Pagājušā gada nogalē tika nolemts, ka laiks starp Zviedrijas nacionālo dienu, 6. jūniju, un Zviedrijas troņprinceses Viktorijas kāzām, 19. jūniju, tiks saukts par Love Stockholm 2010 dienām. Šo dienu ietvaros pilsētā tiks rīkoti dažnedažādi kultūras, mākslas, mūzikas, dizaina un kulinārijas pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem ir fotogrāfa Tobias Hofsäss fotoizstāde Love Slussen.

Foto: Tobias Hofsäss

Tobias Hofsäss

http://tobiashofsaess.com/

Tobias ir 1973. gadā Hamburgā dzimis fotogrāfs un žurnālists, kurš savulaik arī nodzīvojis 12 gadus kontrastainajā Berlīnē. Kopš 2006. gada viņš dzīvo Stokholmā un Love Slussen ir viņa pirmā lielā fotoizstāde Zviedrijā. Tā ir par pretrunīgi vērtēto arhitektūras un satiksmes objektu Slussen.

Slussen

Slussen ir viena no centrālākajām Stokholmas vietām par kuru centrālāka varbūt ir vienīgi vecpilsēta Gamla Stan un Sergels Torg. Patiesībā tās tulkojumā nozīmē un arī ir slūžas, kas atdala Mēlerens ezeru no Baltijas jūras. Tomēr tās ir arī kas vairāk, jo ietver sevī arī autotransporta šķērsošanas ceļus, gājēju un velo celiņus, metro tuneli, kā arī nodrošina kuģu un laivu caurbraukšanu, turklāt tajā atrodas arī autobusa galapunkts un dzelzceļa stacija. Īsāk sakot tajā ir gandrīz viss, ko vien no satiksmes var iedomāties, turklāt tas viss izveidots ļoti mazā platībā, tamdēļ ilgu laiku uzskatīts ne tikai par zviedru inženierijas lepnumu, bet arī par vienu no sarežģītākajiem izbūvētajiem satiksmes mezgliem visā Eiropā.

Tā kā tas tika uzbūvēts vēl tālajā 1935. gadā, tad tas tika veidots pa kreiso ceļa pusi braucošai transporta plūsmai, kāda valdīja Zviedrijā līdz pat 1967. gadam, kad iestājās Dagen H. Dagen H priekš Slussen varētu saukt arī par apjukuma dienu, jo tā kā Slussen projektējot nebija paredzēts braukšanai pa labo ceļa pusi, tad pēc satiksmes maiņas tas kļuva un vēl joprojām ir diezgan haotisks. Šodien tas ir novecojis ne tikai morāli, bet arī fiziski, jo daudzas būves daļas apdraud satiksmes dalībniekus, tamdēļ šis monstrs ir nolemts bojāejai. Tomēr ne visi ir vienisprātis ar pieņemto lēmumu, jo ir cilvēki, kam šī vieta asociējas ar sentimentālām atmiņām, gandrīz katram stokholmietim ir kāds stāsts, kāds piedzīvojums, kas saistīts ar šo vietu, tāpēc ir pat izveidota kustība pret šī objekta nojaukšanu.

Izstāde

Lai arī kāds būtu iznākums, skaidrs ir viens – katram, kas te reiz pabijis, būs savs viedoklis, savas atmiņas, savs skatījums. Un tāds ir arī fotogrāfam Tobias, kurš savu redzējumu par šo vietu iemūžinājis fotogrāfijās, kuras tiek demonstrētas fotoizstādē LOVE Slussen.

Izstāde tiek izrādīta galerijā Galleri Kontrast, kas ir 5 soļu attālumā no Slussen, laikā no 12. jūnija līdz 18. jūlijam. Oficiālā izstādes atklāšana ir šodien, 12. jūnijā, pulksten 12:00, uz ko arī visi esat laipni aicināti. Ieeja galerijā ir bez maksas.

Izstāde arī apvienota ar Stokholmas pilsētas muzeja izstādi Perspective on Slussen šajā pašā galerijā, kas sniedz ieskatu ar fotogrāfijām un īsfilmām par Slussen pirmsākumiem no 20. gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem.

Sīkāka informācija par izstādi:

http://www.lovestockholm2010.se/EN/Program/tabid/87/ctl/Detail/mid/425/Event/517/Default.aspx

http://www.gallerikontrast.se/

Tā kā pazīstu fotogrāfu, tad biju uzaicināts arī uz izstādes pirmsatklāšanas pasākumu aizvakar un varēju novērtēt izstādi vēl pirms oficiālās atklāšanas. Manuprāt, izstāde ir lieliska un sniedz pavisam citu skatījumu uz ikdienā tik pierasto betona būvi. Braucot mājup no izstādes caur Slussen, es uz to raudzījos pavisam citādāk nekā tad, kad biju ceļā uz izstādi.

Tiekamies Slussen!

Kompānija Eye-Fi ir izstrādājusi SD un SDHC kartes, kurās ir iebūvēts Wi-Fi, ar kura palīdzību bildes iespējams ielādēt datorā vai internetā ne tikai bez vadiem, bet pat neizņemot atmiņas karti no fotoaparāta. Bildes iespējams nosūtīt ne tikai uz savu datoru, bet pat uzreiz augšupielādēt Flickr vai kādā citā populārā attēlu vietnē.

