Fona mūzika: Kings of Leon – The End.

Bija vēls sestdienas vakars. Visu iepriekšējo dienu un nakti bija lijis stiprs lietus, tomēr mēs saņēmāmies un devāmies sameklēt multislēpni ar nosaukumu Mr. Pettifoggers NIGHTmare No 1. Tas atrodas pie Sandasjön ezera, kas, savukārt, atrodas Nakas rezervāta meža vidū. Todien mūsu rīcībā bija auto, tāpēc bija jāizmanto izdevība un jādodas uz šo rezervātu tieši tad, neskatoties uz ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem. Aprakstā bija minēts, ka  slēpni ieteicams ņemt naktī, jo starp tā daudzajiem posmiem izvietoti miniatūri atstarotāji, kurus dienas laikā ieraudzīt būtu praktiski neiespējami. Naktī tiem virsū var spīdināt lukturīti un skatīties vai kaut kur 50-100m rādiusā nav manāms atspīdam nākošais punkts.

Uz slēpni devāmies četratā, kopā ar shotgun&bullet komandu un, spriežot pēc logiem, tā bija darījusi arī lielākā daļa citu slēpņotāju. Kad bijām nokļuvuši līdz rezervāta robežai, atstājām mašīnu stāvvietā un turpmāko ceļu mērojām kājām. Nebija vēl pilnīgi satumsis, tāpēc pa ceļam vēl paņēmām pāris citus slēpņus. Jāsaka, ka šajā rezervātā izvietoto slēpņu īpašniekiem izdoma patiesi strādā. Tur bija sastopami  gan akmeņos iebūvēti konteineri, gan kokos iekārti mākslīgie čiekuri. Tomēr mēs te bijām ieradušies dēļ kaut kā cita – piedzīvojuma naktī. Necerējām, protams, ka tas tiešām izvērtīsies murgā.

Continue Reading »

Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika. Nu ok, ārējā mikrofona nemaz nebija un labi vēl, ka laicīgi tika sagādāta kompakta kamera filmēšanai (Olympus E-P1) ar vairākām baterijām un atmiņas kartēm. Skatieties video un, lūdzu, izsakiet arī konstruktīvu kritiku vai komentārus par video tehnisko pusi, jo ir doma kaut ko tādu veidot arī nākotnē. Jāatzīst, ka šis ir pirmais veikums video pasaulē, tāpēc daudzi trūkumi jau ir pašu pamanīti un, protams, iegūta neatsverama praktiskā pieredze.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Continue Reading »

Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda. Izrādās, ka 89% zviedru prot arī angļu valodu. Un tas tā tiešām arī ir, sākotno piecgadīgiem bērneļiem un beidzot ar veciem pensionāriem. Tā vai savādāk, viņi angliski ar tevi sapratīsies. Bet neba man tagad būtu jāmeklē kāds attaisnojums vai iemesls, kāpēc vēl neesmu apguvis zviedru valodu. Kā raksta Benny Lewis savā mājaslapā un projektā valodu apguvei Language Hacking Guide:

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.

Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?

Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras. Tomēr jāuzsver tas, ka visizdevīgākais tomēr būs tas operators uz kura pieslēguma telefoniem lielākoties zvanīsiet. Piemēram, ja draugam vai draudzenei ir Comviq (Tele2 priekšapmaksas karte), tad visizdevīgāk būtu ņemt pieslēgumu vai priekšapmaksas karti pie šī paša operatora.

Laba vieta, kur var salīdzināt pieslēgumu un priekšapmakses karšu izdevīgumu ir:
https://www.insplanet.com/mobiltelefoni/

Lielākie no mobilo pakalpojumu sniedzējiem ir:

• Telia (mūsu “mīļais” LMT) – šiem būs vislabākais pārklājums Zviedrijā, līdzīgi kā LMT Latvijā, īpaši attālos un reti apdzīvotos Zviedrijas reģionos, piemēram, ziemeļos. Viņiem ir savs tornītis pat Kebnekaises bāzes stacijā.
• Tele2 (ar priekšapmaksas karti zem nosaukuma Comviq) – pie Tele2 grūti ko piebilst, kā vien to, ka viņi bieži piedāvā ļoti izdevīgas cenas, īpaši savai priekšapmaksas kartei Comviq, kas sola zemākās cenas Zviedrijā, tiesa ne vienmēr ar zemākajiem ikmēneša maksājumiem. Uz datu pieslēgumiem bieži ir akcijas un, pārnākot pie viņiem, veselu gadu būs īpaša pazemināta maksa, parasti šādas akcijas notiek tieši pirms skolas sākuma (ne tikai pie Tele2 operatora).
• Telenor (Norvēģu vairants) – šis ir īpaši populārs ņemot to kā komplektu – “telefons + internets”, jo viņam pieder  lielākais interenta pakalpojumu sniedzējs Zviedrijā.
• Tre – šis ir interesants un īpašs gadījums, jo galvenā Tre mītne atrodas Honkongā un tas pārstāv nebūt ne tik daudz valstu. Viņi saka, ka viņiem esot labākais 3G pārklājums Zviedrijā no visiem, tā patiesumu gan nevaru apstiprināt, bet tā varētu būt, jo, ja savam Latvijas telefonam, ieslēdzu 3G, tad tur mūžīgi stāv Tre pieslēgums. Turklāt Tre Zviedrijas un Dānijas tīkls ir vienots, līdz ar to, zvanot uz Dāņu numuriem vai atrodoties Dānijā, izmaksas būs tādas pašas kā Zviedrijā. Plānos ir pievienot arī Norvēģiju, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Nacionālās īpatnības

