Update 2011.09.22: Tā kā ekspotīcija ir ielikusi saiti uz manu rakstu un te varētu iegriezties nedaudz vairāk cilvēku kā parasti, tad sniegšu īsu svaigākās situācijas aprakstu. Jau gandrīz gadu SupremeCard un GoYada kartes vairs nav pieejamas. Man vienīgā zināmā MasterCard Prepaid karte Zviedrijā uz doto brīdi ir SpendOn Presentkort. To var iegādāties jebkurš (arī cilvēks bez Zviedrijas personas koda), tās maksimālā nominālvērtība ir 1500 SEK un tā ir derīga vismaz vienu gadu. Uz šādām kartēm arī pats šobrīd dzīvoju.

Sākšu uzreiz ar to, ka runa rakstā ies par Zviedriju. Lai arī pielietot šo karti var visur, šeit aprakstīšu, kādi ir varianti Zviedrijā un kā pie tādas var tikt, dzīvojot te.

Nav nekāds lielais noslēpums, ka kopš 2010. gada 1. janvāra Ryanair “īpašā” karte, ar kuru, pērkot biļetes, nav jāmaksā komisijas maksa, vairs nav Visa Electron, bet gan Mastercard Prepaid. Lai arī oficiāli tas ir skaidrots ar to, ka šī karte ir cilvēkiem daudz pieejamāka (lielākā valstu skaitā), tas ir pilnīgs bullshit, jo ir pamatīgi jānopūlas un jāmeklē informācija, lai uzzinātu, kā pie tādas tikt. Maldīgs arī ir uzskats, ka Mastercard ir tas pats, kas Mastercard Prepaid, jo norēķinoties par biļetēm tas cauri neies.

Kas vispār ir Mastercard Prepaid?

Principā tā ir tāda kā priekšapmaksas jeb dāvanu karte. Tu iegādājies dāvanu karti, kurā ielādē noteiktu naudas summu un tad šo naudas summu tu vari iztērēt noteiktā laika periodā. Darbojas tā tieši tāpat kā parasta Mastercard un tiek pieņemta visās tirdzniecības vietās, kur pieņem arī Mastercard. Varētu šķist, ka tā ir lieliska karte anonīmiem maksājumiem, bet patiesībā iegūt šo karti nepersonalizētā veidā ir ļoti grūti, jo, pat, ja uz kartes nekur nebūs rakstīts tavs vārds, pērkot to, tev būs jānorāda sava identitāte, kura tiks reģistrēta sistēmā, jo “nabaga” bankas jau nevar atļauties nesekot tavām dienas gaitām un taviem tēriņiem.

Mastercard Prepaid pastāvēja vēl pirms Ryanair to atzina par “labo” maksāšanas veidu, tikai nebija necik populāra, es pat teiktu, ka bija viena no nepopulārākajām kartēm, kāda jebkad bijusi, un lielākā daļa cilvēku par tādu nebija dzirdējuši līdz brīdim, kad Ryanair pasludināja to par “īpašo” karti.

Continue Reading »

Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?

Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras. Tomēr jāuzsver tas, ka visizdevīgākais tomēr būs tas operators uz kura pieslēguma telefoniem lielākoties zvanīsiet. Piemēram, ja draugam vai draudzenei ir Comviq (Tele2 priekšapmaksas karte), tad visizdevīgāk būtu ņemt pieslēgumu vai priekšapmaksas karti pie šī paša operatora.

