Četros vārdos es varētu teikt – lēts un labs android telefons. Ja jāstāsta plašāk, tad jāsāk ar nelielu ievadu kā es līdz viņam nokļuvu. Precīzi pusotru gadu mani bija priecējis iPhone 3G. Nevaru teikt par viņu nevienu sliktu vārdu. Nu ja nu vienīgi to, ka varbūt ar bezmaksas programmnodrošinājumu viņam reizēm bija tā pašvakāk. Jā, viņš bija jailbreakots un atbloķēts no piesaistītā operatora, varēju uz instalēt ko vien vēlos, tomēr bezmaksas programmatūra, piemēram, navigācijas un karšu jomā, man likās visai ierobežota. Laikam jau Apple lietotāju pieradums par visu maksāt dara savu, bet mans pieradums par neko nemaksāt traucē man dzīvot. Lai arī minētais trūkums tam bija, tas mani pilnībā apmierināja un neredzēju īpašu iemeslu no tā šķirties. Tomēr tā kā tas man bija nokalpojis jau pusotru gadu, turklāt nopirku to jau pusgadu lietotu, tad bija skaidrs, ka baterija viņam drīz ies uz beigām. Ikdienā to nemanīju, jo šā kā tā tas bija jālādē katru otro vai trešo dienu. Tāpat bija iznācis arī iPhone 4 un, ja es vēl ilgi tā gaidītu, tad droši vien drīz ar šo telefonu varētu vairs tikai dauzīt naglas sienā. Nolēmu, ka tas jāpārdod un, lai sasper mani jupis, pārdevu to tikai par 5 Ls lētāk nekā nopirku. Diezgan izdevīga noma sanākusi – 5 Ls uz pusotru gadu. Laikam jau svētlietas savu vērtību tik strauji nezaudē. Lai nu kā, biju ieguvis naudu jauna telefona iegādei. Zināju, ka no smartphoniem novērsties nevēlos, jo ir tomēr ērti, ka telefonā vari pārbaudīt epastu, ka nav jāsatraucas par kontaktu sinhronizāciju starp Gmail un telefonu, ka vari viegli pārlūkot kalendāru, pasērfot internentā, neņemot līdzi datoru, kad esi ceļojumā, kā arī paslēpņot. Laikam arī visu, kam man nepieciešams telefons, uzskaitīju.

Pirkt jaunu vai lietotu iPhone tajā brīdī likās pārāk dārgi un neprātīgi, tāpēc sāku mest acis uz android operētājsistēmas telefoniem. Tā rokoties pa internetu, pamazām nokļuvu līdz ZTE Blade jeb kā to sauc Apvietonatjā Karalistē – Orange San Francisco. Pirms tam neko par tādu ZTE nebiju dzirdējis, tomēr kā izrādās, tad tas ir piektais lielākais mobilo telefonu ražotājs pasaulē un otrs lielākais telekomunikāciju nodrošinājuma ražotājs Ķīnā. Kas bija pārsteidzoši, tad telefona specifikācijām tam bija nepieklājīgi zema cena. Vismaz Apvienotajā Karalistē tas maksāja nieka 99 mārciņas (80 Ls). Tiesa visās valstīs šo telefonu netirgoja un vēl joprojām netirgo. Tomēr uzzinājis, ka tas pieejams Zviedrijā, ilgi nedomādams, nopirku to par aptuveni 1500 kronām (120 Ls), kas ir daudz vairāk nekā Anglijā, tomēr tā kā telefons bija paredzēts, lai navigētos nākamajā ceļojumā, tad tas tik tiešām bija nepieciešams tad un uzreiz.

