Dzīvokļa pirkšana Zviedrijā

Jūl 09 2013 — Stockholm 101, Zviedrija

Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī. Ja izlasīsiet augstāk minēto ierakstu, tad sapratīsiet, kāpēc tas tā ir.

Continue Reading »

One response so far

Stockholm 101: Where do I live?

Nov 13 2009 — Life, Stockholm 101, Zviedrija

Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.

Lieta tāda, ka visiem zviedriem ir iespēja no valsts par samērā lētu īres maksu īrēt dzīvokli, bet, lai to izdarītu, jāstāv vairākus gadus garā rindā. Tomēr, kad šī rinda ir izstāvēta, viņiem ir “first hand contract”, praktiski uz visu atlikušo mūžu. Šis īres dzīvoklis ir izdevīgs ar to, ka to var īrēt par smieklīgi zemu īres maksu (salīdzinot ar tirgus cenu). Varētu teikt, ka dzīvoklis ir tavs, bet tu to nevari pārdot, tikai īrēt, pastāv iespējas mainīties (nu gluži kā padomju laikos, vai ne?). Tomēr gaidot vairākus gadus rindā šo lēto īres dzīvokli, cilvēki parasti jau paši sev ir nopirkuši dzīvokli un ko gan viņiem iesākt ar iegūto īres dzīvokli? Protams, izīrēt par bargu naudu ārzemniekiem ar “second hand contract”, jo reāli viņi īrē to no valsts un tad izīrē tālāk, paturot peļņu sev kabatā.

Vēl viena problēma ir tāda, ka te nav investīciju dzīvokļu, cilvēki nepērk dzīvokļus, lai viņus izīrētu vai pēc laika pārdotu, jo tas gluži vienkārši praksē nav iespējams. Visas daudzdzīvokļu mājas te ir kooperatīvi, nopērkot dzīvokli, tu iestājies kooperatīvā un tev ir jāpakļaujas kooperatīva noteikumiem. Kooperatīvam ir gandrīz neierobežota vara, viņi var piespiest tevi izvākties un pārdot savu dzīvokli. Par pamatu šādai rīcībai parasti kalpo neadekvāta uzvedība (skaļi nakts tusiņi, dzerstiņi, utt.) vai arī tas, ka tu reāli tur neuzturies, bet izīrē šo dzīvokli citam. Jāsāk jau laikam bija ar to, ka, lai tu vispār varētu sev piederošu dzīvokli izīrēt, tev jāsaņem atļauja no kooperatīva, savukārt, lai iegūtu atļauju, nepieciešams pamatojums, kāpēc tu pats tur neuzturies – īslaicīgas mācības, darbs ārzemēs. Atļauju parasti izsniedz uz gadu un parasti neizsniedz vairāk kā divas atļaujas pēc kārtas, tātad maksimāli iespējams izīrēt dzīvokli uz diviem gadiem un pēc tam to nāksies pārdot vai atgriezties pašam tajā. Sanāk tā, ka tev pieder dzīvoklis, bet rīcības iespējas ar viņu ir visai ierobežotas. No vienas puses tas arī ir saprotams – vismaz vari būt drošs, ka blakusdzīvoklī neuzradīsies kāda “točka” vai kas tamlīdzīgs. Tas arī izskaidro, kāpēc te nav investīciju dzīvokļi, jo cik gan ilgi turēsi tukšu dzīvokli, ja izīrēt to varēsi maksimums divus gadus. Protams, ja tev ir māja, tad ar to nu tu vari darīt ko vien sirds kāro.

Continue Reading »

22 responses so far