Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām. Līdz šim blogā bija ļoti maz rakstu, tādēļ, ka pirmie mēneši bijuši diezgan saspringti, tomēr ar laiku arvien biežāk rakstīšu par dzīvi te, kas varbūt palīdzēs, kādam, kas vēlas doties uz Zviedriju vai iedrošinās gadījumā, ja tas vēl ir tikai idejas līmenī.
Biju dzirdējis par sportošanu pilsētvidē un redzējis parkour video, tomēr nezināju, ka priekšgājēji šādām izdarībām patiesībā ir tā sauktie chinners. Chinners ir cilvēku grupa, kas nodarbojas ar chin-up, lai uztrenētu vienu konkrētu muskuļu grupu, turklāt dara to pilsētvidē visneparastākajos veidos. Un izrādās, ka šogad Stokholmas Ung08 festivāla ietvaros būs arī čempionāts šajā nodarbē. Tas norisināsies pašā pilsētas centrā Kungsträdgården no 11. līdz 15. augustam, tā kā, ja sanāk būt Stokholmā, noteikti iesaku piekāpt un pavērot – tam jābūt interesanti.
Uzzināju par to pavisam nejauši – pa Zviedrijas MTV visu laiku tika reklamēta 100% sportošana ar visai atraktīvu video. Sākumā domāju, ka interesantā veidā tiek reklamēts kāds sporta klubs, tomēr mēģinot atrast šo video internetā, atradu patieso informāciju, ka pati pilsēta ir viens liels sporta klubs :)
Video var redzēt kā paši chinneri stāsta par to, kas ir tas, ar ko viņi nodarbojas. Video ir zviedru valodā, bet ar angļu subtitriem:
Viena no acij baudāmākajām lietām man šķita mad-up, kad treniņš sevī ietver īpašu risku, piemēram, pievilkties, karājoties virs metro eskalatora.
Vakardien sanāca nejauši uzdurties kādam pasākumam Stokholmā, kura ietvaros pilsētas centrālajās ielās pulcējās milzīgs daudzums jau par klasiku kļuvušu auto. Pasākums bija īpašs ar to, ka auto netika vienkārši demonstrēti, bet nepārtraukti pārvietojās pa ielām, kas radīja noskaņu, ka atrodos kādā Amerikas pilsētā tālajos 60-tajos gados. Continue Reading »
