Blog Archives

Movie: The World’s Fastest Indian (New Zealand)

Vai vēlaties noskatīties filmu par omulīgu onku, kurš dedzina kūlu pēc labākajām latviešu tradīcijām, dzīvo garāžā, čurā uz sava citronkoka, lai tas labāk augtu, vāra tēju no ūdens, kurā dzesē svaigi izlietus virzuļus, turklāt vēl mēģina pārspēt pasaules ātruma rekordu? Ja atbilde ir jā, tad šī ir filma tieši priekš jums.

Continue Reading »

3 responses so far

Movie: Amores perros (Mexico)

Jāsaka, ka filma bija lieliska no paša sākuma līdz pat beigām, lai gan šī ir vēl tikai pirmā režisora filma. Tā oficiāli tiek tulkota kā Love’s a bitch, bet tiešais tulkojums skanētu kā mīlestība un suņi un filma tik tiešām ļoti lielā mērā ir arī par suņiem. Tiesa tā ir arī par cietsirdīgu izturēšanos pret suņiem un nelegālām suņu cīņām, kas vismaz man padarīja šīs filmas skatīšanos ļoti grūtu. Tomēr suņi tās filmēšanā cietuši nav. Lai arī tā ir meksikāņu filma, filmas sākumā angļu valodā parādās teksts, ka tās veidošanā nav cietuši dzīvnieki, turklāt izpētīju, ka ir izveidota arī filma par šīs filmas veidošanu un tās aizkulisēm, kura saucas The Dogs of Love’s a Bitch.

Filmā ir trīs sižeta līnijas, kuras apvieno kopīga autoavārija. Man vienmēr patikušas filmas, kurās tiek savienoti vairāki stāsti, piemēram, Kventīna Tarantino Pulp Fiction, Four Rooms, pēc Stīvena Kinga grāmatas motīviem uzņemtā Cat’s Eye, arī City of God un 11:14. Tāpat arī šī filma nebija izņēmums, un, lai arī tā nevar izpelnīties oriģinalitāti, izmantojot šo paņēmienu, tā noteikti var izpelnīties atzinību par to, cik veiksmīgi šie sižeti tiek savērpti vienā filmā.

Filmas pirmais stāsts ir par kādu ģimeni, kurā viens brālis ir apsēsts ar sava brāļa sievu, turklāt nevēlas klausīties nevienā citā, kā vien sevī. Tikmēr filmas otrais stāsts ir par kādu modeli un to, kā viņa veido savas attiecības ar tikko no sievas aizvilinātu vīru. Interesanti, ka filmas galvenā doma beigās tiek nogādāta pie skatītāja, izmantojot suņus un parādot, ka cilvēki tādi pat suņi vien ir.

Lieku filmai 10 no 10.

11. filma no movies from 200 countries.

162. filma no My IMDB Top 250.

One response so far

Cik grūti ir novērtēt filmas?

Apr 19 2010 — Movies

Lielākā grūtība, ar ko šobrīd saskaros savos lielajos filmu projektos, ir tas, kā objektīvi novērtēt filmas. Šķietami vienkāršs uzdevums, bet kā izrādās, tad tas nemaz nav tik viegli izdarāms. Papētot savus vērtējumus secinu, ka, iespējams, esmu pārāk dāsns ar augstiem vērtējumiem. Ja papēta manus movielens vērtējumus, tad var skaidri redzēt, ka lielākoties esmu novērtējis filmas ar 4 un uz augšu. Ir protams daži 3 muļķīgām komēdijām un daži 1 un 2, lai tikai man vairs nepiedāvātu tamlīdzīgas filmas, bet lielākā daļa ir ap 4 un 5.

Arī manā 200 valstu sarakstā var atrast ļoti daudz 9 un 10 vērtējumus, kurus nu jau sāku pārdomāt. Tomēr brīdī, kad skatos filmu es domāju, kā gan es varu tik zemu novērtēt filmu, jo filmas veidotāji taču ir tik ļoti centušies un piedomājuši, veidojot šo filmu. Principā jau nebūtu nozīmes vai es lieku visām filmām no 7 līdz 10 vai no 5 līdz 8, ja vien, vērtējot filmas, tiek ieturēts līdzsvars starp augstāk un zemāk novērtētajām, tomēr reizēm man šķiet, ka man pa vidu iztrūkst daži posmi. Varētu jau itkā vērtēt filmas, izmantojot pilno skalu no 0 līdz 10, bet kā gan es spēšu ielikt kādai filmai 0, ja es nezinu, vai nākotnē nesastapšos ar kādu vēl sliktāku filmu?

