Tu aizej uz veikalu Zviedrijā, ieliec savā iepirkumu grozā pienu, kas maksā 6.49 SEK, cepumus, kas maksā 3.30 SEK, parēķini galvā, ka kopā tas tev izmaksās 9.79 SEK, iedod savas desmit kronas kasierim, lai samaksātu, bet atlikumu tā arī nesaņem.

Kā izrādās, tad, lai arī Zviedrijas naudas vērtība ir visai zema (1 EUR ir aptuveni 10 SEK) un cenas tiek norādītas diezgan precīzi, tomēr mazākais skaidras naudas vienums ir 50 ēru monēta, kuras vērtība ir aptuveni 3.5 santīmi. Lai arī visus pirkumus kopā saskaitīs, izmantojot sīkāko vienību, proti, vienu ēru, čeka summa galā tiks noapaļota ar 50 ēru precizitāti. No sākuma domāju, ka noapaļošana droši vien vienmēr notiek uz augšu, bet nē, pāris reizes mans čeks ir noapaļots arī man par labu. Kā izrādās, tad tas ir noapaļošanas likums, kurš pirmoreiz tika izmantots Zviedrijā un tāpēc arī nosaukts par Swedish rounding. Zviedrija izņēma no aprites 1 un 2 ēru monētas 1972. gadā. Viņas paraugam vēlāk sekoja arī citas valstis, piemēram, Austrālija, Šveice, Somija un Jaunzēlande. 1992. gadā Zviedrija atteicās arī no citām ēru monētām, saglabājot vien 50 ēru monētu un ieviešot sekojošu noapaļošanu, kas ir spēkā arī šodien:

Pirkumi, kas beidzas ar 1–24 ērām, tiek noapaļoti uz 0 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 25–49 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 51-74 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 75-99 ērām, tiek noapaļoti uz apaļu kronu.

Ja gribi par saviem pirkumiem samaksāt precīzi ēra ērā, tad maksā ar karti un no tavas kartes noņems precīzu pirkuma summu.

Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām. Līdz šim blogā bija ļoti maz rakstu, tādēļ, ka pirmie mēneši bijuši diezgan saspringti, tomēr ar laiku arvien biežāk rakstīšu par dzīvi te, kas varbūt palīdzēs, kādam, kas vēlas doties uz Zviedriju vai iedrošinās gadījumā, ja tas vēl ir tikai idejas līmenī.

Read the rest of this entry »

Biju dzirdējis par sportošanu pilsētvidē un redzējis parkour video, tomēr nezināju, ka priekšgājēji šādām izdarībām patiesībā ir tā sauktie  chinners. Chinners ir cilvēku grupa, kas nodarbojas ar chin-up, lai uztrenētu vienu konkrētu muskuļu grupu, turklāt dara to pilsētvidē visneparastākajos veidos. Un izrādās, ka šogad Stokholmas Ung08 festivāla ietvaros būs arī čempionāts šajā nodarbē. Tas norisināsies pašā pilsētas centrā Kungsträdgården no 11. līdz 15. augustam, tā kā, ja sanāk būt Stokholmā, noteikti iesaku piekāpt un pavērot -- tam jābūt interesanti.

Uzzināju par to pavisam nejauši -- pa Zviedrijas MTV visu laiku tika reklamēta 100% sportošana ar visai atraktīvu video. Sākumā domāju, ka interesantā veidā tiek reklamēts kāds sporta klubs, tomēr mēģinot atrast šo video internetā, atradu patieso informāciju, ka pati pilsēta ir viens liels sporta klubs :)

Video var redzēt kā paši chinneri stāsta par to, kas ir tas, ar ko viņi nodarbojas. Video ir zviedru valodā, bet ar angļu subtitriem:

Viena no acij baudāmākajām lietām man šķita mad-up, kad treniņš sevī ietver īpašu risku, piemēram, pievilkties, karājoties virs metro eskalatora.

Info par čempionātu var atrast festivāla mājaslapā vai www.hundraprocent.com.