziņā, bet man liekas muļķīgi palikt pie viena operatora, jo “esmu jau daudzus gadus pie viņa, nevaru sūdzēties, neredzu iemeslu pāriet…”

6 responses so far