European road trip

Mani vienmēr ir tirdījusi doma veikt tādu kārtīgu Eiropas apceļošanu ar auto. Tomēr vienmēr, kad apsēžos un iespējamajam maršrutam sarēķinu veicamos kilometrus, secinu, ka tas aizņemtu pārāk daudz laika. Tāds kārtīgs Eiropas mēroga road trip prasītu vismaz 8000km. Un tas ir tikai tīrais maršruts, kam klāt jāpierēķina savi 20%, lai nobrauktu nost no lielajiem ceļiem un apskatītu ieplānotos objektus, kā arī savu tiesu paņems nomaldīšanās no pareizā ceļa. Kopā sanāktu gandrīz vai desmit tūkstoši kilometru.  No personīgās pieredzes varu teikt, ka, lai izbaudītu ceļojumu un justos komfortabli, vairāk par 200km dienā braukt nav ieteicams. Un 10000 dalīti ar 200 veido apaļas piecdesmit dienas. Tāds būtu nepieciešamais laiks, lai, atklāti sakot, visai virspusēji apbraukātu vien aptuveni pusi Eiropas valstu. Un kamēr es neesmu piepildījis savu dzīves sapni un kļuvis pats savas laimes kalējs (nestrādājot The Man), tikmēr man 50 dienas nepārtraukta atvaļinājuma neredzēt kā savas ausis.

Tādas bija manas līdzšinējās pārdomas par šādu ceļojumu. Tomēr tad dzīve izstrādāja nelielu pārsteigumu un šī gada janvārī kā tādu Ziemassvētku/Jaungada pārsteigumu saņēmu īres līguma uzteikumu no dzīvokļa īpašnieka, no kura līdz šim bijām īrējuši dzīvokli Stokholmā. Jāizvācas bija līdz pirmajai aprīļa nedēļai. Intensīvas meklēšanas rezultātā atradām jauno mājvietu, tomēr tajā ievākties varējām vien no aprīļa beigām. Līdz ar to sanāca, ka gandrīz vai pusmēnesi bijām bez noteiktas dzīvesvietas. Un tā kā dzīvot viesnīcā tajā laikā vai meklēt pagaidu variantu, kas Stokholmā arī nav viegli, nevēlējāmies, tad izlēmām, ka šajā periodā varētu labāk paceļot, jo izdevumi sanāktu tikpat lieli, kā paliekot kādā lētā viesnīcā/hostelī. Pirmā doma bija doties uz sen iecerēto galamērķi – Norvēģiju, bet kā jau var noprast pēc virsraksta, izlēmām, ka šajā laikā Norvēģijā vēl ir pārāk auksts, tāpēc devāmies uz Eiropu. Par Eiropu to saukt varētu ļoti nosacīti, jo atkal jau ierobežotā laika dēļ tas bija vien ātrs izbrauciens caur Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Poliju, Lietuvu un Latviju.

Kādam ceļš caur Vāciju un Poliju varētu šķist garlaicīgs, jo 90-tajos gados, kad ceļošana ar lidmašīnu vēl nebija tik pieejama, dodoties uz Eiropu, šis ceļš bija jāmēro ikreiz. Nenoliegšu, ka arī mani pašu mocīja līdzīgas pārdomas, bet tā kā deviņdesmitajos nebiju liels Eiropas apceļotājs un patiesībā vienīgā reize, kad mēroju šo ceļu, bija atdzenot sev automašīnu no Vācijas, tad tas mani pārāk neuztrauca.

Continue Reading »

4 responses so far

Geocaching nightmare

Aug 22 2011 — Life, Zviedrija

Fona mūzika: Kings of Leon – The End.

Bija vēls sestdienas vakars. Visu iepriekšējo dienu un nakti bija lijis stiprs lietus, tomēr mēs saņēmāmies un devāmies sameklēt multislēpni ar nosaukumu Mr. Pettifoggers NIGHTmare No 1. Tas atrodas pie Sandasjön ezera, kas, savukārt, atrodas Nakas rezervāta meža vidū. Todien mūsu rīcībā bija auto, tāpēc bija jāizmanto izdevība un jādodas uz šo rezervātu tieši tad, neskatoties uz ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem. Aprakstā bija minēts, ka  slēpni ieteicams ņemt naktī, jo starp tā daudzajiem posmiem izvietoti miniatūri atstarotāji, kurus dienas laikā ieraudzīt būtu praktiski neiespējami. Naktī tiem virsū var spīdināt lukturīti un skatīties vai kaut kur 50-100m rādiusā nav manāms atspīdam nākošais punkts.

