Viena no visu laiku vislabāk novērtētajām īsfilmām ir Mark Osborne 1998. gada īsfilma More. Filma tika veidota 9 mēnešus, bet tajā sešās minūtēs tiek parādīts tas, cik ļoti cilvēks (attēlots kā mistisks radījums) dzīves laikā var izmainīties. Filma parāda to, ka, kaut ko iegūstot, mēs kaut ko arī zaudējam un to, ka, lai arī cik ļoti vēlētos, mēs nekad vairs nevarēsim atgriezt sevī bērnības sajūtas un labo pasaules uztveri.

Skatāmies īsfilmu, kurai fonā skan lieliski piemeklētā New Order dziesma Elegia no 1985. gada albuma Low-life:

http://en.wikipedia.org/wiki/More_(1998_film)

http://www.imdb.com/title/tt0188913/

Ceļošana pēdējos gadu desmitos ir būtiski mainījusies. Vienas no lielākajām ir izmaiņas transportlīdzekļu izvēlē. Ja šobrīd lētās aviokompānijas brīvi pieejamas, tad agrāk aviopakalpojumi vidējam iedzīvotāju slānim nebija pa kabatai. Cilvēki pārsvarā izvēlējās lētākus, bet tai pat laikā lēnākus pārvietošanās līdzekļus. Reti kurš uzdrīkstējās sapņot par nedēļas nogales pavadīšanu otrā Eiropas pusē, jo tas gluži vienkārši nebūtu iespējams, pārvietojoties ar sauszemes transportlīdzekļiem, un būtu pārāk dārgi vidējam tūristam,  lai lidotu ar lidmašīnu un pavadītu galamērķī tikai pāris dienas. Ja agrāk cilvēki daudz biežāk ceļoja ar vilcieniem, autobusiem vai personīgajām automašīnām, tad šobrīd šādi pārvietošanās veidi liekas diezgan ekstrēmi, jo dzelzceļa vai autobusa pārbrauciens pāri Eiropai prasa vismaz pusi nedēļas. Manuprāt, tas savā ziņā noved pie zināmas ceļošanas degradācijas, jo cilvēkiem tūrisms vairāk asociējas ar “aizlidoju, apskatīju, atlidoju”, lai gan etimoloģija vārda travel saknes skaidro kā “to make a laborious journey, travel”, kas nozīmē, ka ceļojums ir kā darbs, kā kaut kas grūts, kas jāpaveic, lai pēc tā paliktu sajūta, kā par paveiktu kaut ko lielu, nozīmīgu. Bet, aizlidojot ar lidmašīnu vienā un otrā virzienā, šis kaut kas lielais tiek daļēji sagrauts. Uz visām šīm pārdomām mani vedināja vairāku Micheal Palin ceļojumu sēriju noskatīšanās. Sākot no 1988. gada viņš ir apceļojis pasauli krustu šķērsu, turklāt to darījis pārsvarā bez gaisa pārvietošanās līdzekļiem. Un pārvietojoties pa zemi, ūdeni, tu patiesībā vari iepazīt pasauli, ko apceļo, kamēr debesīs vairāk vai mazāk viss ir vienāds.

Read the rest of this entry »

Noskatījos šo filmu ar aizturētu elpu no sākuma līdz galam. Nedomāju, ka varēšu vairs kādreiz iet uz delfināriju un skatīties delfīnu rādītos trikus ar tādu aizrautību kā agrāk, bet pilnīgi noteikti kādreiz došos uz okeānu, lai vērotu tos brīvā dabā.

The Cove ir dokumentālā filma par delfīniem, par to dzīvi nebrīvē, par to, kā tie slepus tiek neiecietīgi nogalināti, lai iegūtu to gaļu, kas neskatoties uz cietsirdību tās ieguvē, patiesībā desmitkārtīgi pārsniedz noteiktās merkūrija normas un ir bīstama veselībai, bet tajā pat laikā, pateicoties valsts subsīdijām, tiek piespiedu kārtā dota bērniem skolas pusdienās. Domāju, ka ar šo vien pietiek, lai filmu būtu vērts noskatīties, bet tajā ir vēl un vēl.

Filmas galvenais varonis ir senā 60to gadu seriāla Flipper delfīnu treneris, kas 10 gadus pavadījis, lai izveidotu šo biznesu (delfinārijus), bet saprotot, ko tas patiesībā nodara delfīniem, nu jau 35 gadus veltījis, lai to sagrautu.

Žanrs: Documentrary, Drama
Gads: 2009
Mans vērtējums: 4.5
IMDB: http://www.imdb.com/title/tt1313104/

Nē, runa šoreiz nav par krēslas sāgu. Tikko noskatījos diezgan nopietnu filmu ar nosaukumu Moon. Filma skar diezgan aktuālas tēmas – enerģijas resursu trūkumu un aizvien lielāku darbu automatizāciju. Vairāk neko nevaru teikt, lai tas nekļūtu par spoileri, tomēr ieteiktu noskatīties šo filmu. Filmas sižets nav pārbāzts ar notikumiem, tomēr idejiski filma ir interesanta un saistoša. Es tai liktu 4 no 5.

Izsenis Florida bija ASV štats, kur amerikāņi brauca pavadīt savas vecumdienas veco ļaužu namos. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo klimats šajā štatā bija īpaši labvēlīgs, nodrošinot tajā sauli visu cauru gadu. Iespējams, ka tā tas arī būtu palicis, ja nebūtu ienākušas narkotikas. 1980-tajos gados Kolumbijas narkotiku “baroni” iekaroja Miami pilsētu un tā kļuva par narkotiku, noziegumu un naudas galvaspilsētu ASV.

Tagad, kad ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi kopš šiem notikumiem, ir uzņemtas divas dokumentālās filmas, kuras apskata notikumus, kas risinājās šajā laikā – Cocaine Cowbowys un Cocaine Cowboys II: Hustlin’ with the Godmother.

Kā jau lielākajā daļā šāda veida filmās, nav iespējams ticēt visam, jo ne viss tiek pamatots ar pierādāmiem faktiem, tomēr par lielu filmas veidotāju ieguldījumu uzskatu to, ka viņi ir atraduši un pierunājuši filmēties divus lielākos narkotiku transportētājus no šiem “kokaīna kovboju” laikiem. Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi un viņi, atrodoties brīvībā, stāsta par to, kā tajā laikā tika kārtotas lietas, kā viņiem izdevās tik daudzus gadus neviena nemanītiem transportēt tonnām narkotiku uz ASV.

Read the rest of this entry »