Archive for the 'Stockholm 101' category

Dzīvokļa pirkšana Zviedrijā

Jul 09 2013 — Stockholm 101, Zviedrija

Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī. Ja izlasīsiet augstāk minēto ierakstu, tad sapratīsiet, kāpēc tas tā ir.

Continue Reading »

One response so far

Auto gāzes uzpildes stacijas Zviedrijā

Sep 27 2011 — Stockholm 101, Zviedrija

Tā kā ir notikušas kardinālas izmaiņas mūsu autoparkā, tad drīzumā skatīsimies nevis uz benzīna, bet autogāzes cenām. Ja vien būtu, kur skatīties, jo izrādās, ka autogāze Zviedrijā nav tik populāra kā Latvijā vai, pasarg dievs, Vācijā. Te gan uzreiz jāprecizē, ka pastāv divu veidu autogāze – saspiesta dabasgāze (CNG jeb compressed natural gas) un sašķidrināta propāna gāze (LPG jeb liquified petroleum gas). Tieši LPG ir tā gāze, ko cilvēki Latvijā saprot ar vārdu autogāze. Pirms kāda laika bija iespējams iegādāties arī CNG, kas izmaksu ziņā ir vēl izdevīgāka, tomēr kopš 2010. gada 1. aprīļa, kad Latvijas Gāze slēdza trīs Latvijā esošās uzpildes stacijas, to izdarīt vairs nav iespējams. Zviedrijā situācija, savukārt, ir gluži pretēja – te ir daudz vairāk CNG uzpildes staciju, bet krietni mazāk LPG uzpildes staciju. Stokholmā tāda ir tikai viena. Tas nozīmē, ka tā vienkārši braukāt apkārt un meklēt, kur uzpildīt gāzi būtu diezgan bezcerīgi.

CNG

Sākšu ar CNG, jo par to informācija ir pieejama daudz vairāk, lai arī iespēja, ka jums būs auto, kas darbojas ar CNG, ir daudz mazāka. Īpaši jau tad, ja tas uz Zviedriju atceļojis no Latvijas. CNG zviedriski sauc par fordongas (tulk. autogāze). Ar to problēmu ir vismazāk. Ir pat speciāli izveidota mājaslapa ar visām uzpildes stacijām Zviedrijā: http://www.fordonsgas.se/. Gāzes cenas iespējams noskaidrot kādā no degvielas cenu portāliem, piemēram, http://www.bensinpriser.se.

LPG

LPG zviedriski sauc gasol vai motorgas. Informācija par šo gāzes veidu ir daudz skopāka. Ir viens blogs, kur var atrast diezgan regulāru informāciju par cenu izmaiņām vai jaunatvērtām uzpildes stacijām. Nav jau grūti ko tādu uzturēt, ja valstī ir vien 21 uzpildes stacija. Lai pašam un arī citiem būtu vieglāk orientēties, izveidoju karti ar LPG uzpildes stacijām Zviedrijā:



View LPG gas stations in Sweden in a larger map
Cena par vienu litru LPG uz raksta tapšanas brīdi Stokholmā ir 9.43 kronas. Svaigāko cenu iespējams apskatīties te. Kā redzams, tad braukt ar gāzi Zviedrijā nemaz nav tik izdevīgi. Ja Latvijā un Vācijā izmaksas uz vienu kilometru (salīdzinājumā ar benzīnu) ir gandrīz vai divtik mazākas, tad Zviedrijā ietaupījums ir vien 20%.

One response so far

Kā nopirkt Ryanair biļetes bez komisijas maksas

Aug 11 2010 — Stockholm 101, Travel, Zviedrija

Update 2011.09.22: Tā kā ekspotīcija ir ielikusi saiti uz manu rakstu un te varētu iegriezties nedaudz vairāk cilvēku kā parasti, tad sniegšu īsu svaigākās situācijas aprakstu. Jau gandrīz gadu SupremeCard un GoYada kartes vairs nav pieejamas. Man vienīgā zināmā MasterCard Prepaid karte Zviedrijā uz doto brīdi ir SpendOn Presentkort. To var iegādāties jebkurš (arī cilvēks bez Zviedrijas personas koda), tās maksimālā nominālvērtība ir 1500 SEK un tā ir derīga vismaz vienu gadu. Uz šādām kartēm arī pats šobrīd dzīvoju.