Piemēram, Bob Atkins izveidotajā (ar lietotāju balsošanas palīdzību) populārākajā “labāko Canon objektīvu topā”, viņš ļauj cilvēkiem balsot tikai ar vērtējumiem no 5 līdz 10, jo viņš uzskata, ka neviens moderns objektīvs nav tik slikts, lai to vērtētu ar zemāk kā 5, turklāt lietotāji drīzāk to darītu, lai tikai negodīgi ietekmētu topa rezultātus, vai tāpēc, ka viņiem ir kāds aizvainojums pret šo objektīvu ražotāju. Un man nākas piekrist, ka ar filmām varētu būt līdzīgi, ka diezin vai filma, kuru esmu noskatījies līdz beigām, varētu būt tik slikta, ka tai jāliek vērtējums, kas zemāks par 5. Bet, ja es visas filmas vērtēšu tikai ar 5 līdz 10, tad tikpat labi es to varētu darīt arī no 1 līdz 5, jo šie vērtējumi jau tāpat būs tikai relatīvi.

Bet ko man tagad darīt, ja es vēlos mainīt savu vērtēšanas sistēmu – pārvērtēt visas filmas, ko jau esmu novērtējis? Varbūt vienkārši sākt vērtēt visas turpmāk noskatītās filmas savādāk? Pēc visām šīm pārdomām, nonācu pie secinājuma, ka jāpieturas tomēr pie kaut kādas sistēmas, kas daudzmaz ietu kopā ar iepriekšējiem vērtējumiem, bet man jāizveido konkrēts apraksts katram no vērtējumiem, līdzīgi kā tas ir arī movielens.org.

10 – filma noteikti ir jāredz, lai arī kāda ir jūsu filmu gaume
9 – izcila filma, bet nenomirsiet arī tad, ja neredzēsiet šo filmu, turklāt katram gaume var būt atšķirīga
8 – lieliska filma, kuru iesaku noskatīties
7 – laba filma, kuru ir vērts noskatīties un kurā ļoti iespējams ir apakšā kāda doma
6 – filma, kuru var skatīties, bet pirms to darīt vajadzētu nopietni pārdomāt, vai nav labāks veids kā pavadīt laiku
5 – filma ir diezgan drausmīga, kinolenti (ja tā maz tikusi filmēta uz lentas) varēja izlietot arī labākā veidā, bet nu cilvēki ir strādājuši, iespējams, centušies, lai jau viņiem tiek

Pārskatot savus vērtējumus redzu, ka dažas filmas izlec no šīs skalas, bet tikai nedaudz un kopumā pie tādas vērtēšanas sistēmas esmu pieturējies arī līdz šim. Runājot par filmām, kas novērtētas ar 10, tās manā gadījumā ne vienmēr būs izcilas filmas visos aspektos, tām var pavisam nedaudz vai pat ļoti pieklibot aktieru tēlojums, tās var nebūt tehniski perfekti nostrādātas, jo man galvenais ir kopējais iespaids par filmu. Reizēm man tik ļoti iet pie sirds filmas ideja, ka es pieveru acis uz dažām nepilnībām, kuras citā gadījumā būtu kārtīgi nopēlis. Un, protams, pāri visam iet tas, ka šis ir mans subjektīvais vērtējums, un mēs katrs esam savādāki. Bet, ja jums iet pie sirds dažas filmas, ko esmu augstu novērtējis, tad ļoti iespējams, ka jums varētu patikt arī citas manis augsti vērtētās filmas.

One response so far

Movie: Oldboy (South Korea)

Park Chan-wook režisētā filma Oldboy neatstās vienaldzīgu nevienu. Kādam tā liksies izcila, kādam tā liksies tukša, bet šķebinošas sajūtas raisoša domājams tā būs visiem. Filma sākas ar galvenā varoņa Dae-su Oh nolaupīšanu un ieslodzīšanu 18 kvadrātmetru lielā dzīvoklī, kas adaptēts kā cietuma kamera, uz 15 gadiem. Pēc atbrīvošanas viņam tiek dotas 5 dienas, lai noskaidrotu, kurš un kāpēc bija viņu tur ieslodzījis. Jāsaka, ka, lai arī filmā ir ļoti daudz vardarbības, ar savu sižetu tā notur skatītāju pie ekrāna neatraujot acu skatienu ne mirkli, ja nu vienīgi dažos brutālākajos brīžos, kad tiešām nākas novērsties.

Filmas stāsts ir balstīts uz japāņu mangu (kaut ko līdzīgu komiksam), tiesa tā beigas ir pilnīgi atšķirīgas no filmas, bet sākotnējais sižets ar ieslodzīšanu uz 15 gadiem, nepaskaidrojot nekādus iemeslus, ir labs pamats jebkādai psiholoģiski spēcīgai filmai. Un ja jau šī filma bija izdevusies tik laba un skatītāju atzīta, tad ko ar to varētu gribēt izdarīt amerikāņi? Protams, uztaisīt remake, ko Stīvens Spīlbergs ar Vilu Smitu arī mēģināja izdarīt. Tiesa autortiesību problēmu dēļ viņiem nācās pārtraukt šo projektu, un labi vien ir, jo nevaru iedomāties kā Vils Smits varētu tik pat labi nospēlēt filmas galveno varoni, kā to izdarīja korejietis Min-sik Choi. Tiesa pilnīgi šo domu Spīlbergs atmetis nav, jo nu viņam ir ideja balstīt savu remake nevis uz filmas sižetu, bet uz oriģinālo japāņu mangu, kas gan laupītu filmai korejiešu variantā izveidoto nobeigumu. Katrā gadījumā IMDB pagaidām remake iznākšanas gads ir pārbīdījies no 2010 uz 2012.

