Paštaisīts motocikla vējstikls


Kamēr vēl dzīvojam Zviedrijā, ir doma vēlreiz aizbraukt ceļojumā uz Norvēģiju, šoreiz ar motociklu. Iepriekšējā reizē apskatījām vairāk Norvēģijas dienvidrietumus un rietumus uz augšu līdz Trollstigen. Šoreiz ir doma braukt vēl tālāk uz ziemeļiem un apskatīt visu sākot no Trollstigen uz augšu. Sākotnēji bijām plānojuši aizbraukt līdz pat Nordkapp, kas ir tālākā vieta Eiropas ziemeļos, kur iespējams aizbraukt ar mašīnu (pati tālākā vieta ir Nordkinn, ko arī, iespējams, apmeklētu), tomēr pēc garākiem pārbraucieniem ar motociklu tepat tuvējā apkārtnē secinājām, ka nemaz tik viegli tos garos gabalus pieveikt neizdodas, tāpēc, iespējams, pārplānosim un nedaudz samazināsim sākotnēji nosprausto kilometru skaitu.

Motocikls ar paštaisītu vējstiklu

Paštaisīts vējstikls – gala rezultāts

Tā kā Norvēģijā, tāpat kā citās Skandināvijas valstīs, ir brīvās zemes likums un celt telti iespējams jebkur, kur neesi tiešā acu skatienā kādai mājai, tad plānojam lielāko daļu laika nakšņot teltī, kas samazinās gan nakšņošanas izmaksas, gan nepiesies mūs konkrētam grafikam un varēsim braukt diezgan brīvā ritmā, atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem. Tomēr, lai paņemtu līdzi telti, guļammaisus un principā jebko citu, motociklam nepieciešamas kravas kastes. Tāpat braucienu daudz komfortablāku padarītu vējstikls, kura motociklam šobrīd nav. Par kravas kastēm rakstīšu atsevišķi, bet šajā rakstā aprakstīšu, kā pašam izgatavot vējstiklu, ja esošie varianti šķiet par dārgu, vai nav pietiekoši efektīvi. Manā gadījumā bija gan viens, gan otrs. Pirmkārt jau jauns vējstikls maksāja ap 60-70 EUR, turklāt tas bija salīdzinoši vienkāršs un zems modelis, kurš neaiztur pietiekoši daudz vēja. Labāks variants izmaksātu jau krietni vien virs 100 EUR. Tāpēc izlēmu to izgatavot pats.

Principā ir divu veidu materiāli, ko parasti izmanto vējstiklu izgatavošanai – akrila stikls un polikarbonāta stikls. Abi šie ir organiskie stikli, pirmais, iespējams, biežāk pazīstams zem ražotāja nosaukuma plexiglass. Tiem ir diezgan dažādas īpašības.

Akrila stikls ir biežāk sastopams un to attiecībā pret polikarbonātu raksturo sekojošas īpašības:

Polikarbonāta īpašības ir sekojošas:

Abus šos stiklus iespējams ieveidot nepieciešamajā formā, tos karsējot. Es savam vējstiklam izvēlējos akrila stiklu, jo tas bija daudz vieglāk pieejams, īpaši tik mazā izmērā, kā man nepieciešams. To var iegādāties pat būvniecības veikalos, piemēram, Depo, 50cm x 50cm gabals maksā ap 7 EUR. Bet laba vieta, kur piemeklēt sev atbilstoša izmēra gabalu, ir Kviller, kas atrodas Kr. Barona ielā 136 D, un pārdod dažāda izmēra atgriezumus. Vējstiklam derēs aptuveni 4-6mm biezs organiskais stikls, bet tas atkarīgs no izmēra un stiprinājuma vietām. Es sev izvēlējos 5mm biezu stiklu un 49cm x 80cm liels gabals man izmaksāja nepilnus 5 EUR.

Organiskais stikls 5mm

Organiskais stikls 5mm

Pirmā lieta, kas jāizdara, izgatavojot vējstiklu, iespējams vēl pirms paša stikla iegādes, ir jānomēra sev nepieciešamais vējstikla izmērs. Vējstiklu vēlams izvēlēties tādu, lai apsēžoties uz motocikla tipiskā braukšanas pozā, tā augšējā mala būtu aptuveni deguna augstumā. Svarīgi, lai uz ceļu varētu skatīties pāri vējstiklam nevis caur viņu. Savādāk, ja sāks līt lietus, tad notīrīt to nebūs iespējams, kā arī ja tā mala būs acu augstumā, sanāks visu laiku liekties, lai redzētu cauri stiklam, vai celties, lai redzētu pāri tam. Tas noteikti nav tas labākais variants, tāpēc nomēram stiklu tā, lai varētu skatīties tieši pāri tam. Vislabāk, ja ir kāds, kas palīdz veikt šo procedūru. Mērījumu parasti sāk no luktura augšējās malas un turpina to aptuveni tādā pat leņķī, kā motocikla dakša. Kad tas izdarīts, tad var ķerties pie vējstikla formas izvēles. Tam lieti noder kartons. Tā vienu pusi (labo vai kreiso) piegriež aptuveni vēlamajai formai un jau ielocītu liek pie motocikla, lai redzētu, cik labi tas tur der un izskatās. Kad viena puse gatava, tad var kartonu pārlocīt uz pusēm un uzvilkt simetrisku formu otrajai vējstikla pusei. Izveidoto kartona sagatavi iztaisno un izmanto kā šablonu, lai uzzīmētu tās formu uz organiskā stikla. Svarīgi šajā brīdī vēl nenoplēst aizsargplēvi, jo tā pasargās stiklu no skrāpējumiem, kad tas tiks zāģēts. Kad forma uzzīmēta, var ķerties pie zāģēšanas. Var izmantot elektrisko figūrzāģi, bet es iztiku ar mazo rokas figūrzāģi. Domāju, ka ar to var arī daudz precīzāk izzāģēt stiklu nepieciešamajā formā.

