Kā pārbaudīt, vai atmiņas karte ir viltota?

Apr 17 2014 — Gadgets, Photo2 comments so far

Mūsdienās ļoti daudzas ierīces ir aprīkotas ar iespēju tajās ievietot papildus atmiņas karti. Par Apple ierīcēm es, protams, šajā gadījumā nerunāju, bet citu ražotāju mobilajiem telefoniem un fotokamerām tāda iespēja, es pat teiktu – nepieciešamība, pastāv. Vispopulārākās šobrīd ir SD (Secure Digital) kartes visos to iespējamos formātos (SD, miniSD, microSD). Fotogrāfiem kādu laiku atpakaļ aktuālas bija arī CF (Compact Flash) kartes, bet arvien vairāk un vairāk jaunie fotoaparātu modeļi tiek aprīkoti tikai ar SD karšu ievietošanas iespēju. Rezultātā atmiņas karšu tirgus ir tik ļoti koncentrēts uz SD kartēm, ka to tirgus apjoms 2018. gadā varētu sasniegt 21.3 miljardus ASV dolāru.

Un tur, kur ir plašs pieprasījums, rodas arī vieglas peļņas kārotāji, šajā gadījumā ķīnieši, kuri ir gatavi štancēt atmiņas kartes jebkādos izmēros ar jebkādu firmu logo uz tām. Principā man nav problēmu ar to, ka ķīnieši ražo atmiņas karšu kopijas. Es zinu, ka ir tādi, kas zvēr pie SanDisk Extreme IX Pro UHS-II Ultra Extra Speed kartēm un arī pats tādas esmu lietojis, tomēr ar laiku savu izvēli esmu mainījis par labu daudz lētākām, bet, manuprāt, ne tik ļoti sliktākām citu ražotāju atmiņas kartēm. Piemēram, Samsung, savām kartēm dod mūža garantiju un sola, ka tās esot gan triecien, gan mitrumizturīgas. Līdz šim tās mani nav pievīlušas. Un, ja ķīnieši var uzražot kaut ko vēl lētāku, bet specifikācijai atbilstošu, tad kāpēc gan nelietot arī tādas kartes. Skaidrs, ka pie iespējamiem datu bojājumiem šādas kartes nederēs cilvēkiem, kuriem fotografēšana ir maizes darbs un zaudētais kadrs varētu būt neatsverams. Bet man kā ikdienas lietotājam šādi ķīniešu ražojumi liekas pavisam normāli.

Problēmas sākas tad, kad ķīnieši izdomā, ka ar esošo karšu produkciju viņu profit margin ir pārāk zems. Un tad viņiem talkā nāk iztēle. Vai nevarētu iemānīt, piemēram, 8 gigabaitu kartē 64 gigabaitus? Protams, ka varētu. Pamainām ražošanas iestatījumus un sākam drukāt uz 8 GB kartēm 64 GB uzrakstus. Bet pircējs jau nav tik liels muļķis, viņš ieliks savu karti datorā un redzēs, ka tie nav gluži solītie 64 GB. Tad nu ķīnieši pafunktierē vēl nedaudz un uztaisa tādu karti, kas datorā tiek atpazīta kā 64 GB karte. Pat vēl vairāk – tad kad jūs rakstāt datus šajā kartē, tad viņa pat pamanīsies tajā ierakstīt visus 64 GB. Problēmas gan sāksies tad, kad jūs šos datus mēģināsiet nolasīt, jo to tur vienkārši nebūs. Būs tikai pirmie 8 GB. Parastais patērētājs jau neiedomāsies uzreiz pierakstīt pilnu karti, jo ar esošajiem karšu ātrumiem (ko ķīnieši šīm kartēm parasti sola līdz Class 10) tas prasītu ap divām stundām. Un tas ir gadījumā, ja ātrums tiešām atbilstu Class 10 (10 MB/s). Parasti šis ātrums ir vismaz uz pusi mazāks. Pircējs ieliek karti, sāk tajā kaut ko rakstīt un konstatē, ka tā nav gluži tik ātra, kā solīts. Droši vien padomā, ka nav jau tik slikti, jo ko gan varēja gribēt no 10$ vērtas 64 GB kartes. Ieraksta tur kādus pāris gigabaitus, pamēģina nolasīt, viss notiek, un atstāj pozitīvu atsauksmi pārdevējam eBay, vai kur nu šī karte tika nopirkta. Un tikai pēc tam, kad kartē ir vēlme ierakstīt ko vairāk, viņš saprot, ka ir pamatīgi iegrābies.