Lai arī filmas ar cilvēku ieslodzīšanu slēgtās telpās nav nekas jauns, piemēram, My Little Eye, The Hole, House of 9, kā arī piemetot klāt visas zāģu filmas, jāsaka, ka šī filma bija savādāka ar to, ka mums netiek dota atbilde vai jebkāds paskaidrojums, kāpēc cilvēks ir ieslodzīts, bet šai ieslodzīšanai tiešām ir kāda jēga un nozīme, kuru tiesa, iespējams, daļai rietumnieku būs grūti saprast. Arī man bija grūti saprast un pieņemt filmas notikumus, turklāt ne viss, kas filmā tika parādīts, šķita reāls, bet kā jau teicu, man ir daudz grūtāk izprast austrumu cilvēkus, pašam tādam neesot.

Lieku tai 10 no 10.

25. filma no movies from 200 countries.

114. filma no My IMDB Top 250.

No responses yet

Movie: El secreto de sus ojos (Argentina)

Brīdī, kad skatījos filmu El secreto de sus ojos jeb tās angliskajā nosaukumā The Secret in Their Eyes, tā atradās IMDB topa 237. vietā (tagad, kad pabeidzu un publicēju rakstu, jau 216. vietā). Diemžēl man nesanāca nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu (noskatīties filmu no 200 valstu filmu saraksta un IMDB Top 250), jo brīdī, kad fiksēju IMDB Top 250, tā vēl nebija tik augstu uzrāpusies.

Lielu lomu veiksmīgajiem filmas panākumiem un tās augstajam vērtējumam droši vien spēlē fakts, ka tā šogad ieguvusi Oskaru kā labākā ārzemju filma. Bet ne jau vienmēr iegūts Oskars nozīmē to, ka filma ir izcila, jo mums katram ir sava, “nedaudz” atšķirīga gaume. Tomēr nenoliegšu, ka filma man patika un tāpēc izpelnījās diezgan augstu vērtējumu arī no manas puses.

Filmas stāsts ir par kādu pirms daudziem gadiem pastrādātu noziegumu – izvarošanu un slepkavību. Tālajā 1974. gadā, kad norisinājās brutālie notikumi, filmas galvenais varonis Bendžamins, kurš ir arī federālais aģents, nespēja atrast vainīgo. Atgriežoties mūsdienās, kad aģents nu jau ir atvaļinājies, viņš nespēj rast mieru un grib atšķetināt mīklainos notikumus. Patiesībā tas viss sākas ar to, ka viņš vēlas uzrakstīt grāmatu par notikušo, kas arī pamudina viņu censties izprast visu līdz galam.

Ja man būtu jāapraksta filma vienā vārdā, tad es teiktu aizrautība, jo tas ir tas, ko filma vēlas parādīt – ka, lai arī kā mēs sevi varam ārēji izmainīt, mēs nekad nevarēsim izmainīt savu iekšējo būtību un lietas, ar kurām aizraujamies. Nezinu, vai tas atbilst pilnīgai patiesībai, jo, manuprāt, es savas aizrautības spēju mainīt un pat esmu jau to pāris reizes izdarījis, bet nenoliegšu, ka filmā tas parādīts labi un, skatoties filmu, es pat spēju tam noticēt.

Filmā spēlē lieliski aktieri un viņi arī lieliski spēlē, filmai ir interesants sižets, kā arī kāda dziļāka doma, tā ir lieliski uzfilmēta un montēta, tomēr tā pārāk lēkā laikā, aktieriem nenovecojot, ka grūti izšķirt, kas noticis tagad, kas pirms 25 gadiem. Un tie daži aktieri, kas tomēr noveco, dara to ar pielīmētām ūsām un sirmu parūku gandrīz kā Beastie Boys dziesmas Sabotage videoklipā. Kāda spāniete arī izteicās, ka viņa nevarot ciest spāņu valodas latīņamerikānisko akcentu, kas dzirdams filmā, bet to es diemžēl kvalitatīvi nemācēšu novērtēt, jo ne tikai neatšķiru spāņu valodas akcentus, bet biju arī pārāk aizņemts ar subtitru lasīšanu.

Lieku filmai 9 no 10.

31. filma no movies from 200 countries.

No responses yet