Runājot par tehniskajiem parametriem, visu iespējams apskatīt gsmarena.com, tomēr, kas mani piesaistīja visvairāk bija 480×800 punktu izšķirtspēja ekrānam, 600 MHz procesors, 512 MB operatīvā atmiņa, WiFi un, protams, GPS. Viss, kas man nepieciešams. Turklāt papildus pluss, ko tiešām spēju novērtēt ir tā mazais izmērs – 116 x 56.5 x 11.8 mm. Man ir (gandrīz) vienalga cik tas ir biezs vai garš, bet man ļoti nepatīk, ka visi šie telefoni parasti ir plati – virs 60mm, visbiežāk ap 65mm. Šir ir ļoti tuvs ideālajam platumam, lai to varētu ērti nēsāt kabatā un puslīdz ērti lietot arī ar vienu roku. Jā, saka, ka viņš rokā liekas tāds nedaudz plastmasīgs, kam es tomēr nepiekrītu, kā arī to, ka baterija netur tik ilgi, tomēr īpašu atšķirību no iPhone baterijas darbības laika nejutu. Viss atkarīgs no tā, kā tu to lieto. Un lai arī specifikācijā rakstīts, ka tam ir AMOLED ekrāns, nedaudz jāsarūgtina, ka jau sākot no pagājušā gada nogales to vairs neražo ar AMOLED ekrānu, bet gan parasto LCD.

Papildus pluss šim telefonam, tā zemās cenas dēļ, ir izveidojusies  ZTE Blade komūna, kas veido custom firmware šim telefonam, kā arī diskutē par visneiedomājamākajām lietām saistībā ar šo telefonu.

Īpaša aplikācija, kuru vēlos izcelt, ir Locus kartes. Tā piedāvā visu funkcionalitāti, ko es no šādas aplikācijas sagaidu – iekešot vairāk nekā 10 dažādu veidu kartes offline, ielādēt KML failus, kurus esmu izveidojis Google Maps vai Google Earth, pievienot interesējošos punktus, sadarbība ar c:geo aplikāciju, kas ir labākā slēpņošanas aplikācija android vidē. Tāpat tajā var veikt sava maršruta saglabāšanu ar visu statistiku, kā arī vēl daudz citas lietas, kuras nevaru te īsumā uzskaitīt. Jālieto ir tieši šīs programmas versija 1.5.1, jo tā ir pēdējā versija, kas darbojas ar lielo kvantumu karšu. No nākamās versijas, pēc Google un citu gigantu lūguma, viņu kartes ir izņemtas un ir palikušas tikai OpenStreet kartes, kas pašas par sevi ir pat ļoti labas, tomēr reizēm ir vēlme arī pēc satelītattēliem, jūras kartēm vai kā cita. Izmantojot šo programmu arī plānojām pārgājienu maršrutus mūsu ceļojumā uz Madeiru. Un tur attēlotie maršruti ir saglabāti tieši ar šo programmu un šo tālruni. Runājot par baterijas laiku, uz ZTE Blade telefona maršruta saglabāšana pie izslēgta ekrāna darbojās aptuveni 8-9 stundas, kas ir pietiekami daudz viena vienas dienas pārgājiena fiksēšanai.

Atpakaļceļā no Madeiras lidojām caur Londonu. Tur lidojumu starplaikā no Gatwick lidostas ar vietējo autobusu aizbraucām līdz Crawley pilsētai, kur pēc pozitīvās pieredzes ar jau iegādāto telefonu, nopirkām tādu arī Valdai, šoreiz jau par daudz pievilcīgāku cenu :) Pēdējais, ko vēlos piebilst, ir tas, ka, manuprāt, šis ir šobrīd labākais price/performance android telefons (vismaz tāds tas bija brīdi, kad to nopirku es).

Eksistē vairākas metodes, kā salikt Kubiku-Rubiku, bet tās visas balstās uz algoritmiem, kā samainīt dažus no lauciņiem vietām, tai pat laikā neizjaucot jau salikto kubika daļu. Gandrīz nekad kubiks netiek likts pa skaldnēm, to parasti liek pa slāņiem – no sākuma saliek apakšējo slāni, tad vidējo un visbeidzot virsējo slāni. Arī slāņi tiek likti secīgi, parasti no sākuma saliekot krustu vai šķautņu vidējos lauciņus, bet pēcāk saliekot arī stūrus. Ja rūpīgi piedomā, tad var saprast, ka katram lauciņam ir tikai viena konkrēta pozīcija, kur tas var atrasties. Līdz ar to tas, ka viena skaldne ir visa vienā krāsā, ne vienmēr nozīmē ka šī skaldne ir salikta pareizi. Algoritmi un kubika likšanas tehnikas ir dažādas, dažas balstās uz mazāku algoritmu skaitu, kas ieteicams iesācējiem, savukārt citas balstās uz mazāku gājienu skaitu, bet tad parasti ir jāiegaumē daudz vairāk algoritmu. Populārākā starp “ātrajām metodēm” ir Džesikas Frīdrihas metode. Lai to apgūtu, jāiemācās aptuveni 120 algoritmi, tomēr absolūtais minimums ir ap 70. Vienkāršākās metodēs pietiek pat ar mazāk nekā 10 algoritmiem. Tomēr ar algoritmu apguvi vien nepietiek, nepieciešams arī ātrums, turklāt ne tikai, lai ātri izdarītu pareizā algoritma izvēli, tikai knapi paskatoties uz kubiku, bet arī fiziskā ātruma treniņš. Profesionāli kubika licēji kubiku vienmēr ieeļļo, jo tā ir iespējams gājienus veikt par ar vienu pirkstu, turklāt paveikt to daudz ātrāk. Arī es savu kubiku ieeļļoju ar parastu velosipēdam paredzētu teflona eļļu.