Laba vieta, kur var salīdzināt pieslēgumu un priekšapmakses karšu izdevīgumu ir:
https://www.insplanet.com/mobiltelefoni/

Lielākie no mobilo pakalpojumu sniedzējiem ir:

• Telia (mūsu “mīļais” LMT) – šiem būs vislabākais pārklājums Zviedrijā, līdzīgi kā LMT Latvijā, īpaši attālos un reti apdzīvotos Zviedrijas reģionos, piemēram, ziemeļos. Viņiem ir savs tornītis pat Kebnekaises bāzes stacijā.
• Tele2 (ar priekšapmaksas karti zem nosaukuma Comviq) – pie Tele2 grūti ko piebilst, kā vien to, ka viņi bieži piedāvā ļoti izdevīgas cenas, īpaši savai priekšapmaksas kartei Comviq, kas sola zemākās cenas Zviedrijā, tiesa ne vienmēr ar zemākajiem ikmēneša maksājumiem. Uz datu pieslēgumiem bieži ir akcijas un, pārnākot pie viņiem, veselu gadu būs īpaša pazemināta maksa, parasti šādas akcijas notiek tieši pirms skolas sākuma (ne tikai pie Tele2 operatora).
• Telenor (Norvēģu vairants) – šis ir īpaši populārs ņemot to kā komplektu – “telefons + internets”, jo viņam pieder  lielākais interenta pakalpojumu sniedzējs Zviedrijā.
• Tre – šis ir interesants un īpašs gadījums, jo galvenā Tre mītne atrodas Honkongā un tas pārstāv nebūt ne tik daudz valstu. Viņi saka, ka viņiem esot labākais 3G pārklājums Zviedrijā no visiem, tā patiesumu gan nevaru apstiprināt, bet tā varētu būt, jo, ja savam Latvijas telefonam, ieslēdzu 3G, tad tur mūžīgi stāv Tre pieslēgums. Turklāt Tre Zviedrijas un Dānijas tīkls ir vienots, līdz ar to, zvanot uz Dāņu numuriem vai atrodoties Dānijā, izmaksas būs tādas pašas kā Zviedrijā. Plānos ir pievienot arī Norvēģiju, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Nacionālās īpatnības

Iegūt pieslēgumu te nemaz nav tik vienkārši, jo, lai to izdarītu, nepieciešams personnummer, kas ir kaut kas līdzīgs mūsu personas kodam. Bez tā Zviedrijā nevar izdarīt praktiski neko. Skaidrs, ka iebraucējam tāds uzreiz nebūs, un pat, ja būs, reizēm viņi uzjautā vēl pēc kāda dokumenta, piemēram, izziņas no darba vietas, ka strādājat te jau pāris mēnešus.

Loģisks solis šķiet iegādāties priekšapmaksas karti, un tā arī ir pareizā izvēle sākumā, tikai te nav kā Latvijā, kur tādas sviež visiem nopakaļ, te par to ir jāšķiras no aptuveni 100 SEK (11 EUR). Nopirkt tās var, piemēram, Phonehouse. Ja priekšapmaksas karti pasūta internetā, tad to parasti var dabūt bez maksas (viena priekšapmaksas karte vienam cilvēkam), bet tad, protams, atkal ir jāievada savs personnummer un jāgaida, kad karte atnāks uz tavu reģistrēto adresi.

Interesanti, ka te praktiski visiem pieslēgumiem un priekšapmaksas kartēm ir tā saucamā opening fee par zvana uzsākšanu, kas variē no 2 līdz 7 santīmiem, izņemot dažus “fiksētās mēneša maksas un bezmaksas minūšu” pieslēgumus.

Priekšapmaksas kartēm nav kredīta derīguma termiņa, patiesībā tas ir, bet tas ir vesels gads, kad arī izbeidzas pats numurs, ja to nepapildina. Tomēr te mēnesi pēc papildināšanas tas atlec uz pamattarifu, kurš ir ļoti, ļoti neizdevīgs, bet vismaz tur esošā  nauda neiet zudībā.

Nedēļas nogalē Stokholmā notika viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pasākumiem Zviedrijā – tās bija princeses Viktorijas kāzas ar nu jau viņas esošo vīru – princi Danielu. Interesanti, ka princis Daniels ne ar ko īpašu zināms pirms tam nav bijis. Tomēr 2002. gadā viņš iepazinās ar princesi un kļuva par viņas personīgo treneri. Attiecības attīstījās, bet šķēršļus viņu precībām lika viņa ne tik dižciltīgās saknes. Tā nu pamazām viņš kļuva par sporta zaļu tīkla īpašnieku un vadītāju. Protams, tas viņa saknes nepadarīja vairāk dižciltīgas, bet tomēr izskatījās nedaudz lepnāk nekā tad, ja Viktorija satiktos ar parastu ierindas cilvēku.