Lai šādi neiegrābtos, ir pieejamas dažādas programmas, kuras var notestēt atmiņas kartes. Windows vidē populārākā un labākā ir H2testw (pieejama šeit: http://www.heise.de/ct/Redaktion/bo/downloads/h2testw_1.4.zip). OS X vidē tā ir F3 (pieejam šeit: http://oss.digirati.com.br/f3/ (būs pašam jākompilē)). Šīs programmas diezgan precīzi pateiks gan patieso kartes ātrumu, gan ietilpību. Tests tiek veikts, ierakstot tajā testa datus un pēc tam mēģinot tos nolasīt. Var, protams, iztikt arī bez šādām programmām, vienkārši mēģināt pašam ierakstīt kartē 500 MB lielus video failus un pēc tam mēģināt tos nolasīt. Ātrumu var aprēķināt vienkārši izdalot ierakstīto apjomu pret laiku (kurš nebūs mazs tik liela izmēra kartēm).

Kāpēc visu šo rakstu? Tāpēc, ka pats tikko iegrābos un nopirku 64 GB karti, kuras reālā ietilpība bija tikai 8 GB. Ierakstot tajā video failus, varēju novērot, kā pirmie faili līdz 8 GB smuki lasījās, bet pārējie ne par ko. Vēlāk pārbaudot to ar minētajām programmām, manas aizdomas apstiprinājās. Labi, ka nebiju vēl atstājis pozitīvo atsauksmi un varēju iesniegt sūdzību. Palasot sīkāk pārdevējam atstātās atsauksmes, atklāju, ka kādi 2% sūdzas par to, ka karte bijusi viltota. Diemžēl, šajā reizē nebiju atsauksmes tik sīki izpētījis pirms pirkuma, vien akli ticēju pozitīvajiem 98%. Un tas tikai pierāda, cik citi pircēji bijuši pavirši un cik viegli ar šādiem viltojumiem ir apmānīt pircēju vulgaris.

Pārsaukt failus, iekļaujot to nosaukumā attēla uzņemšanas laiku

Mar 17 2014 — PhotoNo comments yet

Gan man, gan manai sievai patīk fotografēt. Ja vien nedodamies ceļojumā, kurā plānots kāds fiziski izaicinošs pārgājiens, parasti līdzi ir arī divas fotokameras. Tā saucamā lielā – Canon 6D, un mazā – Sony NEX F3. Lielo pārsvarā lietoju es, bet mazo – sieva.

Kad ceļojums ir galā, priekšā stāv bilžu apstrādes process – jāpiekoriģē ekspozīcija, jāiztaisno bildes, kas uzņemtas jautākā prātā, kā arī jāizdzēš bildes, kas ne gluži atbilst labas bildes kritērijiem vai arī ir dublikāti vai kādā citā veidā atzītas par nederīgām. No šīm savukārt ir jāatlasa tādas, kuras kādā viesošanās vakarā parādīt ģimenei un draugiem, jo ar daudzajiem simtiem bilžu, kas tiks noglabātas fotoarhīvā, negribas nomocīt ciemiņus. Rezultātā tiek atlasītas 50-100 interesantākās bildes. Daļa no tām ir no vienas kameras, bet daļa – no otras. Tā kā katrai kamerai ir sava numerācijas sistēma un tā sevī neiekļauj attēla uzņemšanas laiku, tad, sakārtojot tās pēc nosaukuma, no sākuma būs visas bildes no vienas kameras, bet pēc tam – no otras. Skatītājiem un arī pašam bilžu rādītājam tas var būt īpaši kaitinoši, jo sanāk, ka visam ceļojumam jāiziet cauri divreiz un stāstījums arī sanāk ļoti saraustīts.

