Relatīvā dzīves dārdzība

Jūl 06 2012 — Life

Bieži gadās lasīt par pasaules dārgākajām valstīm vai pilsētām. Tiek pat sastādīti dažādi topi ar dažādu pilsētu dzīvošanas izmaksām. Gandrīz vienmēr šo topu augšgalā manāma Londona, tomēr tieši šīs pilsētas godpilno augsto vietu es gribētu apstrīdēt. Jā, vidēji tā varbūt arī sanāk viena no dārgākajām, tomēr, manuprāt, tajā ir diezgan liela plaisa starp to, kā dzīvo vistaupīgākie un visizšķērdīgākie. Te es īpaši vēlos uzsvērt, ka nerunāju par nabagajiem un bagātajiem, jo mans uzskats ir, ka pastāv iespēja dzīvot arī ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, būtiski nezaudējot dzīves kvalitāti. Īpaši jau Apvienotajā Karalistē, kur ir tāda izcila komūna kā http://www.moneysavingexpert.com/. Tā tev pateiks kurā brīdī pārslēgties uz kuru gāzes vai elektrības piegādātāju (jā, citās valstīs ir iespēja izvēlēties, no kā pirkt gāzi un elektrību), kura no maksājumu kartēm tev šobrīd būtu visizdevīgākā, kā vislētāk rezervēt viesnīcu, kuru mobilo pakalpojumu pieslēgumu izvēlēties. Latvijas interneta komūnā šādus cilvēkus bieži mēdz dēvēt par santīmp***m. Neiedziļināšos savstarpējos cieņu aizskarošos apvainojumos, jo pats drīzāk būtu pieskaitāms pie šīs grupas nekā otrā galējībā, tomēr arī te ne vienmēr runa iet tikai par santīmiem. Protams, ir cilvēki, kuru laiks ir dārgāks par dažu santīmu ietaupīšanu, tomēr ir arī cilvēki, kuriem katrs santīms ir no svara. Turklāt bieži vien runa iet nevis par santīmiem, bet gan vairākiem desmitiem latu ietaupījumu. Un ja tas ir ilgtermiņa ietaupījums, kā, piemēram, elektrība vai mobilie sakari, tad ietaupījums ātri vien var sasniegt arī vairākus simtus latu. Tātad iespējas ietaupīt pastāv.

Continue Reading »

No responses yet

Kā tas ir, kad Tev neizdod atlikumu?

Nov 04 2009 — Zviedrija

Tu aizej uz veikalu Zviedrijā, ieliec savā iepirkumu grozā pienu, kas maksā 6.49 SEK, cepumus, kas maksā 3.30 SEK, parēķini galvā, ka kopā tas tev izmaksās 9.79 SEK, iedod savas desmit kronas kasierim, lai samaksātu, bet atlikumu tā arī nesaņem.

Kā izrādās, tad, lai arī Zviedrijas naudas vērtība ir visai zema (1 EUR ir aptuveni 10 SEK) un cenas tiek norādītas diezgan precīzi, tomēr mazākais skaidras naudas vienums ir 50 ēru monēta, kuras vērtība ir aptuveni 3.5 santīmi. Lai arī visus pirkumus kopā saskaitīs, izmantojot sīkāko vienību, proti, vienu ēru, čeka summa galā tiks noapaļota ar 50 ēru precizitāti. No sākuma domāju, ka noapaļošana droši vien vienmēr notiek uz augšu, bet nē, pāris reizes mans čeks ir noapaļots arī man par labu. Kā izrādās, tad tas ir noapaļošanas likums, kurš pirmoreiz tika izmantots Zviedrijā un tāpēc arī nosaukts par Swedish rounding. Zviedrija izņēma no aprites 1 un 2 ēru monētas 1972. gadā. Viņas paraugam vēlāk sekoja arī citas valstis, piemēram, Austrālija, Šveice, Somija un Jaunzēlande. 1992. gadā Zviedrija atteicās arī no citām ēru monētām, saglabājot vien 50 ēru monētu un ieviešot sekojošu noapaļošanu, kas ir spēkā arī šodien:

Pirkumi, kas beidzas ar 1–24 ērām, tiek noapaļoti uz 0 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 25–49 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 51-74 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 75-99 ērām, tiek noapaļoti uz apaļu kronu.