Sākšu uzreiz ar to, ka runa rakstā ies par Zviedriju. Lai arī pielietot šo karti var visur, šeit aprakstīšu, kādi ir varianti Zviedrijā un kā pie tādas var tikt, dzīvojot te.

Nav nekāds lielais noslēpums, ka kopš 2010. gada 1. janvāra Ryanair “īpašā” karte, ar kuru, pērkot biļetes, nav jāmaksā komisijas maksa, vairs nav Visa Electron, bet gan Mastercard Prepaid. Lai arī oficiāli tas ir skaidrots ar to, ka šī karte ir cilvēkiem daudz pieejamāka (lielākā valstu skaitā), tas ir pilnīgs bullshit, jo ir pamatīgi jānopūlas un jāmeklē informācija, lai uzzinātu, kā pie tādas tikt. Maldīgs arī ir uzskats, ka Mastercard ir tas pats, kas Mastercard Prepaid, jo norēķinoties par biļetēm tas cauri neies.

Kas vispār ir Mastercard Prepaid?

Principā tā ir tāda kā priekšapmaksas jeb dāvanu karte. Tu iegādājies dāvanu karti, kurā ielādē noteiktu naudas summu un tad šo naudas summu tu vari iztērēt noteiktā laika periodā. Darbojas tā tieši tāpat kā parasta Mastercard un tiek pieņemta visās tirdzniecības vietās, kur pieņem arī Mastercard. Varētu šķist, ka tā ir lieliska karte anonīmiem maksājumiem, bet patiesībā iegūt šo karti nepersonalizētā veidā ir ļoti grūti, jo, pat, ja uz kartes nekur nebūs rakstīts tavs vārds, pērkot to, tev būs jānorāda sava identitāte, kura tiks reģistrēta sistēmā, jo “nabaga” bankas jau nevar atļauties nesekot tavām dienas gaitām un taviem tēriņiem.

Mastercard Prepaid pastāvēja vēl pirms Ryanair to atzina par “labo” maksāšanas veidu, tikai nebija necik populāra, es pat teiktu, ka bija viena no nepopulārākajām kartēm, kāda jebkad bijusi, un lielākā daļa cilvēku par tādu nebija dzirdējuši līdz brīdim, kad Ryanair pasludināja to par “īpašo” karti.

Continue Reading »

4 responses so far

Stockholm 101: Compare mobile operators in Sweden

Aug 09 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?

Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras. Tomēr jāuzsver tas, ka visizdevīgākais tomēr būs tas operators uz kura pieslēguma telefoniem lielākoties zvanīsiet. Piemēram, ja draugam vai draudzenei ir Comviq (Tele2 priekšapmaksas karte), tad visizdevīgāk būtu ņemt pieslēgumu vai priekšapmaksas karti pie šī paša operatora.

Laba vieta, kur var salīdzināt pieslēgumu un priekšapmakses karšu izdevīgumu ir:
https://www.insplanet.com/mobiltelefoni/

Lielākie no mobilo pakalpojumu sniedzējiem ir:

  • Telia (mūsu “mīļais” LMT) – šiem būs vislabākais pārklājums Zviedrijā, līdzīgi kā LMT Latvijā, īpaši attālos un reti apdzīvotos Zviedrijas reģionos, piemēram, ziemeļos. Viņiem ir savs tornītis pat Kebnekaises bāzes stacijā.
  • Tele2 (ar priekšapmaksas karti zem nosaukuma Comviq) – pie Tele2 grūti ko piebilst, kā vien to, ka viņi bieži piedāvā ļoti izdevīgas cenas, īpaši savai priekšapmaksas kartei Comviq, kas sola zemākās cenas Zviedrijā, tiesa ne vienmēr ar zemākajiem ikmēneša maksājumiem. Uz datu pieslēgumiem bieži ir akcijas un, pārnākot pie viņiem, veselu gadu būs īpaša pazemināta maksa, parasti šādas akcijas notiek tieši pirms skolas sākuma (ne tikai pie Tele2 operatora).
  • Telenor (Norvēģu vairants) – šis ir īpaši populārs ņemot to kā komplektu – “telefons + internets”, jo viņam pieder  lielākais interenta pakalpojumu sniedzējs Zviedrijā.
  • Tre – šis ir interesants un īpašs gadījums, jo galvenā Tre mītne atrodas Honkongā un tas pārstāv nebūt ne tik daudz valstu. Viņi saka, ka viņiem esot labākais 3G pārklājums Zviedrijā no visiem, tā patiesumu gan nevaru apstiprināt, bet tā varētu būt, jo, ja savam Latvijas telefonam, ieslēdzu 3G, tad tur mūžīgi stāv Tre pieslēgums. Turklāt Tre Zviedrijas un Dānijas tīkls ir vienots, līdz ar to, zvanot uz Dāņu numuriem vai atrodoties Dānijā, izmaksas būs tādas pašas kā Zviedrijā. Plānos ir pievienot arī Norvēģiju, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Nacionālās īpatnības