Lai atrisinātu šo problēmu, mēģināju atrast kādu skriptu, kas varētu izvilkt foto uzņemšanas informāciju no EXIF datiem un ievietot to faila nosaukumā. Atradu daudz un dažādus variantus, tomēr tie visi šķita pārāk samežģīti un komplicēti tik vienkāršai operācijai, kā arī lāga nestrādāja uz mana datora, tāpēc izlēmu uzrakstīt šādu skriptu pats. Varbūt arī kādam citam tas noderēs.

for file in *.jpg; do
origDate=$(exiftool -DateTimeOriginal $file);
origDate=${origDate#*:};
origDate=${origDate/# /};
origDate=${origDate// /_};
origDate=${origDate//:/_};
cp $file $origDate$file;
done

Skripts izies cauri visiem JPG failiem tekošajā mapē un izveidos dublikātus visiem failiem ar foto uzņemšanas datumu un laiku faila nosaukuma sākuma daļā. Skriptu var modificēt savām vajadzībām, bet man viņš ir labs tāds, kāds viņš ir.

Skirpts darbojas OS X terminālī un, lai to lietotu, pirms tam nepieciešams uzinstalēt exiftool, kas ļauj izvilkt datuma informāciju no faila.

Protams, lai bildes būtu sakārtotas korekti, nepieciešams, lai abās kamerās arī laiks un datums būtu daudz maz sinhronizēts savā starpā.

Apkārt Veternam ar velosipēdu

Aug 02 2013 — Travel, Zviedrija2 comments so far

Veterns jeb zviedru valodā Vättern ir otrs lielākais ezers Zviedrijā. Tas atrodas Zviedrijas dienviddaļā, aptuveni 250 kilometru attālumā no Stokholmas. Katru gadu jūnija vidū ap to notiek velobraukšanas pasākums Vätternrundan, kura laikā braucēji no visas pasaules mēģina apbraukt ar velosipēdu apkārt ezeram. Šis ir garākais ar tik lielu dalībnieku skaitu organizētais atpūtas velobrauciens pasaulē un ik gadu tajā pulcējas ap 20 tūkstoši dalībnieku. Pirmais šāds brauciens notika 1966. gadā, un vēl joprojām ir 4 dalībnieki, kas tajā piedalījušies katru gadu. Brauciena garums ir nedaudz virs 300 kilometriem, bet ir iespēja braukt arī tikai 150km vai tā saukto “meiteņu braucienu”, kas ir 100 km garš. Velobrauciena laikā tiek aizvērti galvenie ceļi ap ezeru un sacensības var sākties. Ašākie mēģina trasi pieveikt mazāk nekā 9 stundās, kamēr pārējiem tiek dotas maksimums 18-28 stundas laika.

Veterns

Skats uz Veternu netālu no Gränna

Pavisam nesaistīti vai tikai daļēji saistīti apkārt ezeram iet arī veloceliņš Runt Vättern, kas tulkojams kā “Apkārt Veternam”. Šis veloceliņš iet pa maziem lauku ceļiem, mežiem, gājēju ceļiem, veloceliņiem un kur tik vēl ne, bet gandrīz nemaz pa lielajiem ceļiem, pa kuriem brauc Vätternrundan dalībnieki. Pa šo celiņu cilvēki var netraucēti braukt cauru gadu, jo mašīnu tur ir maz un tās visas pieklājīgi sabremzējas tevi apdzenot. Šo maršrutu tad arī mēs mēģinājām pieveikt.

Continue Reading »

Dzīvokļa pirkšana Zviedrijā

Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī. Ja izlasīsiet augstāk minēto ierakstu, tad sapratīsiet, kāpēc tas tā ir.