Ja gribi par saviem pirkumiem samaksāt precīzi ēra ērā, tad maksā ar karti un no tavas kartes noņems precīzu pirkuma summu.

2 responses so far

Cik maksā krūzīte tējas?

Jūl 07 2009 — Gadgets

Nesen manā īpašumā nonāca vatmetrs – ierīce, kas mēra strāvas jaudu vatos dotā ķēdes slēgumā. Patiesībā, ierīce, kuru lietoju, ir sarežģītaka un dara ne tikai to – tā spēj izmerīt arī dotā laikā patērētās kilovatstundas – tātad konkrētās ierīces elektroenerģijas izmaksas. Pirmā šāda ierīce, par kuru es biju dzirdējis, saucās Kill-A-Watt, bet bija pietiekoši dārga, lai to nepirktu un par ietaupīto naudu pusgadu lietotu elektroenerģiju. Ķīnieši, protams, neguļ (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) un jau labu laiku ir pieejams daudz lētāks variants, kuru varam iegādāties ebay. Maksā tas aptuveni 12 Ls un izskatās šādi:

Patērēto kWh mērītājs

Darbojas tas pa visam vienkārši – iespraužam to elektrības rozetē, iespraužam tajā patērētāju, un varam redzēt gan patērētās kWh, gan konkrētajā brīdī patērēto jaudu, gan citus rādītājus. Diemžēl jūtība viņam ir tikai sākot no pāris vatiem, tāpēc ierīces, kuras ir gaidīšanas režīmā vai kuru jauda ir ap 1W neizdosies izmērīt. Tomēr dažādi citi eksperimenti ir iespējami.

Cik tad maksā tā krūzīte tējas?

Patiesībā rēķināsim, cik maksā 4 mazas (0.2l) krūzītes tējas. Izmaksās ietilpst – tēja, ūdens, cukurs, ūdens uzvārīšana. Ja pieņemam, ka tiek lietota paciņu tēja, tad viens tējas maisiņš maksā vidēji 4 santīmus. Kopā tēja izmaksā 16 santīmus. 1 kubikmetrs (Rīgas) ūdens maksā 72 santīmus. Tā kā sildīts tika viens litrs ūdens (pēdējos 0.2l neviens nedzer, tāds kaļķis vien ir), tātad ūdens izmaksas ir 0.072 santīmi. Ja pieņem, ka vienai krūzei tiek lietotas divas tējkarotes cukura, tad kopā tiek patērēti 56g cukura, kas izmaksā aptuveni 4.2 santīmus. Un nu pats interesantākais – ūdens sildīšana. Lai uzsildītu 1l ūdens, mana Maximas tējkanna (bez spirāles) 4:43 minūtēs patērēja 0.091 kWh, kas pie esošajiem elektrības tarifiem izmaksā aptuveni 0.68 santīmus. Mana tējkannas jauda bija 1316W, lai gan apakšā rakstīs 1500W, laikam būs jādodas uz Maximu un jāiesniedz sūdzība par to, ka prece neatbilst specifikācijai :)

Tātad tēja ar draugiem izmaksā 20.952 santīmus, bet viena krūzīte 5.238 santīmus.

Citas interesantas izmaksas

Veļasmašīna, mazgājot kokvilnas drēbes 40 grādu termperatūrā, patērē 0.0426 Ls.

Vecs, mazs, padomju laika ledusskapis mēnesī patērē 1.26 Ls.

Ieslēgts resīveris, kas neko neatskaņo, patērē vidēji 40W. Atskaņojot mūziku, filmas, tas atkarībā no skaļuma patērē no 46W līdz pat 75W.

Portatīvais dators ieslēgts bez slodzes vidēji patērē ap 20W, bet pie normālas darbošanās ap 35W. Tas, protams, atkarīgs no datora modeļa, manā gadījumā tas bija vecais, bet vienmēr uzticamais IBM T42.

Maizes krāsniņa viena maizes klaipa cepšanai (sweet programmā, kuru parasti lietoju) patērē 0.286 kWh jeb 2.12 santīmus.

2 responses so far

Datu pārraides izmaksas atrodoties ārvalstīs

Jūl 05 2009 — Other

Kurš ir labākais Latvijas operators pēc datu pārraides izmaksām, atrodoties ārvalstīs? Ja agrāk es tam nepievērsu būtisku uzmanību, tad šobrīd, kad pusi no manas rēķina summas sastāda datu pārraides izmaksas, es šo jautājumu papētīju sīkāk.