Kartona sagatave un figūrzāģis

Kartona sagatave un figūrzāģis gatavi darbam

Ja kaut kas nav sanācis gluži perfekti, pēc stikla izzāģēšanas tā malas var arī nedaudz pievīlēt. Beigās stikla malas noslīpē ar smilšpapīru. Nedaudz ieapaļot var arī paša stikla kantītes, lai nav asas un kāds nejauši nesagriež roku. Pēc tam kartona sagatavi ieloka atpakaļ jau vēlamajā vējstikla formā un izgatavo kartona vai kāda cita materiāla karkasu, uz kā šo sagatavi novietot tā, lai tā saglabā vēlamo formu. Nākamais solis būs vējstikla ieveidošana. To var darīt, piemēram, izmantojot cepeškrāsni. Recepte ir aptuveni 120-150 grādi pēc C, aptuveni 10-15 minūtes. Šādā termperatūrā stiklam vajadzētu kļūt nedaudz mīkstam un veidojamam, bet nevajadzētu izdalīt nekādas degošas plastmasas smakas vai ko tamlīdzīgu.

Izgriezts vējstikls

Izgriezts vējstikls pirms cepšanas

Tā kā man cepeškrāsns nebija pietiekoši liela, lai es tajā ievietotu visu vējstiklu, tad nācās nedaudz improvizēt un izmantot foliju, lai krāsns nezaudē karstumu, kā arī vienlaicīgi cept tikai pusi vējstikla. Iespējams, to var uzkarsēt arī ar auto fēnu, bet man tāda nebija un domāju, ka būtu salīdzinoši grūti to visu vienlaicīgi dabūt nepieciešamajā temperatūrā. Ja stiklu pārkarsē, tad tajā sāk veidoties gaisa burbulīši, kurus vairs nekādi nebūs iespējams dabūt ārā. Cepjot cepeškrāsnī, stikls visu laiku izskatīsies salīdzinoši ciets un tad vienā brīdī paliks mīksts un sāks salīdzinoši strauji liekties. Tāpēc svarīgi kartona sagatavi ielocīt vajadzīgajā formā, jo tad stikls praktiski pats iegulsies tajā. Kartonam nav jābūt perfekti gludam, jo stikls ieņems tikai aptuvenu sagataves formu, tas nebūs tik mīksts, lai aizpildītu katru mazāko krunciņu. Izmantojot sagatavi, nebūs nepieciešama locīšana ar rokām, kas visbiežāk nesanāks tik skaista un simetriska. Ja tomēr veidojat stiklu ar rokām, obligāti izmantojiet biezus cimdus.

Vējstikls cepeškrāsnī

Vējstikls cepeškrāsnī

Kad vējstikls ir uzcepies un ieņēmis nepieciešamo formu, noliekam to malā nedaudz atdzesēties. Ja nepieciešams, to pāris minūtes pēc izņemšanas vēl iespējams nedaudz pielabot, ielocīt ar rokām. Bet, kā jau minēju, šādi locījumi var neizskatīties tik labi un simetriski un var nākties to atkal cept.

Paštaisīts vējstikls, tikko ieveidota forma

Tikko izcepts vējstikls jau nepieciešamajā formā

Attēlā redzms tikko no cepeškrāsns izņemts vējstikls, kas jau ieņēmis vajadzīgo formu. Tas lēnām jāatdzesē, atstājot veidnē, jo savādāk tas var turpināt deformēties. Kad tas atdzisis, to var piemērīt motociklam un pārliecināties, vai tas derēs. Ja nē, tad to var pielabot, sākot jau ar malu piezāģēšanu, pieslīpēšanu un beidzot ar atkārtotu karsēšanu un pielocīšanu.

small-20150613-IMG_5535

Gatavs vējstikls, pirms caurumu urbšanas

Kad visi pielabošanas darbi pabeigti, tad var uzmanīgi atzīmēt caurumu vietas un izurbt caurumus nepieciešamajā diametrā. Ieteicams sākt ar vienu caurumu, vēlams vējstikla centrālajā daļā. Tad to pieskrūvē ar vienu skrūvi un, pielāgojot leņķi, atzīmē pārējās caurumu vietas. Atzīmējot un urbjot caurumus, svarīgi ņemt vērā skrūves slīpumu. Kad caurumi izurbti, vējstiklu stiprina pie motocikla. Es izmantoju nerūsējošā tērauda skrūves un abās vējstikla pusēs uzliku paliela izmēra paplākšņus, bet starp paplākšņiem un pašu stiklu vēl izgriezu no velosipēda kameras gumijas blīvītes, lai būtu sava veida amortizācija un metāla paplākšņi neliktu stiklam sākt plaisāt. Mana vējstikla izmērs platākajā vietā ir 38cm, augstākajā 49cm. Zemāk var redzēt bildes ar rezultātu.

small-20150615-IMG_5538Vējstikls no priekšpuses
small-20150615-IMG_5542Vējstikls no sāniem
small-20150615-IMG_5545Vējstikls no aizmugures

comments powered by Disqus