Iegūt pieslēgumu te nemaz nav tik vienkārši, jo, lai to izdarītu, nepieciešams personnummer, kas ir kaut kas līdzīgs mūsu personas kodam. Bez tā Zviedrijā nevar izdarīt praktiski neko. Skaidrs, ka iebraucējam tāds uzreiz nebūs, un pat, ja būs, reizēm viņi uzjautā vēl pēc kāda dokumenta, piemēram, izziņas no darba vietas, ka strādājat te jau pāris mēnešus.

Loģisks solis šķiet iegādāties priekšapmaksas karti, un tā arī ir pareizā izvēle sākumā, tikai te nav kā Latvijā, kur tādas sviež visiem nopakaļ, te par to ir jāšķiras no aptuveni 100 SEK (11 EUR). Nopirkt tās var, piemēram, Phonehouse. Ja priekšapmaksas karti pasūta internetā, tad to parasti var dabūt bez maksas (viena priekšapmaksas karte vienam cilvēkam), bet tad, protams, atkal ir jāievada savs personnummer un jāgaida, kad karte atnāks uz tavu reģistrēto adresi.

Interesanti, ka te praktiski visiem pieslēgumiem un priekšapmaksas kartēm ir tā saucamā opening fee par zvana uzsākšanu, kas variē no 2 līdz 7 santīmiem, izņemot dažus “fiksētās mēneša maksas un bezmaksas minūšu” pieslēgumus.

Priekšapmaksas kartēm nav kredīta derīguma termiņa, patiesībā tas ir, bet tas ir vesels gads, kad arī izbeidzas pats numurs, ja to nepapildina. Tomēr te mēnesi pēc papildināšanas tas atlec uz pamattarifu, kurš ir ļoti, ļoti neizdevīgs, bet vismaz tur esošā  nauda neiet zudībā.

6 responses so far

Stockholm 101: Where do I tank my car?

Jun 08 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Dzīvojot Stokholmā, nākas krietni vien pārdomāt, vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, vai automašīnu. Sabiedriskais transports te ir tik attīstīts un ērts, ka tā vien gribās mest auto pie malas un pārsēsties kādā ap 2000. gadu ražotā metro. Autobusi varbūt nav tik pievilcīgi, toties to ceļi šķērso pilsētu krustu šķērsu kā tādi zirnekļu tīkli. Vienīgais, kas attur no sabiedriskā transporta izmantošanas, ir tā cenas, kas ir dārgākās pasaulē rēķinot uz vienā piegājienā nobrauktiem 10 km.

Parasti izvēle ir šāda – ja dzīvo pilsētā, tad auto ir kā apgrūtinājums un cilvēki labrātāk pārvietojas ar sabiedrisko, ja dzīvo piepilsētā, tad bieži vien izšķiras par labu auto. Protams, ir izņēmumi, bet tendence ir tāda, kāda tā ir.

Un, ja pārvietošanās notiek ar auto, tad, protams, nākas uztankoties. Rodas jautājums: “Kur vislētak uzpildīt degvielu?” Līdzīgi, kā visās citās valstīs, arī Zviedrijā degviela automātiskajās degvielas uzpildes stacijās ir lētāka nekā pilna servisa DUS. Parasti vislētākā degviela ir Jet tīkla degvielas uzpildes stacijās, kurās arī vienmēr iegriežos, jo viena no tām ir kāreiz pa ceļam uz veikalu. Nesmādēju arī Preem, ja Jet negadās tuvumā.