Pašreizējais pasaules rekords pieder Fēliksam Zemdegam, kas ir austrālis, bet pēc uzvārda spriežot varētu būt latviešu izcelsmes. Viņš pamanījās salikt kubiku 6.65 sekundēs. Arī vidējā laika rekords kubika salikšanā pieder viņam, un tas ir 7.87 sekundes.

Mans personīgais mērķis, ņemot vērā ierobežoto algoritmu skaitu, ko esmu apguvis, šobrīd bija salikt kubiku mazāk nekā 2 minūšu laikā. Zemāk var redzēt video, kā man tas izdodas. Pirmās desmit sekundes tiek veltītas kubika izpētei un tad sākas pati likšana.

Rubik’s Cube from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Tagad varbūt jāsāk domāt par Frīdrihas metodes apguvi, kas noteikti prasīs ne mazums laika. Izaicinošs varētu būt arī kubiks izmērā 4x4x4 vai 5x5x5. Kāds vēlas pamēģināt?

Read the rest of Kā uzlādēt iPhone bez elektrības?

Noskatoties Stīva šovu iekš WWDC 2010, man prātā bija divas domas – vajag un vai varēs jailbreakot. Domāju, ka ne es vienīgais biju ar šādām domām, jo mūsdienās piesieties uz diviem gadiem pie viena mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēja man nešķiet normāli. Esmu jau savas dzīves laikā gana cietis no šiem subsidēto tālruņu līgumiem, lai iekristu tajās pašās lamatās vēlreiz. Arī savu esošo iPhone 3G pirku “no rokām” un atlauzu, lai varētu to lietot jebkurā tīklā. Tāpat domāju darīt arī ar iPhone 4, kas nozīmē, ka droši vien pie tā netikšu tik drīz, lai arī Zviedrija ir to valstu sarakstā, kurās iPhone sāks pārdot jau no jūlija.

Kāpēc vajag? Principā esmu gana apmierināts arī ar savu esošo iPhone 3G, un līdzīgi kā Vilhelms, arī es, kopš nopirku iPhone, esmu pasācis mazāk interesēties par jaunumiem mobilo telefonu jomā, kā to tiku darījis līdz šim. Vienkārši neredzu tam īpašu iemeslu, tāpēc, ka esošajā telefonā viss vienkārši strādā. Un kāpēc gan man vajag ceturto versiju, ja gan apmierināts esmu arī ar trešo. Ir vairāki iemesli:

• Lielāka baterija – ja tik tiešām ceturtais sniedz par 40% ilgāku darbības laiku, tad tas vien ir to vērts, īpaši jau ņemot vērā, ka baterija iPhone nav maināma un esošajam tā savu pusi dzīves jau droši vien ir nokalpojusi.
• Fiziski mazāks – jā, plānāks ir forši, tomēr es lielāko uzmanību pievērsu tieši platumam, kas nu ir samazināts par 0.35 cm no 6.21 cm uz 5.86. No savas pieredzes varu teikt, ka tieši šis platums bija vislielākais apgrūtinājums, kas liedza pilnīgi ērti manipulēt to ar vienu roku, cerams, ka šis samazinājums to atrisinās.
• WiFi 802.11n – pēdējā laikā pārāk bieži sanāk aplauzties, kad bezmaksas internets autobusos, ciemos vai kur citur pieejams tikai izmantojot 802.11n standartu.
• Jaunais displejs ar 960 x 640 punktu izšķirtspēju – bez komentāriem.