Arī es biju viņu kāzās, dzēru alu, pār lūpām lija, bet mutē netika. Gluži tā jau gan nebija, bet ar to redzēšanu tā bija kā bija, jo piekļūt pie jebkura no trim lielajiem ekrāniem, uz kuriem tika demonstrēta ceremonija, bija ļoti grūti. Tā nu es noskatījos pusi ceremonijas caur lapu žuburu ik pa laikam uzdodot muļķīgus jautājumus savai draudzenei, piemēram, “Vai tas ko es redzu ir princeses  roka vai kāja?”

Continue Reading »

Pagājušā gada nogalē tika nolemts, ka laiks starp Zviedrijas nacionālo dienu, 6. jūniju, un Zviedrijas troņprinceses Viktorijas kāzām, 19. jūniju, tiks saukts par Love Stockholm 2010 dienām. Šo dienu ietvaros pilsētā tiks rīkoti dažnedažādi kultūras, mākslas, mūzikas, dizaina un kulinārijas pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem ir fotogrāfa Tobias Hofsäss fotoizstāde Love Slussen.

Foto: Tobias Hofsäss

Tobias Hofsäss

http://tobiashofsaess.com/

Tobias ir 1973. gadā Hamburgā dzimis fotogrāfs un žurnālists, kurš savulaik arī nodzīvojis 12 gadus kontrastainajā Berlīnē. Kopš 2006. gada viņš dzīvo Stokholmā un Love Slussen ir viņa pirmā lielā fotoizstāde Zviedrijā. Tā ir par pretrunīgi vērtēto arhitektūras un satiksmes objektu Slussen.

Slussen

Slussen ir viena no centrālākajām Stokholmas vietām par kuru centrālāka varbūt ir vienīgi vecpilsēta Gamla Stan un Sergels Torg. Patiesībā tās tulkojumā nozīmē un arī ir slūžas, kas atdala Mēlerens ezeru no Baltijas jūras. Tomēr tās ir arī kas vairāk, jo ietver sevī arī autotransporta šķērsošanas ceļus, gājēju un velo celiņus, metro tuneli, kā arī nodrošina kuģu un laivu caurbraukšanu, turklāt tajā atrodas arī autobusa galapunkts un dzelzceļa stacija. Īsāk sakot tajā ir gandrīz viss, ko vien no satiksmes var iedomāties, turklāt tas viss izveidots ļoti mazā platībā, tamdēļ ilgu laiku uzskatīts ne tikai par zviedru inženierijas lepnumu, bet arī par vienu no sarežģītākajiem izbūvētajiem satiksmes mezgliem visā Eiropā.

Tā kā tas tika uzbūvēts vēl tālajā 1935. gadā, tad tas tika veidots pa kreiso ceļa pusi braucošai transporta plūsmai, kāda valdīja Zviedrijā līdz pat 1967. gadam, kad iestājās Dagen H. Dagen H priekš Slussen varētu saukt arī par apjukuma dienu, jo tā kā Slussen projektējot nebija paredzēts braukšanai pa labo ceļa pusi, tad pēc satiksmes maiņas tas kļuva un vēl joprojām ir diezgan haotisks. Šodien tas ir novecojis ne tikai morāli, bet arī fiziski, jo daudzas būves daļas apdraud satiksmes dalībniekus, tamdēļ šis monstrs ir nolemts bojāejai. Tomēr ne visi ir vienisprātis ar pieņemto lēmumu, jo ir cilvēki, kam šī vieta asociējas ar sentimentālām atmiņām, gandrīz katram stokholmietim ir kāds stāsts, kāds piedzīvojums, kas saistīts ar šo vietu, tāpēc ir pat izveidota kustība pret šī objekta nojaukšanu.