Tomēr jebkurā brīdī lētāko degvielas tirdzniecības vietu var atrast šajā mājaslapā:
http://www.bensinpriser.nu/

Tajā pat var izvēlēties, kurā reģionā un komūnā vēlaties uzpildīties, kādu degvielu vēlaties uzpildīt un citus sīkumus. Un cenas mēdz būt diezgan atšķirīgas, piemēram, šobrīd lētākā 95 markas degviela Stokholmā maksā 12.82 SEK litrā, kamēr Ystad tā maksā vien 11.87 SEK litrā.

Lai labi ripo!

No responses yet

Bezmaksas kruīza piedāvājumi no Stokholmas

Apr 16 2010 — Stockholm 101, Travel, Zviedrija

Stokholmā galvenokārt darbojas un konkurē divas lielas kruīza kuģu kompānijas, kuras nodrošina regulārus reisus pa Baltijas jūru – Tallink Silja un Vikingline. To lielākā konkurence vienmēr bijusi līnijā Stokholma – Helsinki un tāda tā ir vēl joprojām. Citi populārākie kruīza maršruti ir Stokholma – Tallina, Stokholma – Turku, Stokholma – Marienhamna, Stokholma – Rīga.

No Stokholmas lētāk

Interesants fakts, ko daudzi iespējams nezina ir tas, ka uzsākt ceļojumu Stokholmā bieži vien var būt daudz, daudz izdevīgāk nekā no otra maršruta galapunkta. Iespējams tas tāpēc, ka stokholmieši pārāk nemīl ceļot ar kuģiem vai arī jau ir izceļojušies un grib doties tālāk, uz kādām eksotiskākām zemēm. Būtisks faktors tajā, protams, ir arī faktā, ka zviedri daudz vairāk naudas atstāj uz kuģa, jo tur, salīdzinot ar viņu cenām Zviedrijā, alkohols ir ļoti lēts. Tādējādi kruīza kompānijas var iztirgot lētākas kruīza biļetes zviedriem, rēķinoties ar to, ka viņi atstās vairāk naudas kuģa bāros un restorānos.

Tallink piedāvājumi

Aizejot uz Tallink Zviedrijas mājaslapu, labajā pusē var redzēt pēdējā brīža piedāvājumus (sista minuten), kurus nekad neieraudzīsim Latvijas Tallink mājaslapā. Šajos piedāvājumos var atrast gan Helsinku, gan Tallinas, gan reizēm arī Rīgas kruīza piedāvājumus par ļoti zemām cenām. Bet reizēm, īpaši ziemā, tam pat nav jābūt pēdējā brīža piedāvājumam, cenas atsevišķos datumos ir vienkārši zemas, jo ziemā cilvēki ar prāmi ceļo daudz retāk. Piemēram, mēs ar draudzeni aizbraucām uz Rīgu kruīza ceļojumā paši savā kajītē 23. decebra vakarā, samaksājot 280 SEK (28 EUR), kas nozīme, ka vienam cilvēkam brauciens izmaksāja ap 10 Ls. Tiesa šis sanāca “kruīzs vienā virzienā”, jo atpakaļ mēs ar prāmi nebraucām, izmantojot šo kā lētu iespēju nokļūt vienā virzienā uz Latviju Ziemassvētkos. Interesanti, ka tajā pašā dienā, kajīte vienā virzienā maksāja ap 100 EUR. Tas nozīmē, ka reizēm izdevīgāk ir pat pirkt kruīzu, bet ceļot tikai vienā virzienā.

