Tuvojoties vasaras karstajiem mēnešiem, prasās vairāk baudīt tādu dzērienu kā ledus tēja, īpaši jau šodien, kad gaisa temperatūra uzkāpusi līdz 24 grādiem pēc Celsija skalas. N.R. jau rakstīja, ka ledus tēja pudelēs praktiski nesatur tēju kā tādu. Arī man tas nebija nekāds jaunums, tāpēc cenšos nekad nepirkt šo dzērienu, bet mana draudzene uz viņu reizēm ir kā traka, jo viņai patīkot šī dzēriena garša, kas, jāatzīst, patiešām ir līdzīga tējas garšai. Tad nu mēs pa reizei paši uztaisām ledus tēju mājas apstākļos, kas sanāk pat daudz garšīgāka nekā veikalā nopērkamā. Precīzi neatceros, bet šķiet, ka šo recepti man pasvieda māsa ar Jāni.

Paskatoties internetā, redzu, ka ledus tējas recepšu ir daudz bez sava gala, tomēr nekur neatradu tieši šādu recepti. Recepte ir laba savā vienkāršībā un perfektajā garšā.

Read the rest of this entry »

Tuvojoties Ziemassvētkiem un svinot 2. adventi, ienāca prātā doma uzcept kanēļmaizītes, jo kanēļa smarža man vienmēr saistījusies ar Ziemassvētkiem. Varbūt tas ir tāpēc, ka bērnībā mamma man lika rīvēt kanēli, kas kā varat nojaust nebija no tiem patīkamākajiem darbiem, ja varat iedomāties, cik cietas ir kanēļa standziņas. Nezinu, vai padomju laikos nebija iespējams nopirkt jau maltu kanēli, vai tas bija deficīts vai arī mammai vienkārši bija milzīgi kanēļa standziņu krājumi, kurus pirms jaunā gada likt bērniem rīvēt, lai tie pārdomā visus pagājušajā gadā pastrādātos nedarbus. Tomēr man šis grūtais process tāpat ir palicis atmiņā kā kaut kas pozitīvs, jo galu beigās taču varēja tikt pie svaigām, tikko no krāsns izņemtām kanēļmaizītēm. Rauga mīkla parasti tika raudzēta bļodā uz radiatoriem, un man šis rūgšanas process bija palicis atmiņā kā kaut kas mežonīgi ilgs, lai gan patiesībā tā laikam bija tikai nepilna stunda.

Ja arī jūs tuvojoties svētkiem gribat pagatavot kaut ko paši nevis nopirkt veikalā gatavu, tad pastāstīšu kā var vienkārši pagatavot kanēļmaizītes.

Read the rest of this entry »