Update 2011.09.22: Tā kā ekspotīcija ir ielikusi saiti uz manu rakstu un te varētu iegriezties nedaudz vairāk cilvēku kā parasti, tad sniegšu īsu svaigākās situācijas aprakstu. Jau gandrīz gadu SupremeCard un GoYada kartes vairs nav pieejamas. Man vienīgā zināmā MasterCard Prepaid karte Zviedrijā uz doto brīdi ir SpendOn Presentkort. To var iegādāties jebkurš (arī cilvēks bez Zviedrijas personas koda), tās maksimālā nominālvērtība ir 1500 SEK un tā ir derīga vismaz vienu gadu. Uz šādām kartēm arī pats šobrīd dzīvoju.

Sākšu uzreiz ar to, ka runa rakstā ies par Zviedriju. Lai arī pielietot šo karti var visur, šeit aprakstīšu, kādi ir varianti Zviedrijā un kā pie tādas var tikt, dzīvojot te.

Nav nekāds lielais noslēpums, ka kopš 2010. gada 1. janvāra Ryanair “īpašā” karte, ar kuru, pērkot biļetes, nav jāmaksā komisijas maksa, vairs nav Visa Electron, bet gan Mastercard Prepaid. Lai arī oficiāli tas ir skaidrots ar to, ka šī karte ir cilvēkiem daudz pieejamāka (lielākā valstu skaitā), tas ir pilnīgs bullshit, jo ir pamatīgi jānopūlas un jāmeklē informācija, lai uzzinātu, kā pie tādas tikt. Maldīgs arī ir uzskats, ka Mastercard ir tas pats, kas Mastercard Prepaid, jo norēķinoties par biļetēm tas cauri neies.

Kas vispār ir Mastercard Prepaid?

Principā tā ir tāda kā priekšapmaksas jeb dāvanu karte. Tu iegādājies dāvanu karti, kurā ielādē noteiktu naudas summu un tad šo naudas summu tu vari iztērēt noteiktā laika periodā. Darbojas tā tieši tāpat kā parasta Mastercard un tiek pieņemta visās tirdzniecības vietās, kur pieņem arī Mastercard. Varētu šķist, ka tā ir lieliska karte anonīmiem maksājumiem, bet patiesībā iegūt šo karti nepersonalizētā veidā ir ļoti grūti, jo, pat, ja uz kartes nekur nebūs rakstīts tavs vārds, pērkot to, tev būs jānorāda sava identitāte, kura tiks reģistrēta sistēmā, jo “nabaga” bankas jau nevar atļauties nesekot tavām dienas gaitām un taviem tēriņiem.

Mastercard Prepaid pastāvēja vēl pirms Ryanair to atzina par “labo” maksāšanas veidu, tikai nebija necik populāra, es pat teiktu, ka bija viena no nepopulārākajām kartēm, kāda jebkad bijusi, un lielākā daļa cilvēku par tādu nebija dzirdējuši līdz brīdim, kad Ryanair pasludināja to par “īpašo” karti.

Continue Reading »

Tā kā pirms pāris nedēļām devāmies prom no civilizācijas, vismaz tās ierastajās izpausmēs, uz vairāk nekā 10 dienām, tad nonācu pie secinājuma, ka tik ilgā periodā izmantot GPS iekārtu bez uzlādes nebūs iespējams. Tā kā GPS iekārta man ir iPhone, tad sāku domāt, kā to uzlādēt bez elektrības. Ne nu gluži bez elektrības, bet bez ierastās 220V rozetes. Zinu, ka ir pieejami saules bateriju lādētāji, tomēr laiks pirms aptvēru to bija pārāk īss un nebija arī pārliecības cik efektīvi saules baterijas varētu veikt šo uzlādi. Tiesa šis varēja būt labs variants, jo vietā, kurp devāmies, saules netrūkst – tie ir paši Zviedrijas ziemeļi aiz Ziemeļu polārā loka, kur polāro dienu iespējams novērot gandrīz līdz jūlija vidum.