Visas pārējās fīčas, protams, ir foršas, tomēr vairāk izpriecām nekā reālām vajadzībām. Ne es veicu videozvanus pirms tam, ne es viņus veikšu tuvākajā laikā, vēl jo vairāk tāpēc, ka otrā galā arī būtu jāsēd kādam ar iPhone 4 un gan man, gan viņam  būtu jāatrodas WiFi zonā. Kā jūs to iedomājieties? Es piezvanu un prasu “Eu Kārli, tu esi WiFi, davai ieslēdzam to videozvanu? Nē, neesi %@^&? Kā lai es tev tagad to skatu, kā kaķis uz divām kājām staigā, lai parādu? Ā, paga, tūlīt iefilmēšu 720p HD, ok?” Jā, 720p video filmēšana, manuprāt, ir no sērijas HD video ne vienmēr ir tik HDīgs, cik HDīgu to HDīgo. Common, Apple paši saka, ka ne jau pikseļu skaitā slēpjas attēlu kvalitāte, bet tajā pat laikā tiek pievienota HD video fīča. Man, protams, prieks par to, ka ir uzlabots (palielināts) sensors fotokamerai, kas nozīmē, ka twitpic varētu parādīties ciešamākas kvalitātes fotoattēli, tomēr pārejai uz jauno iPhone versiju tas noteikti nav noteicošais.

Par pašu šovu runājot, tas, protams, bija izdevies un lielisks kā vienmēr. Ne visi mācētu tik labi un nesaspringstot izgrozīties no problēmas ar pārslogotu tīklu. Nedaudz pārspīlēta likās nepārtrauktā Retina displeja uzsvēršana un pieminēšana katra teikuma beigās, kaut gan Apple bija tie, kas visu laiku iepalika, salīdzinot ar citiem ražotājiem. Piemēram, HTC jau 2008. gadā bija telefoni ar izšķirtspēju 480×800. Jā, šobrīd 640×960 ir augstākais iespējamais, bet tas nav jāpasniedz kā pasaules brīnums. Ja man būtu jāsamierinās ar nedaudz mazākas izšķirtspējas displeju, bet ilgāku baterijas laiku, tad es nedomājot izvēlētos ilgāku baterijas laiku, kas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem telefona rādītājiem.

Ļoti bezjēdzīga, lai neteiktu ironiska, likās iPhone applikāciju prezentācija. Divas aplikācijas ko viņi izvēlējās prezentēt bija FarmVille un GuitarHero. Vai tiešām mēs tiekam tik zemu vērtēti? Jā, saprotu, ka šīs spēles ir populārās un ka uzsvars tur tika likts uz izstrādātājiem, kuri arī varētu izveidot ko tādu un pelnīt lielo naudu, tomēr man tas likās pārāk primitīvi. FarmVille? Tiešām? Un GuitarHero, kam nav ne mazākā sakara ar īstas ģitāras spēlēšanu, bet kas iekšēji rada apziņu, ka tu esi kaut ko nospēlējis. Manuprāt, diezgan truli. Man Stīva vietā būtu kauns šādas lietas iekļaut savā citādāk perfekti nostrādātajā prezentācijā.

Un nezinu, kāpēc neviens cits neuzdod šo jautājumu, bet kāda vella pēc iPhone vēl joprojām nav mitrumizturīgs? Internets ir pilns ar stāstiem par iPhone slīcināšanu, tam ir tikai viena (nu labi 5, ja ieskaita sānos esošās) poga. Kāpēc to nevarētu uztaisīt mitrumizturīgu? Iespējams, lai vienmēr būtu iemesls atteikt garantijas remontu, paziņojot, ka telefonā iekļuvis mitrums? Diezgan skaidrs, protams, ir arī tas, ka tādā gadījumā viņš droši vien nebūtu pasaulē plānākais un mazākas, jo savādāk visu cieņu par to, cik daudz un kādas kvalitātes ir sastumts tik mazā kastītē.

Tādas manas pārdomas par šo haju.

Ja es vēl varu saprast, kā tiek uzražotas tik mazas kartes ar tik lielu ietilpību, tad fakts, ka tik mazā kartē iespējams iebūvēt arī Wi-Fi, man liekas apbrīnas vērts. Kartes pagaidām pieejamas 2GB, 4GB un 8GB izmēros. Cenas šīm kartēm svārstās no 49.99$ par 4GB karti līdz 149.99$ par 8GB karti ar visām fīčām, ieskaitot RAW failu pārsūtīšanu.

