Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.

Lieta tāda, ka visiem zviedriem ir iespēja no valsts par samērā lētu īres maksu īrēt dzīvokli, bet, lai to izdarītu, jāstāv vairākus gadus garā rindā. Tomēr, kad šī rinda ir izstāvēta, viņiem ir “first hand contract”, praktiski uz visu atlikušo mūžu. Šis īres dzīvoklis ir izdevīgs ar to, ka to var īrēt par smieklīgi zemu īres maksu (salīdzinot ar tirgus cenu). Varētu teikt, ka dzīvoklis ir tavs, bet tu to nevari pārdot, tikai īrēt, pastāv iespējas mainīties (nu gluži kā padomju laikos, vai ne?). Tomēr gaidot vairākus gadus rindā šo lēto īres dzīvokli, cilvēki parasti jau paši sev ir nopirkuši dzīvokli un ko gan viņiem iesākt ar iegūto īres dzīvokli? Protams, izīrēt par bargu naudu ārzemniekiem ar “second hand contract”, jo reāli viņi īrē to no valsts un tad izīrē tālāk, paturot peļņu sev kabatā.

Vēl viena problēma ir tāda, ka te nav investīciju dzīvokļu, cilvēki nepērk dzīvokļus, lai viņus izīrētu vai pēc laika pārdotu, jo tas gluži vienkārši praksē nav iespējams. Visas daudzdzīvokļu mājas te ir kooperatīvi, nopērkot dzīvokli, tu iestājies kooperatīvā un tev ir jāpakļaujas kooperatīva noteikumiem. Kooperatīvam ir gandrīz neierobežota vara, viņi var piespiest tevi izvākties un pārdot savu dzīvokli. Par pamatu šādai rīcībai parasti kalpo neadekvāta uzvedība (skaļi nakts tusiņi, dzerstiņi, utt.) vai arī tas, ka tu reāli tur neuzturies, bet izīrē šo dzīvokli citam. Jāsāk jau laikam bija ar to, ka, lai tu vispār varētu sev piederošu dzīvokli izīrēt, tev jāsaņem atļauja no kooperatīva, savukārt, lai iegūtu atļauju, nepieciešams pamatojums, kāpēc tu pats tur neuzturies – īslaicīgas mācības, darbs ārzemēs. Atļauju parasti izsniedz uz gadu un parasti neizsniedz vairāk kā divas atļaujas pēc kārtas, tātad maksimāli iespējams izīrēt dzīvokli uz diviem gadiem un pēc tam to nāksies pārdot vai atgriezties pašam tajā. Sanāk tā, ka tev pieder dzīvoklis, bet rīcības iespējas ar viņu ir visai ierobežotas. No vienas puses tas arī ir saprotams – vismaz vari būt drošs, ka blakusdzīvoklī neuzradīsies kāda “točka” vai kas tamlīdzīgs. Tas arī izskaidro, kāpēc te nav investīciju dzīvokļi, jo cik gan ilgi turēsi tukšu dzīvokli, ja izīrēt to varēsi maksimums divus gadus. Protams, ja tev ir māja, tad ar to nu tu vari darīt ko vien sirds kāro.

Cik tad maksā tas dzīvoklis?

Tā kā augstāk aprakstīto iemeslu dēļ īres dzīvokļu skaits ir ļoti ierobežots, tad to cenas ir nesamērīgi augstas. Pilsētas robežās vidējā cena (atkarībā no novietojuma un dzīvokļa izmēra) ir 10000 SEK (1000 EUR), savukārt piepilsētās ap 7000 SEK (700 EUR). Esmu aprēķinājis, ka pie pašreizējām procentu likmēm, ir gandrīz divreiz izdevīgāk pirkt dzīvokli nekā to īrēt.

Kas ir iekļauts īres cenā? Kādi ir līguma nosacījumi?

Pēc likuma īres cenā ir jābūt iekļautai apsaimniekošanai, atkritumu izvešanai, apkurei, gāzei, aukstajam un karstajam ūdenim. Īres cenā var nebūt iekļauta (bet dažreiz ir iekļauta) elektrība un visas vājstrāvas komunikācijas (internets, kabeļtelevīzija, telefons utt.). Noslēdzot līgumu, tajā var būt dažādi nosacījumi, tomēr par visu stiprāks ir īres likums, kas nozīmē, ka pat tad, ja līgumā rakstīts, ka apkure nav iekļauta, līgums būs derīgs, bet par apkuri varēs nemaksāt un īpašnieks nevarēs celt nekādas pretenzijas. Noslēdzot līgumu, kas ir garāks par 3 mēneši, dzīvokļa īpašniekam nav nekādu tiesību uzteikt dzīvokļa īri līdz pat termiņa beigām, ja tiek pildīti visi nosacījumi (netiek celtas nekārtības un tiek apzinīgi noteiktajos termiņos veikta rēķinu apmaksa). Tas nozīmē, ka, ja līgums ir noslēgts uz vienu gadu, tad īrnieks var netraucēti dzīvokli īrēt visu šo gadu. Savukārt īrnieks pēc likuma var uzteikt dzīvokļa īri jebkurā brīdī, brīdinot īpašnieku par to 3 mēnešus iepriekš. Pēc termiņa beigām parasti līgums pagarinās automātiski, ja neviens nav 3 mēnešus pirms tā beigām paziņojis, ka nevēlas turpināt līgumu, tomēr pēc automātiskās pagarināšanas jau abiem iesaistītajiem (gan īpašniekam, gan īrniekam) ir iespēja uzteikt līgumu, tāpēc īrniekam ieteicams pārslēgt līgumu uz vēl vienu gadu, lai atkal tikai viņam būtu tiesības to uzteikt. Ilgāk par diviem gadiem parasti dzīvokli izīrēt neizdodas.