Continue Reading »

Vēl nekad nebiju bijis pie okeāna, vēl nekad nebiju bijis siltajās zemēs, vēl nekad nebiju redzējis tik daudz palmu vienuviet, tā varētu īsumā raksturot mūsu ceļojumu uz pašiem Eiropas dienvidrietumiem. Liekas, ka dienvidiem ir kāds īpašs spēks, kas visu laiku mūs velk uz leju – no sākuma ceļojums uz Zviedrijas dienvidiem, tagad uz Portugāles dienvidiem, varbūt mums, esot ziemeļniekiem, nedaudz pietrūkst dienvidniekiem tik ļoti pierastā karstuma un saules, tāpēc mēs vienmēr raujamies nokļūt kādā siltākā vietā, lai tur pavadītu savas brīvdienas. Bet varbūt tas spēks ir nevis dienvidos, bet manā draudzenē, kura ne par ko nevēlējās pavadīt visas brīvdienas manis piedāvātajos, īsteni ziemeļnieciskajos variantos – pieveicot Kungsleden taku Zviedrijas pašā augšgalā, Arktikā esošajā Svalbārdas arhipelāga salā Špicbergenā vai Islandē. Nepārprotiet mani, nav jau gluži tā, ka es negribētu braukt uz dienvidiem, patiesībā es gribu darīt gandrīz visu, bet ir jāplāno, jāsaliek prioritātes. Ja man kāds jautā “Vai Tu gribētu aizbraukt tur un tur, darīt to un to?”, es gandrīz vienmēr atbildu “Jā, protams!” Vienkārši visu jau izdarīt nav iespējams, tāpēc šogad būs sava veida kompromiss – Algarves reģions Portugāles dienvidos no siltajām opcijām, bet vēlāk vasarā Kungsleden taka Zviedrijas ziemeļos no aukstajām opcijām. Bet nu pēc izplūdušā ievada var mest visas domas pie malas un doties uz vietu, kur vienīgais uztraukums ir nedabūt saules dūrienu vai apdegumu. Kā varēs redzēt, izlasot ceļojuma aprakstu, uztraukumu varētu būt daudz vairāk, bet tā jau laikam gadās tikai mums, kuriem vienmēr izdodas atrast problēmas jeb kā man to patīk saukt – piedzīvojumus.

Continue Reading »

Garajā nedēļas nogalē no 13. līdz 16. maijam devāmies ceļojumā ar auto uz Zviedrijas dienvidiem. Nedēļas nogale sanāca gara tāpēc, ka 13. maijā zviedri atzīmē Jēzus atdzimšanas dienu, bet nākamā diena ir brīva atslodzei pēc iepriekšējās dienas svinībām. Nekur tālu doties nevēlējāmies, bet arī veltīgi laiku izniekot nē, tāpēc izlēmām apskatīt tepat blakus esošos Zviedrijas dienvidus. Bija maija vidus un arī laikam nevajadzēja būt nemaz tik sliktam (uzsvars uz nevajadzēja). Par to, kā tas viss izvērtās, turpinājumā.

Continue Reading »

Līdz ar to, ka vasarā tiek plānots garāks pārgājiens ārpus civilizācijas pa Kungsleden taku Zviedrijas ziemeļos, radās nepieciešamība iegādāties pārvietojamo naktsmāju – tautā sauktu arī par telti. Varētu jau protams baudīt vasaras burvību un gulēt zem klajas debess, tomēr laikapstākļus neviens tā īsti nespēj precīzi paredzēt un negribētos attapties no rīta salijušiem un pelnu pārklātiem. Lai telti varētu pirms tam kārtīgi iemēģināt, izlēmu iegādāties to pirms tuvāk esošā ceļojuma uz Zviedrijas dienvidiem. Līdz ceļojuma sākumam zīmīgajā 13. maijā bija palicis arvien mazāk un mazāk laika, bet telts izvēle kā nebija izdarīta, tā nebija. Biju izlasījis 357 recenzijas un 17.1 aprakstu, kas jāņem vērā, izvēloties telti, bet kā nevarēju izvēlēties, tā nevarēju. Protams, nopirkt izcilu, bet tai pat laikā dārgu telti nav liela māksla, tomēr tā kā budžets bija samērā ierobežots, tad tas izvēli padarīja daudz sarežģītāku.

Atceros, kā pirms pāris gadiem lasīju SB blogā ierakstu par telts izvēli un nodomāju, ka es jau nu gan nekad neizdošu tik daudz naudas (50-70 Ls) par telti. Galu galā līdz šim biju gulējis 2 Ls teltī no Rimi, tāpēc 30 reižu dārgāks risinājums mani tajā brīdī pārāk neuzrunāja. Tajā brīdī es pat neapzinājos, ka pēc pāris gadiem par telti šķiršos no teju vai divreiz lielākas summas. Vēl joprojām neesmu drošs, vai esmu izdarījis pareizu izvēli, bet tāda nu tā ir un ar tādu būs tuvākajā laikā jāsadzīvo. Bet kā es pie šādas izvēles nonācu? Par to tālāk.

Continue Reading »