Continue Reading »

Kā noteikt, cik kadrus izšāvusi kamera

Apr 05 2013 — PhotoOne comment so far

Nav noslēpums, ka digitālās fotokameras slēdža resurss ir ierobežots. Un, ja tu šobrīd dodies uz laukiem filmēt kārtējo time-lapse, lai tikai redzētu, kā nokūst sniegs, tad padomā vēlreiz, vai tas tev tik tiešām ir nepieciešams. Ja pieņemam, ka video sekundē ir aptuveni 25 kadri un tu vēlies uztaisīt aptuveni vienu minūti garu time-lapse video, tad tas tev prasīs aptuveni 1500 kadrus. Kameras slēdža laiks (ar atsevišķiem izņēmumiem) parasti ir robežās no 50 000 – 150 000. Te var apskatīt datus par Canon kamerām, skrollējam vairāk uz leju. Tātad, ja tev ir vidējā Canon kamera ar 100 000 slēdža resursu, tad tavs vienu minūti garais time-lapse iztērēs aptuveni 1.5% no tava slēdža resursa. Tas nozīmē, ka ar šo kameru tu vari uzfilmēt vidēja garuma Holivudas filmu time-lapse režīmā. Protams, bieži kameras šo aptuveno resursu pārdzīvo pat par vairāk kā 100 tūkstošiem, tāpēc par absolūto kameras dzīves ilguma rādītāju to nevajadzētu uztvert (turklāt, lai arī dārgi, slēdzi iespējams arī nomainīt), tomēr, ja vēlies iegādāties kameru lietotajā tirgū, tad šis skaitlis diezgan skaidri pateiks, vai ar to bildētas pīles vietējā dīķī svētdienu pēcpusdienās vai tomēr tas ir bijis kāzu fotogrāfs, kurš vienā nedēļas nogalē izbliež daudzus tūkstošus kadru. Bet varbūt tas bijis kāds, kurš filmējis Holivudas garuma filmu time-lapse režīmā?

Dažas kameras šo informāciju saglabā katrā kadrā EXIF informācijā. Šādām kamerām to atrast būs diezgan vienkārši, bet, ja tas tomēr ir par grūtu, tad var augšupielādēt ar kameru uzņemtu attēlu šajā lapā http://www.camerashuttercount.com/ un tā pateiks kameras slēdža dzīves ilgumu. Diemžēl, Canon šo informāciju nesaglabā attēlā, tāpēc tik vienkārši to iegūt nevar. Var, protams, nest kameru uz Canon servisa centru, kur šo informāciju iespējams uzzināt (par konkrētu samaksu?), bet neba tas vienmēr būs tik ērti, ja vēlaties iegādāties lietotu fotoaparātu.

Eksistē arī maksas rīki internetā, kur samaksājot aptuveni 2$ iespējams noteikt slēdža laiku vienai kamerai. Nezinu, iespējams, viņi arī darbojas, neesmu mēģinājis. Tomēr es atradu veidu, kā to noteikt bez maksas pašam. Par to paldies Tobias Müller.

Ievietošu aprakstu arī šeit, jo informācija internetā mēdz pazust:

  1. Šis darbojas tikai uz Apple OS X un Linux operētājsistēmām
  2. Instalējam Xcode no AppStore (bez maksas)
  3. Atveram termināli (rakstām Terminal iekš Spotlight) un instalējam homebrew, izpildot sekojošo komandu:
    ruby -e "$(curl -fsSkL raw.github.com/mxcl/homebrew/go)"

    Tad izpildām terminālī zemāk esošo komandu un izdarām visu, ko viņa saka (iespējams, ka būs vēl kaut kas jāpieinstalē, iespējams nē):

    brew doctor
  4. Instalējam gphoto2, kas tad arī noteiks slēdža noskrējienu, ar komandu
    brew install gphoto2
  5. Pievienojam kameru datoram ar USB vadu
  6. Lai aizvērtu Apple Picture-Transfer-Protocol, kas neļauj piekļūt kamerai, terminālī rakstām
    killall PTPCamera
  7. Lai iegūtu kameras shutter count rakstām sekojošo komandu
    gphoto2 --get-config /main/status/shuttercounter

Rezultātā saņemsim kaut ko tamlīdzīgu:

Label: Shutter Counter
Type: TEXT
Current: 15467

No kameras iespējams iegūt vēl daudz un dažādu informāciju. Pilnu sarakstu ar iespējamajām komandām iespējams iegūt,  ar sekojošo komandu:

gphoto2 --list-config

Ja pareizi saprotu, tad Linux vidē pirmos trīs soļus var izlaist, jāinstalē tikai gphoto2 (sudo apt-get install gphoto2), bet tā kā pats to neesmu darījis, tad detaļās neiedziļināšos.

