CNG

Sākšu ar CNG, jo par to informācija ir pieejama daudz vairāk, lai arī iespēja, ka jums būs auto, kas darbojas ar CNG, ir daudz mazāka. Īpaši jau tad, ja tas uz Zviedriju atceļojis no Latvijas. CNG zviedriski sauc par fordongas (tulk. autogāze). Ar to problēmu ir vismazāk. Ir pat speciāli izveidota mājaslapa ar visām uzpildes stacijām Zviedrijā: http://www.fordonsgas.se/. Gāzes cenas iespējams noskaidrot kādā no degvielas cenu portāliem, piemēram, http://www.bensinpriser.se.

LPG

LPG zviedriski sauc gasol vai motorgas. Informācija par šo gāzes veidu ir daudz skopāka. Ir viens blogs, kur var atrast diezgan regulāru informāciju par cenu izmaiņām vai jaunatvērtām uzpildes stacijām. Nav jau grūti ko tādu uzturēt, ja valstī ir vien 21 uzpildes stacija. Lai pašam un arī citiem būtu vieglāk orientēties, izveidoju karti ar LPG uzpildes stacijām Zviedrijā:

Cena par vienu litru LPG uz raksta tapšanas brīdi Stokholmā ir 9.40 kronas. Svaigāko cenu iespējams apskatīties te. Kā redzams, tad braukt ar gāzi Zviedrijā nemaz nav tik izdevīgi. Ja Latvijā un Vācijā izmaksas uz vienu kilometru (salīdzinājumā ar benzīnu) ir gandrīz vai divtik mazākas, tad Zviedrijā ietaupījums ir vien 20%.

Sāku pārvietoties tikai ar velosipēdu no šī gada februāra, kad darbā man atņēma stāvvietu un nebija vairs, kur novietot savu auto. Neilgi pēc tam šķīros arī no savas automašīnas. Tad arī iegādājos Gazelle velosipēdu no kādas nīderlandietes, kura tieši šajā laikā taisījās doties atpakaļ uz savu dzimteni. Velosipēds te bija atceļojis no pašas Nīderlandes un, lai arī vecs un nedaudz aprūsējis, ir braucams un vismaz nepiesaista lieku uzmanību. Gazelle ir lielākais un vecākais velosipēdu ražotājs Nīderlandē. Arī pirms tam man jau bija velosipēds, tāds, kas domāts nopietnākai braukšanai, tomēr ar jauniegūto ir ērtāk pārvietoties pa pilsētu un to ir mazāk bail atstāt uz ielas. Lai gan atklāti jāsaka, ka velosipēdus te pārāk daudz nezog.

Tā nu kopš brīža, kad sāku pārvietoties tikai ar velosipēdu, sāku saskarties arī ar dažām, bet uzsveru, tikai dažām, grūtībām. Viena no tām bija došanās iepirkties. Reizēm pirkumu skaits vai izmērs bija tik liels, ka to visu nevarēja ievietot mugursomā. Ar to arī sākās prakse vest lietas uz bagāžnieka. Te talkā nāca viens no labākajiem cilvēces izgudrojumiem – bungee cord. Nezinu pat, kā to īsti nosaukt latviski, sauksim to par gumiju ar āķiem. Ar tiem pie bagāžnieka var piestiprināt visneidomājamākās lietas. Piemēram, 40 ruļļus tualetes papīra.

Lai arī diezgan lielas lietas biju pārvadājis arī līdz šim, šķiet, mana lielākā krava bija tieši šajā nedēļā. Saņēmu no pasta zīmīti, ka jādodas pakaļ pēc sūtījuma. Nebija konkrētas nojausmas, cik liels šis sūtījums būs, patiesībā nemaz tik daudz par to pirms tam netiku domājis. Aizbraucu ar velosipēdu līdz pastam un izņēmu “sūtījumu”. Tas izrādījās aptuveni 100x80x40 cm liels. Svars ap 20kg. Pirmajā brīdī biju drošs, ka uz velosipēda to atvest nevarēšu, bet arī atpakaļ pastā nodot vairs īsti nevarēja. Šajā brīdī talkā nāca manas āziātu prasmes un acumirklī (pēc 20 minūšu čakarēšanās) krava bija nostiprināta uz bagāžnieka.

Ja es atrastos Indijā, tad droši vien saplūstu ar masu un būtu vien tipiskais ikdienas braucējs, bet te, atceļā uz mājām, man likās, ka gandrīz visi atskatījās uz mani aizbraucam. Nokļuvu līdz mājām veiksmīgi, bez nevienas avārijas vai starpgadījuma. Par to, kas bija sūtījumā, jau pēc pāris dienām tepat – blogā.

