Dabas fenomeni mēdz izsist cilvēkus no viņiem tik ierastā ikdienas ritma. Tie liek cilvēkiem apbrīnot kaut ko neikdienišķu un nepierastu, piemēram, ziemeļblāzmas gaismas spēles debesīs. Personīgi man vienmēr bija kārojies ieraudzīt ziemeļblāzmu dzīvē, pārliecināties, vai tā tik tiešām ir tik iespaidīga un spoža, kādu to var vērot fotogrāfijās. Lai to noskaidrotu, noorganizējām kārtējo ceļojumu uz Zviedrijas ziemeļiem, kur bijām pabijuši arī vasarā. Ziemeļi vilināja ne tikai ar polārblāzmu, bet arī ar braucienu husky suņu pajūgā un citām ziemeļos pieejamajām izklaidēm.

Zviedrija ir ļoti izstiepta valsts un liela daļa cilvēku nemaz nenojauš cik ļoti izstiepta tā patiesībā ir. Salīdzinājumam, ja Zviedriju tās galējā dienvidu punktā pieturētu un apgrieztu otrādi, tās ziemeļi sniegtos līdz pat Romai. Līdz ar to nokļūšana līdz mūsu galamērķim – Abisko, nebija nemaz tik vienkārša. Kā jau tiku rakstījis iepriekš, tad pārsvarā ir divi veidi, kā iespējams tur nokļūt – lidot ar lidmašīnu vai braukt ar vilcienu. Te jāpiemin, ka Norwegian ir pārtraucis lidojumus uz Kirūnu, tā kā pa lielam atliek vien SAS, kas ir nedaudz dārgāks, bet, laicīgi pērkot biļetes, lidojumam no Stokholmas nevajadzētu maksāt vairāk kā 85 EUR vienam cilvēkam abos virzienos. Tomēr, tā kā lidošanu jau bijām izmēģinājuši un 18 stundu brauciens vilcienā šķita piedzīvojumu vērts, nolēmām doties turp ar vilcienu. Turklāt vilciens mūs aizvesda uzreiz līdz Abisko, kamēr, lidojot ar lidmašīnu līdz Kirunai, atlikušos 100 km tāpat nāktos mērot ar vilcienu vai autobusu.

Jāsaka, ka tipiskā gadījumā vilciens nav ne ātrāks, ne lētāks variants. Tomēr pa reizei SJ lapā pavīd kāda akcija. Tādu brīdi izdevās noķert arī mums un varējām doties turp par puscenu. Diezgan lētas ir arī biļetes sēdvietās, bet tas jau ir sava veida mazohisms. Kopā bijām četri braucēji un paņēmām divas trīsvietīgas kajītes guļamajā vagonā (Sovvagn). Vilcienā ir pieejamas vietas arī kopējās kajītēs cita veida guļamvagonā (Liggvagn). Tāpat tur ir arī Bistro vagons, kurā iespējams ieturēt kādu maltīti, iedzert kafiju, vai vienkārši retro atmosfērā palasīt avīzi vai grāmatu. Vilciens kursē maršrutā Stokholma – Narvika (Norvēģijā), tas atiet no Stokholmas vakarā ap 18:00 un pienāk Abisko stacijā nākamajā dienā ap 12:00. Vilciens nav rentabls un ir vairāk kā piedzīvojums nevis ierasts pārvietošanās līdzeklis. Par tādu to mēs arī uztvērām un devāmies savā trīs dienu piedzīvojumā.

Continue Reading »

Kas tik viss nenotiek mums apkārt. Pamanījis, ka ūdenskrānā mazinājies spiediens, pēc laika ieraudzīju, ka blakus esošā iela pārvērtusies par upi. Visas ielas platumā straumēm tecēja ūdens, kuru es cerēju sagaidīt tekam no krāna. Uz brīdi sajutos kā applūdušas mājas ieslodzītais. Zemāk video.

Floods in Stockholm from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Šodien devāmies uz Latvijas vēstniecību, lai izmantotu savas pilsoņu tiesības un nobalsotu 10. Saeimas vēlēšanās. Šī bija arī pirmā reize, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Stokholmā. Tā iekārtota senatnīgā brūnganu ķieģeļu ēkā, Odengatan 5. Jau pa ceļam varēja manīt daudzus jo daudzus latviešus, kas virzījās uz vēstniecības pusi. Pirms tam tviterī salasījos, ka daudzās vietās esot rindas, tāpēc nezināju, ko gaidīt te. Nonākuši pie vēstniecības ēkas, kas atrodas turpat blakus Brazīlijas vēstniecībai, vērām vaļā smagnējās koka durvis un kāpām augstāk pa kāpnēm.

Augšā mūs sagaidīja telpa, kas bija pārpildīta ar latviešiem. Bija arī neliela rinda, neskatoties uz to, ka cilvēkus apkalpoja veseli trīs galdiņi. Tomēr lielākā daļa cilvēku te vienkārši socializējās pēc tam, kad bija jau nobalsojuši. Nezinu, vai Latvijas iecirkņos arī tā ir, bet te bija pat uzklāts galdiņš ar maizītēm un kafiju. Forši atkal nogaršot rupjmaizi, kuru Zviedrijā ne vienmēr ir tik viegli atrast. Pēc kādām 5-10 minūtēm arī mēs saņēmām apzīmogotās aploksnes, sarakstus un varējām izdarīt savu izvēli.

Domāju, ka pēc vēlētāju skaita ārzemēs, Latvijas vēstniecībās, varēs diezgan labi noteikt, cik ļoti ir pieaudzis reālais emigrantu skaits. Protams, ne jau visi iet balsot, bet vismaz procentuāli ar citām vēlēšanām salīdzināt varēs, ko domāju arī izdarīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas.

Ja Tu vēl neesi nobalsojis, tad dodies un izmanto savas tiesības vēlēt! Zviedrijā to var izdarīt Stokholmā (Odengatan 5) un Gēteborgā (Haga Ostergata 30). Vēlēšanu iecirkņi strādās līdz astoņiem vakarā.

Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika. Nu ok, ārējā mikrofona nemaz nebija un labi vēl, ka laicīgi tika sagādāta kompakta kamera filmēšanai (Olympus E-P1) ar vairākām baterijām un atmiņas kartēm. Skatieties video un, lūdzu, izsakiet arī konstruktīvu kritiku vai komentārus par video tehnisko pusi, jo ir doma kaut ko tādu veidot arī nākotnē. Jāatzīst, ka šis ir pirmais veikums video pasaulē, tāpēc daudzi trūkumi jau ir pašu pamanīti un, protams, iegūta neatsverama praktiskā pieredze.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Continue Reading »

Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda. Izrādās, ka 89% zviedru prot arī angļu valodu. Un tas tā tiešām arī ir, sākotno piecgadīgiem bērneļiem un beidzot ar veciem pensionāriem. Tā vai savādāk, viņi angliski ar tevi sapratīsies. Bet neba man tagad būtu jāmeklē kāds attaisnojums vai iemesls, kāpēc vēl neesmu apguvis zviedru valodu. Kā raksta Benny Lewis savā mājaslapā un projektā valodu apguvei Language Hacking Guide:

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.