Mana klase ārzemēs

Mar 08 2012 — Life

Tā kā emigrācijas tēma man ir diezgan tuva, tad izlēmu papētīt, kur šobrīd dzīvo mani bijušie klasesbiedri un klasesbiedrenes. Par visiem informāciju iegūt neizdevās, bet izrādās, ka no divdesmit pieciem, par kuriem man ir diezgan liela pārliecība, septiņi šobrīd vairs nedzīvo Latvijā. Tātad 28% no manas bijušās klases ir aizbraukuši prom no Latvijas. Te tev nu bija tautas saskaitītie divi miljoni. Labi, iespējams, ka šis skaitlis nav nemaz tik aplams. Īpaši ņemot vērā manis iepriekš veikto pētījumu par patiesajiem emigrācijas apmēriem Latvijā, kurā (diezgan precīzi) prognozēju, ka no Latvijas aizbraukuši aptuveni 250 tūkstoši iedzīvotāju. Starp citu, Latvijas vēstniecība Londonā meklē jaunas telpas, jo esošās esot par mazu tik liela daudzuma cilvēku uzņemšanai. Lēš, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo jau vairāk nekā 100 000 latviešu.

Tāda, lūk, izskatās mana bijusī klase 2012. gadā.

No responses yet

“Jāņi” 2011

Aug 10 2011 — 101 things in 1001 days, Life

Šogad Jāņus svinējām nedaudz savādāk kā ierasts – kopā ar portugāļiem Latvijā. Bijām viņus uzaicinājuši uz Jāņu svinībām Latvijā vēl pagājušajā gadā, kad kopīgi pavadījām vasaras saulgriežus Stokholmas arhipelāgā. Toreiz viņiem stāstījām, cik daudz dažādu tradīciju latviešiem ir un viņi bija ļoti ieinteresēti tās visas izmēģināt. Dažreiz nāk tikai par labu veidot arī kādus tālejošākus plānus, pat, ja tas ir gadu vai vairāk uz priekšu.

Kopā pavadījām Latvijā gandrīz nedēļu un tāpēc izmantojām izdevību iepazīstināt viņus ne tikai ar saulgriežu tradīcijām, bet arī ar mūsu dzimteni. Neko daudz jau pa nedēļu apskatīt nevar, tāpēc pa lielam braukājām tikai ap Rīgu, tālākajam punktam esot Līgatnei. Lai arī laiks, kā jau uz Jāņiem, bija diezgan lietains, to pavadījām jautrā gaisotnē, pārsvarā izbaudot Latvijas dabu.

Pirmais vakars pēc ielidošanas Rīgā tika aizvadīts ar pastaigu pa Vecrīgu, pavakariņošanu Lido alus sētā un jūgendstila arhitektūras apskati vēstniecību rajonā. Vakaru noslēdzām ar saulrieta vērošanu pie kafijas Sky Bar, viesnīcas Latvija augšējā stāvā. Manuprāt, tas bija labs dienas noslēgums, jo varējām aplūkot tikko ar kājām izstaigāto Rīgu no augšas. Portugāļi teica, ka šādu vietu būtu neiespējami atrast Lisabonā, jo tā ir ļoti kalnaina. Portugāles galvaspilsētā no katra augstāka punkta iespējams pārredzēt pilsētu tikai līdz nākamajam augstajam punktam. Savukārt Rīgā iespējams apskatīt praktiski visu pilsētu no vienas mājas jumta, un tas tikai tāpēc, ka tā ir tik plakana.

Continue Reading »

One response so far

Patiesie emigrācijas apmēri Latvijā

Okt 05 2010 — Other

Sekojot 10. Saeimas vēlēšanu norisei, radās ideja veikt statistisku eksperimentu ar publiski pieejamajiem vēlētāju datiem. Ideja radās brīdī, kad pats devos uz vēlēšanu iecirkni Stokholmā, lai izmantotu savas pilsoņa tiesības un vēlētu par kādu no 10. Saeimas kandidātpartijām.

Visu pagājušo gadu, lasot ziņas vai cita veida publikācijas, mani vienmēr bija mulsinājuši Latvijas emigrācijas rādītāji. Kā gan viņi var zināt tik precīzus datus, ja cilvēki ne vienmēr piepūlas un paziņo varas institūcijām, ka atstāj savu dzimteni? Skaidri zinu, ka pats personīgi neesmu nekur oficiāli pieteicis informāciju par to, ka dotos prom. Tomēr pagājušajā nedēļā, parakstoties pie sava vārda, uzvārda un personas koda vēlētāju sarakstā, manī šī doma attīstījās tālāk un es sapratu, ka šī tad nu ir tā vieta, kur es pirmo reizi Latvijai oficiāli atzīmējos par to, ka šobrīd atrodos ārzemēs. Varbūt ceļojumā, varbūt uz patstāvīgu dzīvi pārvācies, tas šobrīd nav tik svarīgi, svarīgi ir tas, ka es šobrīd te esmu. Un neba nu kāds tagad šos datus apkopo un no tā rēķina emigrantu skaitu.

Tomēr kādas būtu iespējas izmantot šos datus, lai izdarītu kaut kādus nebūt secinājumus? Kopējo diasporas apjomu tas noteikti neraksturo, jo neba nu visi iedzīvotāji dodas vēlēt. Patiesībā, kā vēstīja LTV ziņu dienests, tad lielākā daļa emigrējušo Latvijas pilsoņu pat neplānoja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tomēr to daļu, kas piedalījās, iespējams analizēt un salīdzināt ar vēlētāju skaitu 9. Saeimas vēlēšanās, kas norisinājās 2006. gadā. Tā kā 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 62.63% vēlētāju, bet 9. Saeimas vēlēšanās 62.23% vēlētāju, tad redzams, ka vēlētāju aktivitāte praktiski nav mainījusies. Pieņemot, ka vēlētāju aktivitāte nav mainījusies arī starp ārzemēs esošajiem latviešiem, varam salīdzināt vēlētāju skaita attiecību, lai iegūtu relatīvo emigrantu pieaugumu šajā laika posmā. Šie dati ir balstīti uz pieņēmumu, ka latvieši ārzemēs ir bijuši tikpat aktīvi, kā pirms četriem gadiem, un ka latviešu tūristi, kas šajā brīdī atradās ārzemēs, arī ir bijuši tikpat aktīvi. Īsāk sakot, analīze ir balstīta uz vidējo latvieti.

Continue Reading »

3 responses so far