Agrāk man likās, ka lietot internetu telefonā ir kaut kas izteikti pretdabisks un neērts. Savā ziņā man arī bija taisnība, jo telefoni vēl nebija tik ļoti attīstījušies un bieži aizrijās ar web lapu sarežģītību, failiem, kas lielāki par pārdesmit kilobaitiem, ātrdarbību un, protams, arī datu pārraides izmaksām. Toreiz pārbaudīt e-pastu telefonā man likās lieka greznība. Tomēr laiks iet uz priekšu un datu pārraides tehnoloģijas attīstās līdzīgi kā citas tehnoloģijas – paliekot ātrākas, labākas, bet tajā pat laikā lētākas. Lielākajai daļai “gudro” telefonu ekrāna izšķirtspēja ir vismaz 240 x 320 punkti, kas ļauj puslīdz ērti aplūkot web lapas, bet Opera Mini (kas starp citu ir pamatā arī nesen iznākušajam Bites pārlūkam) dod iespēju mobilajiem telefoniem ar Java atbalstu ērti apskatīt lapu nesakropļotā veidā, turklāt patērējot mazāk dārgos megabaitus, jo lapa uz telefonu nonāk jau saspiestā veidā.

Arī mobilās aplikācijas, kuras speciāli pielāgotas telefoniem, ir kļuvušas vairāk nekā ērtas. Kā primāro e-pastu lietoju Gmail un Gmail Mobile padara manu e-pasta pārlūkošanu un pat atbildēšanu tik parocīgu, ka es to lietoju pat ikdienā, kad nevēlos slēgt iekšā datoru. Ja agrāk slēdzot derības, bieži zvanījām uz 1188, lai noskaidrotu, kurš būs uzvarējis, tad šodien uzreiz ķeros pie Opera Mini pārlūka, Wikipedia, un tas viss mobilajā tālrunī.

Bet būsim reālisti, kad tad mēs īsti lietojam datu pārraidi? Mana atbilde skanētu šādi – tad, kad internets nav pieejams citā veidā. Un man tas visbiežāk ir tad, kad es atrodos ārzemēs. Bet kā zinām, atrodoties ārzemēs mums jāmaksā dārgie viesabonēšanas tarifi, tāpēc devos un noskaidroju, kuram no Latvijas operatoriem tie ir visizdevīgākie. Protams, es nevaru aplūkot visas pasaules valstis, tāpēc apskatīšu tikai dažas – Zviedriju (jo tā atrodas netālu, lēto Ryanair reisu dēļ ir diezgan iecienīts tūrisma galamērķis latviešiem), Lielbritāniju un Īriju (jo kur gan ārzemēs ir vairāk latviešu, ja ne tur), Vāciju (vienkārši tāpat) un ASV, NY (lai nebūtu tikai Eiropa). Apskatīšu zemākos iespējamos tarifus (pie izdevīgākā viesabonēšanas operatora).

Operators Zviedrija Lielbritānija Īrija Vācija ASV
LMT 3.5 3.5 3.5 3.5 4
Tele2 0.89 1.9 1.9 1.9 5.21
Bite 4.102 4.102 4.102 4.102 6.15

Cena latos par 1 MB

Kā redzam, tad Bite pārsvarā piedāvā vienlīdz “izdevīgos” Vodafonce World tarifus. Arī LMT lielākoties tarifi ir līdzīgi un 3.5 Ls ir standarta zemākais pieejamais tarifs. Tomēr Tele2 apsteidz visus gandrīz par divām reizēm, jo praktiski visā Eiropā tiek piedāvāts tarifs 1.9 Ls/MB. Pats smieklīgākais ir tas, ka atrodoties Tele2 tīklā Zviedrijā, datu pārraides tarifs ir tikai par 4 santīmi dārgāks nekā LMT īslaicīgā datu pārraides pieslēguma tarifs (bez abonēšanas maksas) Latvijā bez atlaižu līmeņiem, kas ir 0.8506 Ls/MB. Tiesa, tas droši vien ir tikai tādēļ, ka Tele2 nāk no Zviedrijas, bet gala patērētāju jau interesē gala izmaksas.