Uz slēpni devāmies četratā, kopā ar shotgun&bullet komandu un, spriežot pēc logiem, tā bija darījusi arī lielākā daļa citu slēpņotāju. Kad bijām nokļuvuši līdz rezervāta robežai, atstājām mašīnu stāvvietā un turpmāko ceļu mērojām kājām. Nebija vēl pilnīgi satumsis, tāpēc pa ceļam vēl paņēmām pāris citus slēpņus. Jāsaka, ka šajā rezervātā izvietoto slēpņu īpašniekiem izdoma patiesi strādā. Tur bija sastopami  gan akmeņos iebūvēti konteineri, gan kokos iekārti mākslīgie čiekuri. Tomēr mēs te bijām ieradušies dēļ kaut kā cita – piedzīvojuma naktī. Necerējām, protams, ka tas tiešām izvērtīsies murgā.

Continue Reading »

5 responses so far

12 dienas aiz polārā loka jeb ceļojums uz Zviedrijas ziemeļiem

Nedaudz vairāk kā pirms diviem mēnešiem bijām devušies ceļojumā uz pašiem Zviedrijas ziemeļiem. Mērķis – noiet daļu no slavenās Zviedrijas dabas takas Kungsleden un uzkāpt augstākajā Zviedrijas kalnā – Kebnekaise. Kopumā ceļojums ilga 12 dienas, no kurām 9 tika aizvadītas ārpus mūsdienu civilizācijas – bez ceļiem, apdzīvotām vietām un lielākoties arī bez mobilo sakaru pārklājuma. Ceļojuma rezultāts beidzot ir tapis pieejams video formātā, ko varat noskatīties zemāk. Uz līdzpaņemto mantu svaru tika spēcīgi taupīts, tāpēc nekāds statīvs vai ārējais mikrofons līdzi ņemts netika. Nu ok, ārējā mikrofona nemaz nebija un labi vēl, ka laicīgi tika sagādāta kompakta kamera filmēšanai (Olympus E-P1) ar vairākām baterijām un atmiņas kartēm. Skatieties video un, lūdzu, izsakiet arī konstruktīvu kritiku vai komentārus par video tehnisko pusi, jo ir doma kaut ko tādu veidot arī nākotnē. Jāatzīst, ka šis ir pirmais veikums video pasaulē, tāpēc daudzi trūkumi jau ir pašu pamanīti un, protams, iegūta neatsverama praktiskā pieredze.

Kungsleden and Kebnekaise from Andris Liedskalnins on Vimeo.

Continue Reading »

14 responses so far

Manas nožēlojamās valodas prasmes

Sep 19 2010 — Life, Zviedrija

Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda. Izrādās, ka 89% zviedru prot arī angļu valodu. Un tas tā tiešām arī ir, sākotno piecgadīgiem bērneļiem un beidzot ar veciem pensionāriem. Tā vai savādāk, viņi angliski ar tevi sapratīsies. Bet neba man tagad būtu jāmeklē kāds attaisnojums vai iemesls, kāpēc vēl neesmu apguvis zviedru valodu. Kā raksta Benny Lewis savā mājaslapā un projektā valodu apguvei Language Hacking Guide:

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.

2 responses so far

Stockholm 101: Compare mobile operators in Sweden

Aug 09 2010 — Stockholm 101, Zviedrija

Atbraucot uz jaunu valsti un uzsākot tur dzīvi, nu nekādi nevar iztikt bez mobilā telefona. Tas būs vajadzīgs, lai noorganizētu tikšanās, pieteiktos darbā, noīrētu dzīvokli utt. Diez ko nopietni neizskatīsies un arī pa kabatu spēcīgāk sitīs, ja tiks zvanīts no Latvijā reģistrēta telefona. Bet kurš tad īsti būtu tas labākais pieslēgums vai priekšapmaksas karte, ko izvēlēties?

Īsumā, var teikt, ka ir gandrīz vai vienalga, kuru izvēlēties, jo to piedāvājums un cenas pārāk neatšķiras. Tomēr jāuzsver tas, ka visizdevīgākais tomēr būs tas operators uz kura pieslēguma telefoniem lielākoties zvanīsiet. Piemēram, ja draugam vai draudzenei ir Comviq (Tele2 priekšapmaksas karte), tad visizdevīgāk būtu ņemt pieslēgumu vai priekšapmaksas karti pie šī paša operatora.