Turklāt kartes tiek atbalstītas ne tikai jaunajās fotokamerās, bet arī virknē veco. Pilnu sarakstu ar atbalstītajām kamerām var atrast te. Tomēr jaunajās kamerās tām jau ir iestrādāts īpašs atbalsts, kur galvenais pluss ir tas, ka aparāts nodrošina nepārtrauktu barošanu šīm kartēm gadījumā, ja tās augšupielādē bildes, kamēr vecie fotoaparāti “aiziet gulēt”.

Vai kāds jau ir izmēģinājis šīs kartes un novērtējis to priekšrocības/trūkumus? Es pagaidām atturos, jo pirmkārt jau mana kamera neatbalsta SD kartes, otkārt, pirms, mainot kameru, apsvērt par SD atbalstu kā vēlamu fīču, vēlētos dzirdēt atsauksmes par šo karšu lietošanu praksē.

Es pilnīgi jūtu, ka no šodienas man sākas jauns posms dzīvē, vairs neviens nokavēts, novēlots epasts :) Patiesībā esmu sevi pieķēris pie tā, ka arvien retāk no telefona nosūtu sms, bet aizvien biežāk epastus – tā sanāk gan lētāk, gan plašāk var izteikties, turklāt viss saglabājas epasta serverī, nevis nozūd kaut kur mobilajā telefonā.

Vai kāds vispār vairs mūsdienās dzēš epastus (ja neskaita megalielos pielikumus vai spamu)?

Telefonu es nopirku aptuveni trīs reizes lētāk nekā tāds maksātu jauns (bez pieslēguma) un uzskatu to par veiksmīgu pirkumu kaut vai tikai tādēļ, ka tagad varu to bez raizēm lietot, turklāt esmu ietaupījis krietnu žūksni naudas. Tā, piemēram, gāju pāri tiltiņam, kas veidots no paralēli novietotiem dēļiem un liekot telefonu kabatā to patiesībā aizstūmu aiz mugursomas lences, telefons palidoja zemē un atsities kā kaučuka bumbiņa lidoja tālāk. Pacēlu telefonu, paskatījos, ka itkā vēl darbojās, nopriecājos, ka neiekrita upē un devos tālāk. Varu tikai iedomāties kā “mana sirds apstātos” tad, ja tas būtu jauns, tikko izpakots iPhone.

Nācās gan telefonu uzlauzt, jo tas bija piesiets LMT tīklam, tomēr nesaprotu kā vispār var sevi mocīt, lietojot “legāli” iegādātu un neuzlauztu telefonu. Man jau par pašsaprotamām lietām ir kļuvušas:

• lietot Google kartes bez interneta ar voice guidance
• lejupielādēt YouTube video, lai tos skatītos vēlāk, kad nav pieejams internets
• redzēt laiku 24 stundu formātā, datumu un procentus, cik pilna baterija, augšējā statusa joslā
• nogalināt nevajadzīgos procesus, kas aizņem atmiņu
• lietot paralēli vairākas programmas
• un vēl un vēl un vēl…

No sākuma baidījos, ka telefons būs par lielu, bet tas ir pietiekoši liels, lai ērti tajā pārlūkotu internetu, bet pietiekami mazs, lai ērti justos rokā un kabatā. Protams, ja viņu liek kādā aizsargmaciņā, tad kabata varētu kļūt par šauru, bet who cares, telefons taču ir saskrāpēts, kam viņam vajadzīga aizsardzība.

Darbojas tas pa visam vienkārši – iespraužam to elektrības rozetē, iespraužam tajā patērētāju, un varam redzēt gan patērētās kWh, gan konkrētajā brīdī patērēto jaudu, gan citus rādītājus. Diemžēl jūtība viņam ir tikai sākot no pāris vatiem, tāpēc ierīces, kuras ir gaidīšanas režīmā vai kuru jauda ir ap 1W neizdosies izmērīt. Tomēr dažādi citi eksperimenti ir iespējami.

Cik tad maksā tā krūzīte tējas?

