Fotoaparāts ceļotājiem – Panasonic GM1

Nov 07 2015 — Photo, Travel

Līdz šim esmu bijis īpašnieks trim spoguļkamerām. Šobrīd īpašumā esošo Canon 6D uzskatu par savu galveno kameru, kuru vienmēr ņemu līdzi, ja nepieciešamas visaugstākās kvalitātes bildes un apstākļi atļauj. Arī iepriekšējās divas kameras bija Canon ražojumi – sāku ar Canon 400D, ko vēlāk nomainīju uz Canon 7D. Tomēr tiecoties pēc pilna izmēra matricas un salīdzinoši zema svara, nonācu pie jau minētā Canon 6D. Savā ziņā biju kļuvis par “sistēmas” vergu, jo jau ar pirmo fotoaparātu tika iegādāti Canon objektīvi, ko nevēlējos mainīt, tāpēc tajā brīdī citas “sistēmas” nemaz neapskatīju.

Tomēr neesmu no tiem cilvēkiem, kuri tikai akli iet uz priekšu, nepievēršot uzmanību attīstībai citā virzienā. Laikā, kad parādījās Micro Four Thirds bezspoguļu kameras (MILC), arī es iegādājos vienu no pirmajiem šāda tipa modeļiem – Olympys PEN E-P1. Kamera šķita interesanta ne tikai tās mazā svara un izmēra dēļ, bet arī retro izskats šķita saistošs. Bilžu kvalitāte, protams, neturēja līdzi toreiz īpašumā esošajam Canon 400D, tomēr ceļojumā aiz Ziemeļu polārā loka tā lieti noderēja, samazinot līdzi ņemamo mantu svaru. Tāpat ar to varēju uzfilmēt savu pirmo īsfilmu par šo 12 dienu garo pārgājienu.

Pēc kāda laika Panasonic un Olympus cīniņā iesaistījās arī trešais spēlētājs – Sony, tomēr viņš bija spēris soli uz priekšu, ievietojot praktiski tāda paša izmēra kamerā APS-C izmēra sensoru. No sākuma gan viņiem ar objektīvu izvēli bija pašvaki, jo tam bija speciāls savienojums, kas neatbilda ne lielajām Sony kamerām, ne MFT kamerām, bet ar laiku arī pieejamo obektīvu klāsts uzlabojās. Sapratu, ka no Olympus man bija laiks šķirties, un nomainīju to uz Sony NEX F3.

Pēdējos pāris gadus man kā standartkomplekts kalpojis tieši Canon 6D un Sony NEX F3. Sony bija ceļabiedrs tad, kad bija jātaupa uz līdzi ņemamo mantu svaru, piemēram, pārgājienā uz Kolorado upi, vai arī reizēs, kad tika apmeklēts kāds nedrošāks galamērķis, kā, piemēram, Kolumbija. Savukār Canon 6D tika ņemts līdzi visos pārējos gadījumos.

Nevaru teikt neko īpaši sliktu par Sony NEX, kas man visus šos gadus kalpojis godam. Ar to var uzņemt diezgan kvalitatīvas fotogrāfijas pat sliktā apgaismojumā un tā ir ērta rokā. Neredzēju nevienu būtisku iemeslu, kāpēc man šī kamera būtu jāmaina pret ko citu, līdz nesen manā redzeslokā nonāca Panasonic GM1.

Panasonic GM1

Gan krāsas, gan izmēra ziņā tā varētu sacensties ar biezpiena sieriņu kārums

Kas tad šai kamerai ir tāds īpašs? Panasonic saka, ka tā ir mazākā fotokamera ar maināmiem objektīviem. Manā skatījumā tas viennozīmīgi ir pluss, aplūkojot to kā savas otrās kameras variantu. Redzot bildes ar šo kameru internetā, bija diezgan grūti aptvert, cik patiesībā tā ir maza. Ieraugot to dzīvē, tā tāpat šķita mazāka nekā pirms tam iztēlojos, prātā nāca vārds niecīga. Grūti iedomāties, kā tik mazā kamerā Panasonic ir varējuši iedabūt tik lielu sensoru. Tomēr ne tikai pašas kameras izmērā ir spēks, Panasonic arī pamanījies izveidot supermazu sabīdāmo objektīvu, kurš pozitīvi novērtēts daudzos apskatos dēļ savām optiskajām īpašībām. Sony NEX objektīvs vien ir lielāks par visu GM1 ar savāztu objektīvu, par Sony korpusu nemaz nerunājot. Šo kameru tiešām var mierīgi ievietot bikšu vai jakas kabatā un tādu būtu grēks nenēsāt visur sev līdzi. Continue Reading »

No responses yet