Laba vieta, kur var salīdzināt pieslēgumu un priekšapmakses karšu izdevīgumu ir:
https://www.insplanet.com/mobiltelefoni/

Lielākie no mobilo pakalpojumu sniedzējiem ir:

  • Telia (mūsu “mīļais” LMT) – šiem būs vislabākais pārklājums Zviedrijā, līdzīgi kā LMT Latvijā, īpaši attālos un reti apdzīvotos Zviedrijas reģionos, piemēram, ziemeļos. Viņiem ir savs tornītis pat Kebnekaises bāzes stacijā.
  • Tele2 (ar priekšapmaksas karti zem nosaukuma Comviq) – pie Tele2 grūti ko piebilst, kā vien to, ka viņi bieži piedāvā ļoti izdevīgas cenas, īpaši savai priekšapmaksas kartei Comviq, kas sola zemākās cenas Zviedrijā, tiesa ne vienmēr ar zemākajiem ikmēneša maksājumiem. Uz datu pieslēgumiem bieži ir akcijas un, pārnākot pie viņiem, veselu gadu būs īpaša pazemināta maksa, parasti šādas akcijas notiek tieši pirms skolas sākuma (ne tikai pie Tele2 operatora).
  • Telenor (Norvēģu vairants) – šis ir īpaši populārs ņemot to kā komplektu – “telefons + internets”, jo viņam pieder  lielākais interenta pakalpojumu sniedzējs Zviedrijā.
  • Tre – šis ir interesants un īpašs gadījums, jo galvenā Tre mītne atrodas Honkongā un tas pārstāv nebūt ne tik daudz valstu. Viņi saka, ka viņiem esot labākais 3G pārklājums Zviedrijā no visiem, tā patiesumu gan nevaru apstiprināt, bet tā varētu būt, jo, ja savam Latvijas telefonam, ieslēdzu 3G, tad tur mūžīgi stāv Tre pieslēgums. Turklāt Tre Zviedrijas un Dānijas tīkls ir vienots, līdz ar to, zvanot uz Dāņu numuriem vai atrodoties Dānijā, izmaksas būs tādas pašas kā Zviedrijā. Plānos ir pievienot arī Norvēģiju, bet pagaidām tas vēl nav izdarīts.

Nacionālās īpatnības

Iegūt pieslēgumu te nemaz nav tik vienkārši, jo, lai to izdarītu, nepieciešams personnummer, kas ir kaut kas līdzīgs mūsu personas kodam. Bez tā Zviedrijā nevar izdarīt praktiski neko. Skaidrs, ka iebraucējam tāds uzreiz nebūs, un pat, ja būs, reizēm viņi uzjautā vēl pēc kāda dokumenta, piemēram, izziņas no darba vietas, ka strādājat te jau pāris mēnešus.

Loģisks solis šķiet iegādāties priekšapmaksas karti, un tā arī ir pareizā izvēle sākumā, tikai te nav kā Latvijā, kur tādas sviež visiem nopakaļ, te par to ir jāšķiras no aptuveni 100 SEK (11 EUR). Nopirkt tās var, piemēram, Phonehouse. Ja priekšapmaksas karti pasūta internetā, tad to parasti var dabūt bez maksas (viena priekšapmaksas karte vienam cilvēkam), bet tad, protams, atkal ir jāievada savs personnummer un jāgaida, kad karte atnāks uz tavu reģistrēto adresi.

Interesanti, ka te praktiski visiem pieslēgumiem un priekšapmaksas kartēm ir tā saucamā opening fee par zvana uzsākšanu, kas variē no 2 līdz 7 santīmiem, izņemot dažus “fiksētās mēneša maksas un bezmaksas minūšu” pieslēgumus.

Priekšapmaksas kartēm nav kredīta derīguma termiņa, patiesībā tas ir, bet tas ir vesels gads, kad arī izbeidzas pats numurs, ja to nepapildina. Tomēr te mēnesi pēc papildināšanas tas atlec uz pamattarifu, kurš ir ļoti, ļoti neizdevīgs, bet vismaz tur esošā  nauda neiet zudībā.

6 responses so far