Patiesībā rēķināsim, cik maksā 4 mazas (0.2l) krūzītes tējas. Izmaksās ietilpst – tēja, ūdens, cukurs, ūdens uzvārīšana. Ja pieņemam, ka tiek lietota paciņu tēja, tad viens tējas maisiņš maksā vidēji 4 santīmus. Kopā tēja izmaksā 16 santīmus. 1 kubikmetrs (Rīgas) ūdens maksā 72 santīmus. Tā kā sildīts tika viens litrs ūdens (pēdējos 0.2l neviens nedzer, tāds kaļķis vien ir), tātad ūdens izmaksas ir 0.072 santīmi. Ja pieņem, ka vienai krūzei tiek lietotas divas tējkarotes cukura, tad kopā tiek patērēti 56g cukura, kas izmaksā aptuveni 4.2 santīmus. Un nu pats interesantākais – ūdens sildīšana. Lai uzsildītu 1l ūdens, mana Maximas tējkanna (bez spirāles) 4:43 minūtēs patērēja 0.091 kWh, kas pie esošajiem elektrības tarifiem izmaksā aptuveni 0.68 santīmus. Mana tējkannas jauda bija 1316W, lai gan apakšā rakstīs 1500W, laikam būs jādodas uz Maximu un jāiesniedz sūdzība par to, ka prece neatbilst specifikācijai :)

Tātad tēja ar draugiem izmaksā 20.952 santīmus, bet viena krūzīte 5.238 santīmus.

Citas interesantas izmaksas

Veļasmašīna, mazgājot kokvilnas drēbes 40 grādu termperatūrā, patērē 0.0426 Ls.

Vecs, mazs, padomju laika ledusskapis mēnesī patērē 1.26 Ls.

Ieslēgts resīveris, kas neko neatskaņo, patērē vidēji 40W. Atskaņojot mūziku, filmas, tas atkarībā no skaļuma patērē no 46W līdz pat 75W.

Portatīvais dators ieslēgts bez slodzes vidēji patērē ap 20W, bet pie normālas darbošanās ap 35W. Tas, protams, atkarīgs no datora modeļa, manā gadījumā tas bija vecais, bet vienmēr uzticamais IBM T42.

Maizes krāsniņa viena maizes klaipa cepšanai (sweet programmā, kuru parasti lietoju) patērē 0.286 kWh jeb 2.12 santīmus.

Diemžēl ARTA cilvēki pieļāva vienu liktenīgu kļūdu, tieši 12:00 viņi paziņoja, lai cilvēki nostājas divās rindās. To tikai visiem vajadzēja, lai organizētā un mierīgā rinda satrakotos un visi barā kluptu virsū teltij :) Protams, sākās milzīgas masu nekārtības. Vēl interesantāk bija tas, ka visi kā kārtīgi “latvieši” aizpildīja pa aptuveni 8 anketām, lai iegūtu 8 alkometrus, kompleksu nevienam šajā sakarā nebija. Es kā pieticīgs latvietis paņēmu tikai 2 alkometrus, vienu savām vajadzībām, vienu brālēnam, kurš nedzīvo Rīgā.

Bet tagad nedaudz par pašu alkometru – tas ir pats vienkāršākais kāds vien var būt (tāpēc pārāk neraizējieties, ja netikāt uz šo pasākumu:). Viņš pat neuzrāda konkrētas promiles, tam ir trīs indikatori: zaļš (viss kārtībā), dzeltens (0.2 promiles), sarkans (0.5 un vairāk promiles, braukt nedrīkst).

Runājot par alkometra praktisko pusi, tas darbojās ļoti dīvaini, tikko pēc alkohola lietošanas tas uzrādīja sarkano signālu praktiski vienmēr (kas ir normāli), bet cilvēkam, kuram pilnīgi noteikti nebija jāsēžas pie stūres, tas tomēr uzrādīja dzelteno signālu. Un, ja akcijas mērķis bija veicināt cilvēkus nesēsties pie stūres dzērumā, tad dalot tik nekvalitatīvus alkometrus, manuprāt tika panākts tieši pretējias – cilvēks nav drošs, vai viņš var sēsties pie stūres, iepūš šajā alkometrā, un, tā kā tas viņam (nekorekti) uzrāda dzelteno signālu, tad viņš brauc ielās, apdraudot citu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību.