Blog Archives

Pankūku diena

Apr 29 2010 — Zviedrija

Šodien ir, bija un vienmēr būs pankūku diena. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien ir ceturtdiena un ceturtdiena Zviedrijā jau no izseniem laikiem ir pankūku diena, kurā pusdienu galdā tiek likta zirņu zupa un pankūkas ar putukrējumu un ievārījumu. Šāda tradīcija radusies jau no senseniem laikiem, kad kalponēm puse ceturtdienas bija brīva, tāpēc ceturtdienās viņas pasniedza jau laicīgi pagatavoto zupu. Bet, lai nu ēdiens nebūtu tik pliekans, zviedri tam klāt ir pievienojuši arī pankūkas. Tradicionālajā maltītē ietilpst sāļas pankūkas ar nesaldu (bez cukura) putukrējumu, bet saldu ievārījumu, un dzelteno zirņu biezzupa, kurai klāt piejaukts nedaudz sīpola, sāls un cūkgaļas gabaliņu. Realitātē zupas recepte var diezgan krasi atšķirties, bet tas, ka tā ir zupa, tas gan paliek nemainīgs fakts. Turklāt šādu ēdienu ceturtdienās pasniedz lielākā daļa Stokholmas ēdnīcu.

Ja aiziesiet uz kādu bufetes tipa ēstuvi, kādā biju arī es šodien, tad varēsiet nobaudīt trīs ēdienu pusdienas par viena ēdiena cenu. Parasti bufetes tipa ēstuves piedāvā tikai otros ēdienus, bet tā kā zupa ar pankūkām tiek uzskatīta kā otrais, tad arī tā ir piedāvājumā. Rezultātā sanāk, ka es paņemu zupu, otro ēdienu, kāds nu vēl tajā dienā ir pieejams, un visam pa virsu vēl pankūkas saldajā. Tāpēc laikam arī ēstuves, kas ceturtdienās pasniedz pankūkas, vienmēr ir tik ļoti pārpildītas :)

Labu apetīti! Un, ja garšo pankūkas, tad brauciet uz Zviedriju ceturtdienās!

No responses yet

Falafel

Apr 29 2010 — Other, Zviedrija

Falafel ir tāds interesants ēdiens, kas pagatavots no chickpeas. Es pat īsti nezināju, kā tos sauc latviski, tāpēc nācās paguglēt, lai noskaidrotu, ka tie ir turku zirņi jeb saukti arī par aunuzirņiem. Katrā gadījumā nav tik ļoti svarīgi, kas tie ir par zvēriem, cik tas, ka jau labu laiku ejot garām iestādījumam, kas saucas Falafelkungen, vienmēr biju gribējis iegriezties un pamēģināt, kā tad tie īsti garšo, diemžēl nekad tā īsti tas nebija izdevies.

Cēlušies Ēģiptē, tagad tie daudzviet pasaulē, un arī te, Stokholmā, ir tādā pat cieņā un statusā kā McDonald’s fast food. Jebkurā gadījumā manis minētais iestādījums atrodas tieši blakus McDonald’s, tam, kas pašā Odenplan promenādes sirdī. Tad nu beidzot arī mēs iepriekšējā nedēļas nogalē pēc kārtīgāka velobrauciena izlēmām piestāt un ieturēties ar kārtīgu “Falafel meal”. Viss kā jau īstam fast food pienākas – frī kartupelīši, gāzētais dzēriens (šajā gadījumā Pepsi nevis CocaCola), nu un arī falafel iekš kebabam līdzīgas maizes. Šis ēdiens patiesībā pat sanāk veģetārs, jo pagatavots no dārzeņiem, tāpēc nav vajadzības lietot uzturā samaltus vistu pārpalikumus. Nenoliegšu, ka tajā brīdī pēc krustu šķērsu izbraukātas pilsētas, tas likās vairāk nekā garšīgs, lai arī ikdienā neesmu nekāds fast food cienītājs. Garšoja kā jau viss eļļā vārītais. Jā, arī velosezona beidzot ir atklāta, pašam nedaudz kauns, ka tik vēlu, bet bija šādas tādas problēmas ar veloriepām, kuras nu veiksmīgi ir atrisinātas.

No responses yet

Stockholm 101: Stockholm center bus map

Apr 11 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Stokholmā ir ļoti laba un attīstīta transporta sistēma. Izmantojot metro, autobusus un piepilsētas vilcienus var nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā, turklāt transporta tīkls krusto pilsētu krustu šķērsu visos virzienos. Cilvēks var smuki aiziet uz SL mājaslapu, kur tikai jāieraksta sākuma un beigu adrese, un viņam izmetīs teorētiski labāko variantu, kā veikt šo ceļa posmu ar sabiedrisko transportu.

Tomēr reizēm man gribas vienkārši paskatīties uz parastu karti, kur smuki pa ielām ir sazīmēti autobusu maršruti, to galapunkti un pieturas. Bet kā par nelaimi šādas kartes var aplūkot tikai autobusu pieturās, jo kartes, ko esmu atradis internetā ir sazīmētas Beka topoloģisko karšu stilā, kas, protams, ir ļoti noderīgi un ērti metro gadījumā, bet galīgi neparocīgi (vismaz man) autobusu karšu gadījumā. Varbūt šīs smukās kartes, kas izvietotas autobusu pieturās, ir pieejamas arī internetā, bet tādā gadījumā tās tiek kārtīgi slēptas, jo ik pa laikam esmu tās meklējis, bet vēl joprojām bez panākumiem.

Tad nu es pirms kāda laika, esot pieturā, vienkārši paņēmu mobilo telefonu un safotografēju pa gabaliņiem šo karti, ko nu beidzot sastiķēju ar Autostitch programmu kopā kā vienu veselu. Jā, karte izskatās drausmīgi, tur redzams atspīdums no stikla un vietām sastiķējums ir nekvalitatīvs, bet labāk tā nekā pavisam bešā.

Varbūt kādu reizi paņemšu normālu fotoaparātu un nofotografēšu šo karti kvalitatīvi, bet pagaidām laikam būs jāiztiek ar šādu.

One response so far

Stockholm 101: How do I use public transportation?

Feb 17 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Tad, kad veiksmīgi nokļūts Stokholmā, atrasta mājvieta un nokārtoti citi sadzīviskie sīkumi, nonākam fakta priekšā, ka kaut kā pa Stokholmu būs arī jāpārvietojas – kāds tad ir labākais variants, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B.  Kā vienmēr pastāv iespēja izmantot sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar personīgo auto. Taksometra pakalpojumus varētu atmest uzreiz, jo tie, līdzīgi kā Amsterdamā, ir ļoti dārgi un sabiedriskais transports ir attīstīts tik tālu, ka lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku tam nevis braucienam ar taksometru.

Continue Reading »

8 responses so far

Dinamīts

Feb 02 2010 — Zviedrija

Kā izrādās, tad ne velti dinamīts tika izgudrots Zviedrijā, jo viņiem pēc tā bija un vēl joprojām ir ļoti liela nepieciešamība.

Esot jau ilgāku laiku Zviedrijā, varu teikt, ka vismaz Stokholmas apkārtnē daba ir diezgan līdzīga tai, ko varam sastapt Latvijā, tikai daudz kalnaināka un klinšaināka. Jā, klinšu un akmeņu te netrūkst, un reizēm pat ir par daudz. Ja zviedrs ir sadomājis celt māju, tad viņam bieži vien nav jāsaskaras ar tām problēmām, ar kurām mēs sastopamies Latvijā – kā izrakt pietiekami dziļus pamatus savam jaunajam mājoklim. Tā vietā viņu nomoka doma kā “nospridzināt” līdzenu šo klinti, uz kuras varētu uzcelt savu jauno mājokli. Un te nu talkā nāk dinamīts, ar kuru veiksmīgi tiek “nospridzināts” līdzens laukums, uz kura praktiski bez pamatiem var celt jaunu māju.

Cik lielā mērā dinamīts ir ienācis manā ikdienā? Jāsaka, ka es ar to sastopos katru dienu. Lieta tāda, ka netālu no vietas, kur dzīvoju un strādāju, tiek būvēts tunelis pazemes vilcienam, kas ies vēl dziļāk zem metro cauri pilsētas centram, un katru dienu pulksten 11.00 nogrand kārtējais sprādziens. Reizēm sprādziens ir tik spēcīgs, ka no plauktiņa mēdz šis tas nokrist vai kaut kas mēdz apgāzties. Ja neesi tam laicīgi sagatavojies, tad kārtīgs izbīlis ir garantēts. Man tā jau ir kļuvusi par ikdienu, bet bieži nākas noskatīties kā “jauniņie” nobīstas, jo nevar īsti saprast – vai tā ir sākusies zemestrīce, karš  vai vēl kas trakāks.

No responses yet