Viesabonēšanas datu pārraides tarifu atšķirības

Tāpat Tele2 ir bezmaksas ienākošie zvani Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, kamēr LMT tikai Lietuvā un Igaunijā, bet Bitei tikai Lietuvā.

Visas šīs izmaiņas un zemās cenas, ir saistītas, ar ES Padomes pieņemto lēmumu, kas atbalsta zemākas viesabonēšanas izmaksas no 2009. gada 1. jūlija. Izmaiņas, kas tieši skar patērētāju (maksimālā īsziņas cena, ienākošo un izejošo zvanu izmaksas) mēs jau esam izjutuši – no 1. jūlija īsziņu cena nepārsniedz 11 eiro centus, izejošo zvanu cena nepārsniedz 43 eiro centus minūtē, bet ienākošo zvanu cena nepārsniedz 19 eiro centus minūtē. Tomēr pieņemtais lēmums neregulē MB cenu, par kādu drīkst pārdot datu pārraides pakalpojumu gala patērētājam, tas tikai nosaka maksimālo vairumtirdzniecības cenu, par kādu viesabonēšanas operators drīkst pārdot MB LMT, Tele2 vai Bitei. Un šī cena ir 1 EUR. Tas nozīmē, ka pārējā summa, ko mums piestāda Latvijas operators ir viņu peļņa. Un tagad aplūkosim kāda ir vidējā peļņa par megabaitu katram no operatoriem:

LMT: 3.5 – 0.7028 = 2.79 Ls = 398%

Tele2: 1.9 – 0.7028 = 1.19 Ls = 170%

Bite = 4.102 – 0.7028 = 3.39 Ls = 483%

Iespējams, ka LMT un Bite vēl nav līdz galam noreaģējuši un izmainījuši šīs cenas, tomēr Tele2 to jau ir izdarījis un izskatās, ka LMT arī, jo ja atmiņa neviļ, tad pirs tam viņiem cena bija aptuveni ap 5 Ls / MB. Bite viennozīmīgi vēl nav nomainījis, jo arī pirms tam viņiem bija šāda cena, cerams, ka izmaiņas sekos, tomēr atklāts paliek jautājums, vai cenas vispār tiks mainītas. Tikko izlasīju Bites (reklām)rakstu par to, ka Bite Latvija samazina viesabonēšanas tarifus. Patiesībā domāju, ka nevis Bite, bet ES samazina viesabonēšanas tarifus un, ja ne šis ES Padomes lēmums, tad tarifi droši vien būtu palikuši vecie. Arī par datu pārraides izmaksu samazinājumu nav ne vārda, kas man liek domāt, ka nekas tāds laikam Bitē pagaidām netiek plānots.

Pats esmu bijis LMT abonents vairāk nekā piecus gadus, Bite vienu gadu, bet tagad pāreju uz Tele2, jo šobrīd viņu piedāvātie tarifi man šķiet visizdevīgākie. Turpmāk vairs netaisos iegādāties mazcenas telefonus, jo tas man ļauj brīvi pārvietoties uz to operatoru, kurš man šķiet visizdevīgākais, turklāt parasti operatori piedāvā papildus bonusus, ja tu maini operatoru:

  • Tele2 piedāvā apmaksāt katra mēneša rēķinus 10 Ls apmērā līdz gada beigām, ja pāriesi uz Tele2 no cita operatora līdz jūlija beigām
  • Bite arī piedāvāja apmaksāt līgumsodu līdz 50 Ls, piešķirot ikmēneša rēķinam noteiktas summas atlaidi (līdzīgi kā Tele2, pirms PTAC aizliedza viņu reklāmu, bet gan jau ierodoties salonā visu var sarunāt)
  • LMT – nu jā, tas ir LMT :) 3 Ls atlaide turpmākajiem 12 mēnešiem (36 Ls), BET – tā nesamazina lielāko daļu minimālās ikmēneša maksas pieslēgumu rēķinu, neiekļauj maksas īsziņas utt., pretstatā Tele2 ikmēneša 10 Ls, kur ir iekļauts viss

Izvēle, protams, paliek jūsu ziņā, bet man liekas muļķīgi palikt pie viena operatora, jo “esmu jau daudzus gadus pie viņa, nevaru sūdzēties, neredzu iemeslu pāriet…”

6 responses so far