Izstāde

Lai arī kāds būtu iznākums, skaidrs ir viens – katram, kas te reiz pabijis, būs savs viedoklis, savas atmiņas, savs skatījums. Un tāds ir arī fotogrāfam Tobias, kurš savu redzējumu par šo vietu iemūžinājis fotogrāfijās, kuras tiek demonstrētas fotoizstādē LOVE Slussen.

Izstāde tiek izrādīta galerijā Galleri Kontrast, kas ir 5 soļu attālumā no Slussen, laikā no 12. jūnija līdz 18. jūlijam. Oficiālā izstādes atklāšana ir šodien, 12. jūnijā, pulksten 12:00, uz ko arī visi esat laipni aicināti. Ieeja galerijā ir bez maksas.

Izstāde arī apvienota ar Stokholmas pilsētas muzeja izstādi Perspective on Slussen šajā pašā galerijā, kas sniedz ieskatu ar fotogrāfijām un īsfilmām par Slussen pirmsākumiem no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem.

Sīkāka informācija par izstādi:

http://www.lovestockholm2010.se/EN/Program/tabid/87/ctl/Detail/mid/425/Event/517/Default.aspx

http://www.gallerikontrast.se/

Tā kā pazīstu fotogrāfu, tad biju uzaicināts arī uz izstādes pirmsatklāšanas pasākumu aizvakar un varēju novērtēt izstādi vēl pirms oficiālās atklāšanas. Manuprāt, izstāde ir lieliska un sniedz pavisam citu skatījumu uz ikdienā tik pierasto betona būvi. Braucot mājup no izstādes caur Slussen, es uz to raudzījos pavisam citādāk nekā tad, kad biju ceļā uz izstādi.

Tiekamies Slussen!

Dzīvojot Stokholmā, nākas krietni vien pārdomāt, vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu, vai automašīnu. Sabiedriskais transports te ir tik attīstīts un ērts, ka tā vien gribās mest auto pie malas un pārsēsties kādā ap 2000. gadu ražotā metro. Autobusi varbūt nav tik pievilcīgi, toties to ceļi šķērso pilsētu krustu šķērsu kā tādi zirnekļu tīkli. Vienīgais, kas attur no sabiedriskā transporta izmantošanas, ir tā cenas, kas ir dārgākās pasaulē rēķinot uz vienā piegājienā nobrauktiem 10 km.

Parasti izvēle ir šāda – ja dzīvo pilsētā, tad auto ir kā apgrūtinājums un cilvēki labrātāk pārvietojas ar sabiedrisko, ja dzīvo piepilsētā, tad bieži vien izšķiras par labu auto. Protams, ir izņēmumi, bet tendence ir tāda, kāda tā ir.

Un, ja pārvietošanās notiek ar auto, tad, protams, nākas uztankoties. Rodas jautājums: “Kur vislētak uzpildīt degvielu?” Līdzīgi, kā visās citās valstīs, arī Zviedrijā degviela automātiskajās degvielas uzpildes stacijās ir lētāka nekā pilna servisa DUS. Parasti vislētākā degviela ir Jet tīkla degvielas uzpildes stacijās, kurās arī vienmēr iegriežos, jo viena no tām ir kāreiz pa ceļam uz veikalu. Nesmādēju arī Preem, ja Jet negadās tuvumā.

Tomēr jebkurā brīdī lētāko degvielas tirdzniecības vietu var atrast šajā mājaslapā:
http://www.bensinpriser.nu/

Tajā pat var izvēlēties, kurā reģionā un komūnā vēlaties uzpildīties, kādu degvielu vēlaties uzpildīt un citus sīkumus. Un cenas mēdz būt diezgan atšķirīgas, piemēram, šobrīd lētākā 95 markas degviela Stokholmā maksā 12.82 SEK litrā, kamēr Ystad tā maksā vien 11.87 SEK litrā.

Lai labi ripo!