Kur lai es atrodu īres dzīvokli?

• BLOCKET.SE. Populārākā sludinājumu vieta internetā ir http://www.blocket.se, kur par dažiem desmitiem kronu (atkarībā no sadaļas) iespējams ievietot arī savu sludinājumu. Te būs tiešā saite uz īres dzīvokļiem Stokholmā. Sludinājumi te ir atrodami par visu, sākot no bērnu ratiņiem līdz pat jahtām, turklāt pieejami bez maksas. Tomēr labi un normāli dzīvokļi tiek izķerti pat dažu minūšu laikā no sludinājuma ievietošanas brīža, tāpēc jāskatās tikai jaunākie, nevis jācer, ka varēs izvēlēties vai dabūt lētāko no variantiem. Tāpat jāpiezīmē, ka gandrīz vienmēr, ja būs iespējams, dzīvokli izīrēs vietējam nevis ārzemniekam.
• BOSTADDIREKT.SE. Lielākas izredzes atrast dzīvokli būs lapā http://www.bostaddirekt.com, tiesa par attiecīgu samaksu. Lapā jāizvēlas sadaļa Privatbostäder, kurā atrodamie dzīvokļi pieejami privātpersonām. Sadaļā Företagsbostäder pieejami vairāk dzīvokļi un par izdevīgākām cenām, tomēr tie tiek izīrēti tikai juridiskām personām. Sludinājumus iespējams brīvi aplūkot, bet, lai saņemtu kontaktinformāciju, nepieciešams samaksāt 695 SEK (70 EUR) par pieeju 45 dienu garumā Stokholmas dzīvokļiem vai 295 SEk pārējai Zviedrijas teritorijai.

Ir arī citi resursi, galu galā arī avīzes, tomēr divi augstākminētie ir populārākie. Iespējams arī noalgot aģentu, kurš atradīs dzīvokli, tomēr šis pakalpojums maksās aptuveni 1000 EUR. Labums tāds, ka, ja aģents piemērotu dzīvokli neatradīs, tad šī summa jums nebūs jāmaksā.

Kuru rajonu izvēlēties dzīvošanai?

Nav īsti tādu slikto un labo rajonu, jo tiek apgalvots, ka vismaz pilsētas robežās visi rajoni esot labi, varbūt, ka tā arī nav, pats neesmu vēl pilnībā pārliecinājies. Ja meklē lētāku dzīvokli ārpus pilsētas, tad svarīgs sabiedriskā transporta tuvums, piemēram metro vai piepilsētas vilciens (pendeltag). Ir arī īpaši lētas vietas, piemēram, pilsēta Akalla, kas ir viena no zilās līnijas galapunktiem un ir izveidota miljonu programmas ietvaros, kad tika uzcelti aptuveni miljons dzīvokļi, pārsvarā paneļu blokmāju tipa formā. Šī miljonu programma guva dalītas atsauksmes, no kurām negatīvākās bija par imigrantu īpatsvaru šajās mājās. Jūs jau zināt kā tas notiek, jo lētāki dzīvokļi, jo vairāk imigrantu, jo vairāk imigrantu, jo lētāki dzīvokļi… Tā, piemēram, minētajā Akallā imigrantu īpatsvars ir 84%, jā, tikai 16% vietējo iedzīvotāju.

Zviedri savus īrniekus uztver ļoti personīgi, dzīvokļa īpašnieks var vēlēties uzzināt par jums tādus sīkumus, ko nezina pat jūsu draudzene vai draugs (joks, bet katrā jokā daļa patiesības), viņi tai lietai pieiet īpaši nopietni un beigās tas var izvērsties par kārtīgu piedzīvojumu.

Related posts:

1. Stockholm 101: How do I use public transportation?
2. Trakie zviedri
3. Stockholm 101: Stockholm center bus map
4. Stockholm 101: Where do I tank my car?
5. Stockholm 101: Where do I get my booze?