Kā strādā lielās korporācijas

Apr 04 2013 — Life3 comments so far

Nesen atgadījās kāds interesants notikums. Veicu pirkumu pie pasaules lielākā online tirgotāja – Amazon, bet pēc pāris dienām pamanīju, ka cits internetveikals tai pašai precei ir nolaidis cenu vēl nedaudz zemāk. Tā kā pie Amazon biju pasūtījis vairākas preces, tad negribēju atcelt vienu no precēm un pasūtīt citur, bet arī atstāt to tā negribējās, jo arī 20$ tomēr ir nauda.

Sazinājos ar Amazon klientu servisu, jeb pareizāk sakot viņi sazinājās ar mani, lai pateiktu, ka “rūpējas par manu pasūtījumu”. Atbildēju uz viņu vēstuli, pieminot konkurenta zemāko cenu un apvaicājos, vai nevaram kaut kā sarunāt “price match”. Diemžēl saņēmu negatīvu atbildi, jo, izņemot TV produktus, viņi “price match” taktiku vairs nepielieto, tomēr pateicās par manu modro aci un ieteica paziņot Amazon produkta lapā par atrasto zemāko cenu.

Es, nedaudz naivs būdams, domāju, ka šajā vēstulē bija zemteksts un, ja es paziņošu par šo zemāko cenu, tad arī Amazon varbūt savu cenu nomainīs un tad es kaut kā varēšu sarunāt, lai arī manam pasūtījumam piemēro šo jauno, nu jau samazināto cenu. Tā arī rīkojos – aizgāju uz Amazon produkta lapu, aizpildīju formu par zemāku atrasto cenu. Nepagāja pat pusstunda, kā arī Amazon bija nomainījis cenu uz manis iesniegto. Tad nu ķēros klāt un rakstīju epastu klientu servisam ar jautājumu, vai nevarētu piemērot manam pasūtījumam jauno Amazon cenu. Uz to ātri vien saņēmu atbildi, ka viņi pateicas, ka es esmu izvēlējies Amazon nevis kādu citu tirgotāju, un, tā kā mans sūtījums vēl nav izsūtīts, tad viņi var piemērot jauno cenu manam pasūtījumam, ko arī izdarīja.

Tādam, manuprāt, ir jābūt labam klientu servisam. Tas viss kopā aizņēma mazāk nekā 3 stundas – momentānas atbildes no klientu servisa, cenas izmaiņa, sekojot konkurentam, mazāk nekā 30 minūšu laikā, un mana pasūtījuma cenas atjaunošana. Tiesa, te jāpiebilst, ka iesniegtā cena bija no tirgus līdera šajā produktu sfērā un arī lielākā Amazon konkurenta, tāpēc ar kuru katru kaktu kantora cenu tas droši vien neizdotos.

Piegriezās maksāt komisijas maksu

Nov 21 2012 — Life, Zviedrija2 comments so far

Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām). Tiesa šis bezprocentu kredīts nedarbojas, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs, tādā gadījumā uzreiz ir jāsāk maksāt procenti par izņemto summu, bet tā kā plānoju kartes kontā ieskaitīt naudu, pirms to tērēt, tad domāju, ka arī šie procenti man nedraud. Aizmirsu vēl pieminēt tādu “sīkumu” kā bonusā tam visam ir arī bezmaksas ceļojumu apdrošināšana. Te gan vismaz 75% no ceļojuma jābūt apmaksātiem ar šo karti, bet tāpat patīkami. Šī karte ir GE Money Bank MasterCard kredītkarte. Kartei pieteicos, redzēs vai viss būs tik skaisti, kā šobrīd izskatās. Alternatīva šai kartei ir ICA Bankkort Plus, kurai ir viss līdz šim pieminētais, vienīgi klāt nāk gada maksa, kas ir 324 kronas gadā. Te es, protams, runāju par Zviedrijā pieejamajām kartēm.

Neesmu informēts, vai Latvijā ir kāda karte ar samērīgu gada maksu, kurai nav ne komisijas maksas par valūtas konvertāciju, ne maksas par naudas izņemšanu no bankomāta ārzemēs. Man (līdz šim mīļajā) Swedbank vairs nav pieejama neviena bezmaksas karte, turklāt tām visām ir gan salīdzinoši liela valūtas konvertācijas maksa, gan maksa par naudas izņemšanu ārzemēs. Ja kādam ir informācija par kaut ko līdzīgu kā aprakstīju augšā, tikai Latvijā, labprāt uzklausīšu.

Ziemas riepas

Oct 17 2012 — Zviedrija2 comments so far

Gatavojoties ziemas sezonai, šodien nopirku ziemas riepas velosipēdam. Tā kā kopš vasaras no automašīnas esmu atteicies pilnībā, tad šobrīd gandrīz visa pārvietošanās notiek tikai ar velosipēdu, tai skaitā ik dienu uz un no darba. Arī ziemā neplānoju to pārtraukt, jo ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz darbam (maršrutu nesakritības dēļ) aizņem tik pat daudz laikā, kā tad, ja dotos ar kājām, proti, 30 minūtes. Savukārt ar velosipēdu to var paveikt gandrīz tik pat ātri kā ar auto – nieka 12 minūtēs. Ziemā, protams, ātrums būs nedaudz jāsamazina un tas aizņems nedaudz vairāk laika, tomēr jaunās riepas manāmi uzlabos braukšanas drošību.

Patiesībā visnedrošākais laiks braukšanai ar velosipēdu ir tieši starpsezonā, kad uz ielām veidojas apledojums vai arī ledus jau sāk kust, kā arī uz ļoti noblietēta un gluda sniega. Arī pagājušo ziemu braucu ar velosipēdu, tiesa tikai nedēļas nogalēs un bez īpašām ziemas riepām, tomēr tā kā tagad plānoju to darīt ik dienu, tai skaitā uz apledojuša ceļa, tad domāju, ka šis ieguldījums būs tā vērts.

Īpaši liela izvēle starp radžotajām veloriepām nav, gandrīz visur tirgo tieši Nokian/Suomi Tires Hakkapeliitta. Esot arī kaut kādi lētāki varianti, tomēr šīs pēc lietotāju atsauksmēm atzītas par sakarīgāko variantu. Lētākajām jau pēc vienas sezonas esot izbirušas gandrīz visas radzes. Es iegādājos W106 modeli, kas ir standarta 28″ pilsētas riteņa riepu izmērs. Skaitlis 106 modeļa nosaukumā nozīmē, ka riepai ir 106 radzes. Uzreiz jāsaka, ka šis nav lēts prieks. Vidēji Zviedrijā viena riepa maksā aptuveni 28 Ls. Salīdzināju ar Latviju un cenas īpaši neatšķīrās. Tomēr pēc ilgākas meklēšanas atradu Zviedrijas veikalu, kas šo pašu riepu modeli tirgo pa 20 Ls/gab. Tātad braukšana ziemā man izmaksāja 40 Ls. Salīdzinoši dārgi, tomēr ņemot vērā, ka mēnešbiļete sabiedriskajam transportam Stokholmā maksā 63 Ls, tas nemaz tik dārgi vairs neliekas. Turklāt veikalam ir 180 dienu “atvērtā pirkuma” politika, kas nozīmē, ka, ja nu gadījumā Stokholmā ziema šogad “nesāksies”, tad riepas varēšu atgriezt atpakaļ. Vispār Zviedrija šādā ziņā ir krietni priekšā Latvijai un daudz tuvāk ASV. Lielākajā daļā veikalu nelietotu preci drīkst atgriezt 30-60 dienu laikā, bet dažos gadījumos to var darīt pat gadu pēc pirkuma iegādes.

Ceļojums uz Budapeštu

Sep 19 2012 — Travel2 comments so far

Cik vēl ir tādu priekšnieku, kas savam darbiniekam uz kāzām uzdāvinātu ceļojumu uz Budapeštu? Es tādu zinu tikai vienu un tas ir manējais – Laszlo. Nedaudz negaidīti jau tas nāca, tomēr atteikties būtu bijis vienkārši nepieklājīgi. Īpaši jau tāpēc, ka biļetes jau bija nopirktas un priekšnieks pats ir no Ungārijas. Tādā veidā viņš gribēja mūs ne tikai iepriecināt, bet arī iepazīstināt ar savu dzimteni, ar kuru viņš ļoti lepojas un kurā viņš patiesībā arī dzīvo, jo uz darbu viņš brauc lido tikai no pirmdienas līdz piektdienai. Budapešatas iepazīšanai mums bija atvēlēta vien nedēļas nogale. Kā izteicās Laszlo, tad tas tikai, lai iekarinātu āķi lūpā, jo mums noteikti vajadzēs tur atgriezties vēl, lai iepzītu ne tikai tās galvaspilsētu, bet arī plašos vīna reģionus un Balatonu. Turklāt mūsu vizīte notika 2011. gada 14.-16. oktobrī, kad Ungārijā jau paliek vēss, jo vasarā tur mēdz būt pat 40 grādus karsts.

Continue Reading »

Kāpēc es pirkšu Canon 6D

Sep 17 2012 — Photo16 comments so far

Šodien Canon paziņoja par savas mazākās full frame sensora kameras izlaišanu – Canon EOS 6D. Un tā ir tieši tāda kamera, kādu es jau sen biju vēlējies. Salīdzinot ar visām pārējām Canon DSLR kamerām, jāatzīst, ka šobrīd tā ir vislabākā izvēle, vismaz man noteikti. Bet par visu pēc kārtas. Kādas opcijas tad es vispār apsvēru un salīdzināju – Canon 650D (iesācēja klases kamera, bet, manuprāt, pirms 6D iznākšanas vislabākā izvēle), Canon 60D, Canon 7D (šobrīd manā īpašumā esošā kamera), Canon 5D Mark II un Canon 5D Mark III.

Vienkāršāk droši vien būs nevis pateikt, kāpēc 6D ir tik laba, bet gan īsti latviskā stilā nolikt pārējās kameras. Sākšu ar Canon 5D Mark III. Nenoliedzu, ka šī kamera ir izcila ne vienā vien parametrā, tomēr maksāt par kameru 1900 Ls es neesmu gatavs. Ja šobrīd vēl nedaudz svārstos un apsveru Mark II iegādi, tad Mark III man noteikti ir daudz par dārgu. Galu galā fotografēšana ir tikai mans vaļasprieks un naudu ar to es nepelnu. Turklāt esmu pārliecināts, ka ne visas fīčas, ko tā piedāvā, man ir patiesi nepieciešamas.

Fotoaparātā man vissvarīgākā fīča ir tieši attēla kvalitāte un to vislabāk raksturo sensora veiktspēja. Lai arī ko rakstītu un spriedelētu dažādi guru interneta forumos, pa lielam es uzskatu, ka sensors 7D, 60D un 600D (iespējams arī 650D) ir viens un tas pats. To apstiprina arī DXOMark testu rezultāti. Atšķirības protams ir attēlu procesoros un apstrādes algoritmos, tādēļ iespējams 7D uzvedas nedaudz labāk pie augstākiem ISO, tomēr atšķirības ir diezgan minimālas. Un pieļauju, ka arī 5D Mk II, Mk III un 6D uzvedīsies samērā līdzīgi. Varbūt Mk II vēl atpaliks, jo kā nekā ir jau 4 gadus veca kamera, tomēr 6D noteikti spēs turēt līdzi Mk III. Tad nu nonākam pie pārējo kameras iespēju salīdzināšanas, lai izvēlētos labāko vai, pareizāk sakot, sev piemērotāko rīku.

Continue Reading »