Ja es vēl varu saprast, kā tiek uzražotas tik mazas kartes ar tik lielu ietilpību, tad fakts, ka tik mazā kartē iespējams iebūvēt arī Wi-Fi, man liekas apbrīnas vērts. Kartes pagaidām pieejamas 2GB, 4GB un 8GB izmēros. Cenas šīm kartēm svārstās no 49.99$ par 4GB karti līdz 149.99$ par 8GB karti ar visām fīčām, ieskaitot RAW failu pārsūtīšanu.

Turklāt kartes tiek atbalstītas ne tikai jaunajās fotokamerās, bet arī virknē veco. Pilnu sarakstu ar atbalstītajām kamerām var atrast te. Tomēr jaunajās kamerās tām jau ir iestrādāts īpašs atbalsts, kur galvenais pluss ir tas, ka aparāts nodrošina nepārtrauktu barošanu šīm kartēm gadījumā, ja tās augšupielādē bildes, kamēr vecie fotoaparāti “aiziet gulēt”.

Vai kāds jau ir izmēģinājis šīs kartes un novērtējis to priekšrocības/trūkumus? Es pagaidām atturos, jo pirmkārt jau mana kamera neatbalsta SD kartes, otkārt, pirms, mainot kameru, apsvērt par SD atbalstu kā vēlamu fīču, vēlētos dzirdēt atsauksmes par šo karšu lietošanu praksē.

Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.5 GW elektrības.

Tomēr pēdējās desmitgades laikā arvien vairāk tika celtas tieši mazās HES, kuras Latvijā ir jau veselas 73. Dodoties ekskursijā uz lielo Pļaviņu HES, varam redzēt, ka tur darbojas vesela komanda ar cilvēkiem, tajā mūs izvadā pa daudz un dažādām telpā, rāda daudz un dažādas iekārtas, kas piedalās enerģijas ražošanas procesā, bet kā ir ar mazajām HES – vai viņas aprūpi neprasa? Lai to noskaidrotu, devos līdzi Paulam – cilvēkam, kurš ir atbildīgs par vienu no šādām hidroelektrostacijām.

Read the rest of this entry »

Vai Canon 550D tiešām ir apvērsums kā tas rakstīts viņu neskaitāmajās preses relīzēs?

Canon laiž klajā jauno EOS 550D, radot apvērsumu amatieru attēlveidošanas pasaulē. Vieglā digitālā SLR (DSLR) ļauj lietotājiem paplašināt savu fotoattēlu un Full HD video uzņemšanas iespēju apvāršņus.

Nesaskatu tajā neko tik īpašu, lai skaidru galvu domājošs lietotājs gribētu pāriet uz to no sava EOS 500D. Nedomāju, ka pāriešanas iemesls būs jaunais, bet fiziski tāda paša izmēra, 18 megapikseļu sensors. Fiziski tāda paša izmēra sensorā iespiežot vairāk pikseļus mēs attēlu graudainību īpaši neizmainīsim, mēs neiegūsim to pašu, ko iegūtu no lielāka sensora, bet ar mazāk megapikseļiem. Tāpat arī LCD ekrāna pikseļu skaits ir palielināts no 920,000 uz 1,040,000, fotoaparātā ir ielikta ietilpīgāka baterija, ekspozīcijas kompensācija nu ir +/- 5.0 EV bijušo +/- 2.0 EV vietā, bet vai visi šie sīkumi tiešām ir vērti vārda “apvērsums” lietošanai?

Read the rest of this entry »

Lai arī esmu par minimāli apstrādātu fotogrāfiju un vienīgā pēcapstrāde, ko parasti veicu ar datora palīdzību, ir kontrasta, ekspozīcijas, baltā balansa un citu tamlīdzīgu parametru pieregulēšanu, tomēr nolēmu pamēģināt arī HDR. Patiesībā iedvesmojos no cīnītāja eksperimenta un izdomāju, kāpēc nepamēģināt arī man.

HDR foto pamatā tiek kombinēts no vairākām (parasti 3) fotogrāfijām, kuras ir ar dažādu ekspozīcijas laiku vai diafragmas atvērumu. Viena no tām būs pārgaismota, bet viena nepietiekoši eksponēta. Tās kombinējot kopā var iegūt attēlu, kurš viss ir vienlīdz labi eksponēts un patiesībā rada nedaudz sirreāla attēla efektu.

Digitālajām spoguļkamerām ir arī tāda laba īpašība, ka iespējams nofotografēt trīs kadrus ar dažādu ekspozīciju, kas nozīmē, ka HDR bildi iespējams izveidot pat ar kustīgiem objektiem.

Trīs attēli, kas tika izmantoti, lai iegūtu rezultātu:

Rezultāts:

Secinājumi:

• HDR ir kaut kas ļoti vienkāršs un iegūstams ar minimālu piepūli
• ar to var padarīt garlaicīgas bildes ļoti interesantas
• ar to var izveidot citu acīm iespaidīgu bildi
• es tomēr arī turpmāk centīšos veidot bildes ar minimālu pēcapstrādi (tātad bez HDR), jo domāju, ka tā varu pilnveidot sevi kā fotogrāfu (līdzīgi kā sākumā ir “jāzūmo” ar kājām nevis objektīvu:)