Jāatzīst, ka šis nav mans vienīgais piedzīvojums ar sūtījumu saņemšanu pastā. Šī paša gada februārī saņēmu kārtējo lapiņu ar uzaicinājumu uz pasta nodaļu. Dīvainākais bija tas, ka tieši tajā laikā nebiju neko pasūtījis. Neko ļaunu nenojausdams, devos uz pastu ar jau pieminēto velosipēdu un mugursomu plecos. Te svarīga piebilde, ka tas bija ziemā. Aizbraucu, iedevu laipnajai pasta darbiniecei savu paziņojumu un sāku gaidīt. Prātā šaudījās dažādas domas par to, kas varētu būs atnācis. Sieviete atnesa salīdzinoši maza izmēra kartona kasti un to lēnām, pat nedaudz neveikli nolika uz galda. Es tikai pabrīnījos par viņas neveiklumu, lai tajā pat mirklī pats aplauztos vēl vairāk. Grasījos vienkārši paķert paciņu sev padusē un doties projām, tikai bija viens bet – paciņa likās kā pienaglota pie galda. Šoreiz ņēmu talkā abas rokas un ar grūtībām un muļķīgu smaidu sejā devos uz blakus galdiņu, lai ieliktu kasti somā. Galvā šaudījās doma par to, ka tās varētu būt hanteles, jo biju par tām ieminējies draudzenei pirms kāda laika un ap šo laiku tuvojās vai tikko bija pagājusi mana dzimšanasdiena. Kaut kā ieliku to kasti somā un braucu uz mājām… Vai es jau teicu, ka ārā bija ziema? Nebija jau jābrauc tālu, vien 4 kilometri. Pa ceļam paspēju nomierināties par neveiklo situāciju un, lai vai kādā veidā es to dāvanu saņemu, tā tomēr ir un paliek dāvana. Atbraucot mājās, viss izrādījās vēl interesantāk – tā bija nevis draudzene, bet mana ģimene, kas man tās hanteles bija atsūtījusi. Šķiet neprāts, sūtīt pa pastu 20-30kg smagu sūtījumu. Izrādās, ka īsts neprāts tas tomēr nav, amazon.co.uk piedāvā bezmaksas piegādi noteiktām precēm virs 25 GBP uz konkrētām valstīm (precīzāk – Belgium, Denmark, Luxembourg, Netherlands, Andorra, Finland, Gibraltar, Greece, Iceland, Ireland, Italy, Liechtenstein, Norway, Portugal, San Marino, Spain, Sweden, Vatican city and Poland). Protams, šo preču tirgotājam jābūt pašam Amazon. Vēl viens plusiņš, dzīvojot Zviedrijā.

Bija vēls sestdienas vakars. Visu iepriekšējo dienu un nakti bija lijis stiprs lietus, tomēr mēs saņēmāmies un devāmies sameklēt multislēpni ar nosaukumu Mr. Pettifoggers NIGHTmare No 1. Tas atrodas pie Sandasjön ezera, kas, savukārt, atrodas Nakas rezervāta meža vidū. Todien mūsu rīcībā bija auto, tāpēc bija jāizmanto izdevība un jādodas uz šo rezervātu tieši tad, neskatoties uz ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem. Aprakstā bija minēts, ka  slēpni ieteicams ņemt naktī, jo starp tā daudzajiem posmiem izvietoti miniatūri atstarotāji, kurus dienas laikā ieraudzīt būtu praktiski neiespējami. Naktī tiem virsū var spīdināt lukturīti un skatīties vai kaut kur 50-100m rādiusā nav manāms atspīdam nākošais punkts.

Uz slēpni devāmies četratā, kopā ar shotgun&bullet komandu un, spriežot pēc logiem, tā bija darījusi arī lielākā daļa citu slēpņotāju. Kad bijām nokļuvuši līdz rezervāta robežai, atstājām mašīnu stāvvietā un turpmāko ceļu mērojām kājām. Nebija vēl pilnīgi satumsis, tāpēc pa ceļam vēl paņēmām pāris citus slēpņus. Jāsaka, ka šajā rezervātā izvietoto slēpņu īpašniekiem izdoma patiesi strādā. Tur bija sastopami  gan akmeņos iebūvēti konteineri, gan kokos iekārti mākslīgie čiekuri. Tomēr mēs te bijām ieradušies dēļ kaut kā cita – piedzīvojuma naktī. Necerējām, protams, ka tas tiešām izvērtīsies murgā.

Read the rest of Geocaching nightmare

Read the rest of Multikulturālisms jeb kā es MacBook no nigēriešiem pirku

Tad nu zemāk būs desmit (man) jauni restorāni Stokholmā:

Vapiano (karte, ap 100 SEK), itāļu

http://www.vapiano.se

Vapiano ir sākotnēji Vācijā izveidots itāļu ēdienu restorānu tīkls. Tajā pārsvarā var nobaudīt picas un pastas ēdienus. Stokholmā tādu ir trīs, es šoreiz izvēlējos to, kas vistuvāk autoostai. Restorāni ir gaumīgi iekārtoti un tajos ir īpaša apkalpošanas vai, precīzāk sakot, pašapkalpošanās kārtība. Ienākot restorānā, katram no ēdājiem izsniedz magnētisko karti kredītkartes izmērā. Tad tu ar to dodies pie vienas no vairākām letēm un izvēlies no ēdienkartes sev tīkamo ēdienu. Ēdiens tiek piereģistrēts tavā kartē un pretī tu dabū peidžeri, ar kuru vari doties atpakaļ pie sava galdiņa. Kad ēdiens gatavs, tavs peidžeris sāk pīkstēt un tu vari doties tam pakaļ. Pēc maltītes ieturēšanas, dodoties ārā no restorāna, pie ārdurvīm ir kase, kurā tu atdod savu magnētisko karti un samaksā tik, cik esi apēdis. Restorāns ir labāks vakariņām, jo pusdienlaikā iespējams atrast pietiekami daudz citus restorānus ar pusdienu piedāvājumiem, savukārt šim cenas visu dienu ir vienādas – vakariņām lēti, pusdienām vidēji.

Palmyra Kebab (karte, ap 100 SEK)

http://www.palmyrakebab.se

Kā jau pēc nosaukuma var saprast, tad šī ir kebabu ēstuve. Cilvēki saka, ka šī ir labākā kebabu vieta Stokholmā. Nevaru nepiekrist, jo neko labāku te pagaidām neesmu atradis. Turklāt ēdiens te ir ne tikai garšīgs (kebabam), bet arī tiek pasniegts milzīgās porcijās. Pēc pieredzes ar pārēšanos šajā vietā, ir skaidrs, ka uz diviem te ir jāņem viena porcija. Nevajag sagaidīt no šīs ēstuves neko daudz, jo tā ir vienkārša ieskrietuve, bet, ja meklējat, kur uzēst kebabu, tad tā būs tieši laikā.

Grappa (karte, ap 200 SEK), itāļu

http://www.grapparestaurang.se/

Grappa ir restorāns, kas piedāvā itāļu ēdienus. Par restorāna itāliskumu var spriest pēc fakta, ka īsta itāliete lasīja ēdienkarti, kas bija zviedru un itāļu valodā, un uzjautrinājās par pieļautajām kļūdām itāļu valodā. Ne sevišķi lēts, bet nav arī no dārgākajiem. Par parastu picas/pastas maltīti nāksies samaksāt ap 170 SEK, bet par jūras veltēm un ko izsmalcinātāku 300 SEK un uz augšu. Neteiktu, ka ēdiens tur ir izcils, tomēr atmosfēra un iekārtojums ir lieliski, kas arī ir vienīgais, kas man liktu uz šo vietu atgriezties.

Thai House Wok (karte, ap 110 SEK), taizemiešu

http://www.thaihousewok.com/

Šī, manuprāt, ir labākā taizemiešu ēstuve Stokholmā. Apgalvojot šo, man jāsaka, ka pats nekad neesmu bijis Taizemē, un šis vērtējums tiek balstīts tikai uz manām garšas kārpiņām. Patiesība tā ir vairāk uz takeaway servisu orientēta vieta un, ja vēlies paēst uz vietas, tad par apkalpošanu jāpiemaksā 10 SEK. Tomēr es vienmēr izvēlos ēst tieši uz vietas un ar uz pusēm pāršķeltu baļķu veidotiem galdiem, tā man šķiet diezgan gaumīga vieta, kur ieturēt maltīti. Viņiem ir vairākas ēstuves, bet es esmu bijis tikai  Birkagatan 14. Pastāv iespēja, ka serviss un kvalitāte citās vietās atšķiras. Noteikti ieteiktu te pamēģināt kokosriekstu un karija zupu ar vistu vai garnelēm. Tas ir mans iecienītākais ēdiens šajā vietā. Pirms pasūtīt ēdienu, paskatieties zīmēto pipariņu skaitu pie tā, tas nosaka, cik ass būs ēdiens. Ja viens pipariņš man ir tieši laikā, divi ar grūtībām, tad trīs es laikam nevarētu apēst.

Akkurat (karte, 145-205 SEK)

http://www.akkurat.se

Ja esat gliemežu cienītājs, un te es runāju par apaļajiem gliemežiem (ja es iztulkoju pareizi, skatīt http://en.wikipedia.org/wiki/Mercenaria_mercenaria), tad jums noteikti ir jāiegriežas šajā vietā. Šos gliemežus esot jāprot korekti uzglabāt un pareizi pagatavot, lai, tos ēdot, nenodarītu pāri savai veselībai. Te to visu dara pareizi. Jāatzīst, ka es pats nemaz neesmu tāds gliemežu piekritējs, tomēr te pasniegtais ēdiens pat man garšoja ļoti labi. Pasūtot gliemežus, varat izvēlēties, kādā mērcē tos vēlaties (http://www.akkurat.se/?section=mussel&p=alacarte&s=mussels). Es ieteiktu pamēģināt tos, kas ar rokforas sieru. Ir divas porcijas, mazā un lielā. Ja mazo vēl viens cilvēks varētu pieveikt, tad lielajai klāt būs jāķeras diviem. Ēdiens tiek pasniegts elegantos kastrolīšos – mazā porcija ir puskastrolis, lielā – pilns kastrolis. Noteikti iesaku!

Bagpipers Inn (karte, ap 150 SEK), skotu

Iekārtots kā tipisks skotu pabs, apkārt dažādas zīmes par to, ka “rītdien būs aliņš par brīvu”, “šeit šajā vietā nekas agrāk nav bijis” utt. Tomēr atmosfēra ir omulīga un piedāvājumā diezgan liels alus klāsts. Arī ēdieni, lai arī vienkārši, ir garšīgi un paēdināt jūs spēs. Vairāk bārs nekā restorāns, turklāt bieži vakaros un brīvdienās pārpildīts.

Yam Yam Thai (karte, ap 100 SEK), taizemiešu

Vienkārša taizemiešu bufetes stila ēstuve. Labāk ieteiktu izvēlēties King Tan, kur izvēle ir daudz plašāka un arī ēdiens, manuprāt, garšīgāks.

Indian Guru (karte, pusdienās ap 80 SEK, vakarā ap 150 SEK), indiešu

http://indianguru.se/

Te iegriezos, lai nobaudītu indiešu virtuvi. Ieturot te pusdienas, kā dzērienu var izvēlēties ne tikai ūdeni vai kādu limonādi, bet arī alu. Cenā iekļauta arī kafija/tēja pēc pusdienām. Noteikti iesaku paņemt klāt arī uz vietas cepto maizi, kas maksās klāt papildus pāris kronas. Katru dienu restorānā nedaudz mainās ēdienkarte, tomēr tur vienmēr var dabūt vistu karija mērcē.

Pompei Ristorante (karte, pusdienās ap 100 SEK), itāļu

Gaumīgs un vakariņām laikam diezgan iecienīts itāļu restorāns. Biju te iegājis paēst pusdienas ziemā, tomēr nekādas īpašās emocijas tas manī neizraisīja. Vien to, ka tajā bija problēmas ar apkuri un ventilācija pūta tieši uz galvas. Laikam tāpēc arī izlēmu te vairāk neiegriezties.

Lokal Bar & Restaurang (karte, ap 150 SEK)

http://www.lokalgbg.se/

Bijām uzaicināti te uz dzimšanasdienas svinībām, vienīgais kas palicis atmiņā ir tas, ka tur bija ļoti labs un garšīgs vīns. Pārējo neatceros ne tāpēc, ka būtu pārmērīgi lietots alkohols, vienkārši nebija nekas tāds, kas īpaši iespiestos atmiņā. Nevaru pateikt neko sliktu, vien to, ka vakaros tur ir diezgan pilns un var nākties diezgan ilgi gaidīt ne tikai uz galdiņu, bet arī uz vietu pie bāra. Vieta nav pārāk piemērota mierīgām vakariņām, drīzāk tusiņam bārā, kas nav mana mīļākā nodarbe, varbūt tāpēc arī dalītas emocijas.

Precizēšanai – minētās cenas ir aptuvenas un tikai par main course ēdienu, neiekļaujot dzērienus, kas Zviedrijā sākas no 50 SEK par glāzi vīna/alus un uz augšu. Jo īsāks apraksts, jo mazāk emociju man ēstuve izraisīja, līdz ar to varētu teikt – zemāks vērtējums.

Zviedrija ir ļoti izstiepta valsts un liela daļa cilvēku nemaz nenojauš cik ļoti izstiepta tā patiesībā ir. Salīdzinājumam, ja Zviedriju tās galējā dienvidu punktā pieturētu un apgrieztu otrādi, tās ziemeļi sniegtos līdz pat Romai. Līdz ar to nokļūšana līdz mūsu galamērķim – Abisko, nebija nemaz tik vienkārša. Kā jau tiku rakstījis iepriekš, tad pārsvarā ir divi veidi, kā iespējams tur nokļūt – lidot ar lidmašīnu vai braukt ar vilcienu. Te jāpiemin, ka Norwegian ir pārtraucis lidojumus uz Kirūnu, tā kā pa lielam atliek vien SAS, kas ir nedaudz dārgāks, bet, laicīgi pērkot biļetes, lidojumam no Stokholmas nevajadzētu maksāt vairāk kā 85 EUR vienam cilvēkam abos virzienos. Tomēr, tā kā lidošanu jau bijām izmēģinājuši un 18 stundu brauciens vilcienā šķita piedzīvojumu vērts, nolēmām doties turp ar vilcienu. Turklāt vilciens mūs aizvesda uzreiz līdz Abisko, kamēr, lidojot ar lidmašīnu līdz Kirunai, atlikušos 100 km tāpat nāktos mērot ar vilcienu vai autobusu.

Jāsaka, ka tipiskā gadījumā vilciens nav ne ātrāks, ne lētāks variants. Tomēr pa reizei SJ lapā pavīd kāda akcija. Tādu brīdi izdevās noķert arī mums un varējām doties turp par puscenu. Diezgan lētas ir arī biļetes sēdvietās, bet tas jau ir sava veida mazohisms. Kopā bijām četri braucēji un paņēmām divas trīsvietīgas kajītes guļamajā vagonā (Sovvagn). Vilcienā ir pieejamas vietas arī kopējās kajītēs cita veida guļamvagonā (Liggvagn). Tāpat tur ir arī Bistro vagons, kurā iespējams ieturēt kādu maltīti, iedzert kafiju, vai vienkārši retro atmosfērā palasīt avīzi vai grāmatu. Vilciens kursē maršrutā Stokholma – Narvika (Norvēģijā), tas atiet no Stokholmas vakarā ap 18:00 un pienāk Abisko stacijā nākamajā dienā ap 12:00. Vilciens nav rentabls un ir vairāk kā piedzīvojums nevis ierasts pārvietošanās līdzeklis. Par tādu to mēs arī uztvērām un devāmies savā trīs dienu piedzīvojumā.

Read the rest of Kā es braucu ziemeļblāzmu lūkoties

Floods in Stockholm from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Augšā mūs sagaidīja telpa, kas bija pārpildīta ar latviešiem. Bija arī neliela rinda, neskatoties uz to, ka cilvēkus apkalpoja veseli trīs galdiņi. Tomēr lielākā daļa cilvēku te vienkārši socializējās pēc tam, kad bija jau nobalsojuši. Nezinu, vai Latvijas iecirkņos arī tā ir, bet te bija pat uzklāts galdiņš ar maizītēm un kafiju. Forši atkal nogaršot rupjmaizi, kuru Zviedrijā ne vienmēr ir tik viegli atrast. Pēc kādām 5-10 minūtēm arī mēs saņēmām apzīmogotās aploksnes, sarakstus un varējām izdarīt savu izvēli.

Domāju, ka pēc vēlētāju skaita ārzemēs, Latvijas vēstniecībās, varēs diezgan labi noteikt, cik ļoti ir pieaudzis reālais emigrantu skaits. Protams, ne jau visi iet balsot, bet vismaz procentuāli ar citām vēlēšanām salīdzināt varēs, ko domāju arī izdarīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas.

Ja Tu vēl neesi nobalsojis, tad dodies un izmanto savas tiesības vēlēt! Zviedrijā to var izdarīt Stokholmā (Odengatan 5) un Gēteborgā (Haga Ostergata 30). Vēlēšanu iecirkņi strādās līdz astoņiem vakarā.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Read the rest of 12 dienas aiz polārā loka jeb ceļojums uz Zviedrijas ziemeļiem

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.