Geocaching 10 gadi
Maijs 3, 2010
Nosacīti ap šo laiku Geocaching aprit 10 gadu jubileja, jo 2000. gada 1. maijā tika atvērta satelītu sistēma, ar kuras palīdzību nu arī civilie pilsoņi var piekļūt GPS servisam. Šajā sakarā Stokholmā noritēja īpašs 10 Years! Event Cache pasākums par godu šai 10 gadu jubilejai. Tas sākās pie pirmā Zviedrijā izveidotā ģepslēpņa, kurš šobrīd nu jau atrodas arhivētā stāvoklī.
Dalībniekiem tika izdalīts saraksts ar īpaši notikumam izveidotiem un nesen paslēptiem slēpņiem, kurus vajadzēja sameklēt. Tā kā uz pasākumu ieradāmies samērā netradicionālā veidā – ar jahtu (bet par to būs atsevišķs ieraksts), turklāt vēja virzienu ietekmēt ir samērā grūti, tad nedaudz nokavējām sākumu, kad tika uzņemts foto, bet arī bez tā sekmīgi reģistrējāmies pasākumam un devāmies izzināt tuvējo apkārtni.
Pēc šķaudīšanas
Maijs 2, 2010
Ar draugiem nesen diskutējām par to, cik dažādas ir frāzes, ko kādam saka pēc šķaudīšanas. Pie mums pieņemts teikt “Uz veselībām!”, bet angliski “God bless you!” vai īsajā formā “Bless you!”. Tā nu diskutējām, kā kurā valstī pieņemts un nonācām pie secinājuma, ka varbūt būtu jālieto Seinfelda šovā ieteiktais variants “You’re so good looking!”, kas pēc Džerija domām patiešām liktu šķaudītājam sajusties labāk nekā jau nodrāztais “God bless you!”:
Tiesa, kā var redzēt tālāk šovā, tas diezko nepalīdz:
Pēcāk arī pačekojot Wikipedia ierakstu par dažādām atbildēm uz šķavām, pamanīju, ka variants latviešu valodā iztrūkst. Tas arī bija pietiekošs iemesls, lai veiktu savu pirmo pienesumu (labojumu) vikipēdijā.
Falafel
Aprīlis 29, 2010
Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.
Cēlušies Ēģiptē, tagad tie daudzviet pasaulē, un arī te, Stokholmā, ir tādā pat cieņā un statusā kā McDonald’s fast food. Jebkurā gadījumā manis minētais iestādījums atrodas tieši blakus McDonald’s, tam, kas pašā Odenplan promenādes sirdī. Tad nu beidzot arī mēs iepriekšējā nedēļas nogalē pēc kārtīgāka velobrauciena izlēmām piestāt un ieturēties ar kārtīgu “Falafel meal”. Viss kā jau īstam fast food pienākas – frī kartupelīši, gāzētais dzēriens (šajā gadījumā Pepsi nevis CocaCola), nu un arī falafel iekš kebabam līdzīgas maizes. Šis ēdiens patiesībā pat sanāk veģetārs, jo pagatavots no dārzeņiem, tāpēc nav vajadzības lietot uzturā samaltus vistu pārpalikumus. Nenoliegšu, ka tajā brīdī pēc krustu šķērsu izbraukātas pilsētas, tas likās vairāk nekā garšīgs, lai arī ikdienā neesmu nekāds fast food cienītājs. Garšoja kā jau viss eļļā vārītais. Jā, arī velosezona beidzot ir atklāta, pašam nedaudz kauns, ka tik vēlu, bet bija šādas tādas problēmas ar veloriepām, kuras nu veiksmīgi ir atrisinātas.
Martā Latvijā atklāta marihuānas audzētava – lielākā Baltijā
Aprīlis 8, 2010
Lasīju šo virsrakstu un smaidīju, skan kā uz kāda jauna tirdzniecības centra atklāšanu. Tālāk vēl varēja ierakstīt, ka līdz pat Jāņiem piedāvās iepazīšanās cenas un neticamas atlaides. Patiesībā šis būtu lielisks virsraksts potenciālai ziņai iekš patiesi.lv.
Fotoreportāža: Viena diena mazajā HES
Aprīlis 6, 2010
Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.5 GW elektrības.
Tomēr pēdējās desmitgades laikā arvien vairāk tika celtas tieši mazās HES, kuras Latvijā ir jau veselas 73. Dodoties ekskursijā uz lielo Pļaviņu HES, varam redzēt, ka tur darbojas vesela komanda ar cilvēkiem, tajā mūs izvadā pa daudz un dažādām telpā, rāda daudz un dažādas iekārtas, kas piedalās enerģijas ražošanas procesā, bet kā ir ar mazajām HES – vai viņas aprūpi neprasa? Lai to noskaidrotu, devos līdzi Paulam – cilvēkam, kurš ir atbildīgs par vienu no šādām hidroelektrostacijām.