Vikingline piedāvājumi

Vikingline arī piedāvā pēdējā brīža piedāvājumus, kurus var atrast viņu mājaslapas sadaļā sista minuten. Ar šādu piedāvājumu var izbraukāt Helsinkus sākot no 240 SEK par visu kajīti. Tomēr kā jau virsraksts vēsta, tad ir iespējams braukt arī pilnīgi bez maksas. To piedāvā Vikingline sadarbībā ar citu uzņēmumu klientu programmām, piemēram, IKEA Family un ICA. Tā šobrīd piedāvājumā ir bezmaksas kruīzs uz Marienhamnu IKEA Family kartes īpašniekiem. IKEA Family karti var saņemt jebkurš patstāvīgais Zviedrijas iedzīvotājs (lasīt – tāds, kuram ir personnummer), piesakoties tai kādā no IKEA veikaliem. Piedāvājums spēkā līdz pat maija beigām, tiesa ceļojumam jāsākas laikā no svētdienas līdz ceturtdienai (kad pēc tiem ir mazāks pieprasījums) un principā tas būs vienkārši izbrauciens ar kuģi turp-atpakaļ, jo tas dodas atpakaļ uzreiz pēc ierašanās Marienhamnā. Ziemā ir novēroti piedāvājumi bezmaksas kruīzam uz Helsinkiem, kas jau ir pilnvērtīgs kruīzs, jo tur gandrīz veselu dienu var pavadīt pilsētā, tāpēc atliek vien sekot līdzi informācijai un nepalaist garām savu izdevību.

Laimīgu ceļu!

4 responses so far

Stockholm 101: What can I do for free?

Apr 13 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Ja nevēlies lasīt visu rakstu, bet tikai uzzināt par bezmaksas lietām, tad pārlec uzreiz uz zemāk esošo sadaļu Bezmaksas lietas.

Dažādas pilsētas piekopj dažādus tūristu apkalpošanas veidus. Ir pilsētas, kurās lielākā daļa muzeju ir bez maksas, piemēram, Londona, bet ir pilsētas, kur praktiski par visu apskates objektu apmeklēšanu ir jāmaksā, tomēr iegūt dažādu informāciju par pilsētu, tai skaitā kartes un citas lietas, var bez maksas. Šāda pilsēta ir arī Stokholma. Te viena tūrisma objekta apmeklēšana izmaksā aptuveni 10 EUR. Populārākajā no objektiem, kas ir Vasa muzejs, ieeja pieaugušajam maksā 110 SEK, bet pavisam mazajā blakus esošajā akvārijā – 80 SEK.

Tā vien šķiet, ka, lai apskatītu visu, būs jāšķiras no krietna naudas žūkšņa, tomēr tā gluži nav. Stokholma piedāvā Stockholm card, ar kuru pilnīgi visi muzeji, sabiedriskais transports, Stokholmas velosipēdi un pat brauciens ar dažiem kuģīšiem ir bez maksas. Tiesa pati šī karte nav diezko lēta, tomēr, ja plānos ietilpst apskatīt daudz, tad tā noteikti atmaksājas.

Continue Reading »

One response so far

Stockholm 101: Stockholm center bus map

Apr 11 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Stokholmā ir ļoti laba un attīstīta transporta sistēma. Izmantojot metro, autobusus un piepilsētas vilcienus var nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā, turklāt transporta tīkls krusto pilsētu krustu šķērsu visos virzienos. Cilvēks var smuki aiziet uz SL mājaslapu, kur tikai jāieraksta sākuma un beigu adrese, un viņam izmetīs teorētiski labāko variantu, kā veikt šo ceļa posmu ar sabiedrisko transportu.

Tomēr reizēm man gribas vienkārši paskatīties uz parastu karti, kur smuki pa ielām ir sazīmēti autobusu maršruti, to galapunkti un pieturas. Bet kā par nelaimi šādas kartes var aplūkot tikai autobusu pieturās, jo kartes, ko esmu atradis internetā ir sazīmētas Beka topoloģisko karšu stilā, kas, protams, ir ļoti noderīgi un ērti metro gadījumā, bet galīgi neparocīgi (vismaz man) autobusu karšu gadījumā. Varbūt šīs smukās kartes, kas izvietotas autobusu pieturās, ir pieejamas arī internetā, bet tādā gadījumā tās tiek kārtīgi slēptas, jo ik pa laikam esmu tās meklējis, bet vēl joprojām bez panākumiem.