Iegūt pieslēgumu te nemaz nav tik vienkārši, jo, lai to izdarītu, nepieciešams personnummer, kas ir kaut kas līdzīgs mūsu personas kodam. Bez tā Zviedrijā nevar izdarīt praktiski neko. Skaidrs, ka iebraucējam tāds uzreiz nebūs, un pat, ja būs, reizēm viņi uzjautā vēl pēc kāda dokumenta, piemēram, izziņas no darba vietas, ka strādājat te jau pāris mēnešus.

Loģisks solis šķiet iegādāties priekšapmaksas karti, un tā arī ir pareizā izvēle sākumā, tikai te nav kā Latvijā, kur tādas sviež visiem nopakaļ, te par to ir jāšķiras no aptuveni 100 SEK (11 EUR). Nopirkt tās var, piemēram, Phonehouse. Ja priekšapmaksas karti pasūta internetā, tad to parasti var dabūt bez maksas (viena priekšapmaksas karte vienam cilvēkam), bet tad, protams, atkal ir jāievada savs personnummer un jāgaida, kad karte atnāks uz tavu reģistrēto adresi.

Interesanti, ka te praktiski visiem pieslēgumiem un priekšapmaksas kartēm ir tā saucamā opening fee par zvana uzsākšanu, kas variē no 2 līdz 7 santīmiem, izņemot dažus “fiksētās mēneša maksas un bezmaksas minūšu” pieslēgumus.

Priekšapmaksas kartēm nav kredīta derīguma termiņa, patiesībā tas ir, bet tas ir vesels gads, kad arī izbeidzas pats numurs, ja to nepapildina. Tomēr te mēnesi pēc papildināšanas tas atlec uz pamattarifu, kurš ir ļoti, ļoti neizdevīgs, bet vismaz tur esošā  nauda neiet zudībā.

Alkohols ir diezgan sāpīga tēma ne tikai Zviedrijā, bet visā Skandināvijā kopumā. Ir tāds uzskats, ka norvēģi brauc iepirkt alkoholu uz Zviedriju, zviedri uz Somiju, bet somi uz Igauniju. Iemesls tam ir tāds, ka alkohola tirdzniecība šajās valstīs ir valsts kontrolēta un Zviedrijā alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tiplums pārsniedz 3.5%, drīkst tirgot tikai valsts monopola alkoholisko dzērienu veikalu ķēdē Systembolaget. Tam visam ir izsena vēsture un varētu pat teikt, ka tas viss ir saglabājies kā kaut kas vēsturisks, kas vienkārši netika pārtraukts. Jau no 18. gs Zviedrija centās regulēt alkohola patēriņu, tomēr līdz 20 gs. sākumam šie centieni bija visai nesekmīgi. Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā alkohola patēriņš bija strikti ierobežots un katrs pircējs veikalā tika rūpīgi reģistrēts sistēmā, iespējams no tā arī cēlies veikalu nosaukums Systembolaget. Pēc Otrā Pasaules kara iedzīvotāji beidzot varēja nopirkt neierobežotu daudzumu alkohola Systembolaget veikalos, kas noveda pie iedzīvotāju morālas degradācijas un pastiprināta alkohola patēriņa, kam sekoja drastiska nodokļu palielināšana, lai mazinātu alkohola patēriņu. Šādi nodokļi Zviedrijā ir saglabājušies vēl līdz šai dienai. Vēlāk valdība izlēma, ka samazinās nodokli vieglajam alkoholam – alum un vīnam, lai cilvēki tik daudz nelietotu stipro alkoholu. Iedzīvotāji bija ļoti priecīgi par šādu valdības soli un vieglā alkohola patēriņš tik tiešām krasi palielinājās, bet par nelaimi valdības iecerei stiprā alkohola patēriņš dēļ šī lēmuma nesamazinājās.

Continue Reading »