Tad nu es pirms kāda laika, esot pieturā, vienkārši paņēmu mobilo telefonu un safotografēju pa gabaliņiem šo karti, ko nu beidzot sastiķēju ar Autostitch programmu kopā kā vienu veselu. Jā, karte izskatās drausmīgi, tur redzams atspīdums no stikla un vietām sastiķējums ir nekvalitatīvs, bet labāk tā nekā pavisam bešā.

Varbūt kādu reizi paņemšu normālu fotoaparātu un nofotografēšu šo karti kvalitatīvi, bet pagaidām laikam būs jāiztiek ar šādu.

One response so far

Stockholm 101: Where do I eat out?

Apr 09 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Stokholma, lai arī salīdzinoši neliela pilsēta, piedāvā iespēju nobaudīt gandrīz jebkuras tautības nacionālos ēdienus. Dažāda veida kafejnīcas, restorānus un bārus te var sastapt ik uz soļa. Patiesībā viena no biežākajām zviedru izklaidēm pēc darba dienas, īpaši tumšajos un garajos ziemas vakaros, ir vienkārša pasēdēšana kādā restorānā. Pa dienu šie restorāni parasti piedāvā tā saucamos dagens jeb komplekso pusdienu piedāvājumus, kad gandrīz jebkurā ēstuvē var paēst par aptuveni 70 kronām (5 Ls). Zviedrijas cenām tas liekas pat ļoti pieņemami. Patiesībā tā ir arī lieliska iespēja nobaudīt dažādu ēstuvju piedāvājumus, kurus vakara stundās tās varētu piedāvāt pat divas reizes dārgāk. Tā kā gadījumā, ja dodieties ceļojumā uz Stokholmu, tad reizēm varbūt ir vērts apsvērt domu paēst kaut kur jaukas pusdienas nevis katru vakaru doties dārgās vakariņās uz restorānu. Bet ja tomēr ieplānotas vakariņas, tad Stokholmā ir pieņemts rezervēt galdiņu. Īpaši aktuāli tas ir labās un populārās vietās, kuras mēdz būt pārpildītas ne tikai piektdienu un sestdienu vakaros. Gandrīz visu ēstuvju telefonu var atrast internetā un reizēm pat rezervēt galdiņu turpat.

Šajā rakstā apskatīšu dažas interesantas un ne tik interesantas ēstuves, kurās arī pats esmu bijis, bet nenoliedzami tā nebūs pat neliela daļa no visa pieejamā, jo te gandrīz kā Ņujorkā var iet uz jaunu ēstuvi katru dienu un tāpat nepagūt apmeklēt visas.

Continue Reading »

No responses yet

Stockholm 101: IKEA and other household shops in Stockholm

Feb 18 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Ja runa iet par Stokholmu un IKEA, tad pirmais jautājums, kas ienāk prātā ir „Kura?”, jo Stokholmā ir divas IKEAs. Visi droši vien zina, ka IKEA nāk no Zviedrijas un tās nosaukums veidots no īpašnieka iniciāļiem (Ingvar Kamprad), fermas, kurā viņš uzaudzis (Elmtaryd), un dzimtā ciema (Agunnaryd) Zviedrijas dienvidos. Tomēr reti kurš zina par to, ka jau kopš agriem 80tajiem tā ir reģistrēta Nīderlandē un ar izcilu shēmošanu izvairās no nodokļu maksāšanu. Garš stāts īsuma ir tāds, ka uzņēmums ir reģistrēts Nīderlandē un novirza savus ienākumus Nīderlanē reģistrētai bezpeļņas labdarības organizācijai. Šai labdarības organizācijai nav jāpublisko savi ienākumi un izdevumi, jo tā nosaka Nīderlandes likumdošana. Šī organizācija ir ne tikai lielākā labdarības organizācija pasaulē, apsteidzot pat Bilu un Melindu Geitus, bet arī „skopākā” labdarības organizācija. Caur dažādām shēmām sanāk, ka šī organizācija bez nodokļu nomaksas (kā jau bezpeļņas un labdarības organizācija) noziedo savu naudu atpakaļ Kamprādu ģimenei. Bet ne par to bija stāsts – vēlējos pateikt, kur Stokholmā iegādāties mēbeles un citas mājsaimniecības preces.

Continue Reading »

No responses yet