Movie: The Gods Must Be Crazy (Botswana)

Filma ir par kādas Āfrikas cilts piedzīvojumiem ar no debesīm nokritušu jeb dievu raidītu Coca Cola pudeli. Tā kā viņi līdz šim nebija sastapušies ar mūsdienu civilizācijas izpausmēm, tad šī dievu dāvana šķita jo īpaši apbrīnojama un unikāla.

Āfrikas kontinents ir veidots no 54 valstīm starp kurām robežas bieži vien ir novilktas kā ar lineālu, bet to patiesais etnisko kopienu sastāvs droši vien mērāms tūkstošos. Viena no šādām kopienām ir bušmeņi, kas tulkotos kā krūmu cilvēki. Tie mīt arī tuksnesī, kādā Botsvanas nomalē. Tuksnesis ne vienmēr nozīmē mūsu iztēloto Sahāras vidieni ar smiltīm visapkārt, tajā mēdz augt arī pa kādam kokam, krūmam un arī pa kādam dzīvniekam. Tuksnesim ir raksturīgs ilgstošs sausums un ierobežots ūdens daudzums, tomēr bušmeņi ir iemācījušies ar to sadzīvot, viņi prot iegūt sev tik nepieciešamo dzīvības dziru no augu saknēm, rītā sakrājušajām lietus lāsītēm uz augu lapām un ar citām metodēm, viņiem ar to pietiek. Viņi nekad nav sastapušies ar moderno civilizāciju un tās radītajiem objektiem, tai skaitā ar Coca Cola pudeli, ko kāds pāri tuksnesim lidojošs pilots izmeta pa sava lidaparāta logu. Šādus lidaparātus bušmeņi mēdz saukt par jocīgi un skaļi lidojošiem putniem. Nokritusī pudele ir kas unikāls – cietāks par jebko, ko bušmeņi jelkad ir redzējuši, turklāt tam var atrast 101 pielietojumu. Kaut kam tik labam noteikti ir bijis jābūt dievu sūtītam. Tomēr ar katru dienu arvien vairāk cilvēki sāka izjust vajadzību pēc šīs lietas, kas viņiem bija dota tikai viena. Cilvēku dzīve vairs nebija iztēlojama bez šīs pudeles. Nekad viņi nebija sastapušies ar tādām sajūtām kā skaudība, ļaunums un mantkāre. To visu viņiem atnesa šī dievu sūtītā pudele. Cilts vecākais, redzēdams kādas sekas tā nodara viņa tuvajiem, pieņēma izšķirošu lēmumu – aiznest pudeli līdz pasaules malai un atdot to dieviem, jo tā viņiem nesusi tikai ļaunu un vairs nav viņiem vajadzīga.

Filma ir viena no visu laiku labākajām Āfrikas komēdijām, kas tapusi sadarbojoties Botsvanai un Dienvidāfrikai. Tā kā filma ir angliski, tad tā ir arī ļoti viegli saprotama, izņemot epizodes, kad bušmeņi runā savā klikšķināšanas valodā, tomēr arī šīs epizodes ir nodrošinātas ar subtitriem.

Filmai sekoja arī vairāki turpinājumi, tomēr tie nebija ne uz pusi tik labi, cik filmas oriģinālā versija, tomēr arī tos ir vērts noskatīties, kaut vai tās galvenā varoņa N!xau jeb ekranizētajā vārdā Kiko dēļ.

Lieku filmai 8 no 10.

146. filma no movies from 200 countries.

One response so far

Movie: Waking Ned (Isle of Man)

Isle of Man sala ir ļoti maza  un  vēl mazāki tajā ir ciematiņi. Tik mazi, ka tajos visi iedzīvotāji pazīst viens otru. Ja gribam būt pavisam precīzi, tad tajā dzīvo tieši 52 iedzīvotāji… nu vismaz filmas sākumā tā bija. Un filma Waking Ned ir tieši par šādiem cilvēkiem, kuri galu galā, lai kur arī dzīvotu, vienmēr iekšēji būs savtīgu un mantkāru īpašību vadīti.

Filmas sižets grozās ap milzīgu 6.9 miljonus lielu loterijas laimestu, ko laimējis kāds no ciemata iedzīvotājiem. Tomēr, kad noskaidrojas, ka laimīgais uzvarētājs ir aizgājis uz labākiem medību laukiem, ķerot sirdstrieku no labajiem jaunumiem, dažiem no viņa draugiem negribas laist lielo naudu zudībā.

Nezinu, kā biju palaidis garām šo lielisko filmu, bet prieks, ka to beidzot, 12 gadus pēc iznākšanas, noskatījos. Nav jau tā, ka būtu kaut ko zaudējis to neredzot, tomēr noskatoties to guvu ar pozitīvām emocijām piepildītu vakaru. Jā, vienīgi nedaudz nesakarīgi un Monty Phyton stilā filmas beigās aizlidoja telefona būdiņa, tas gan man likās nedaudz jocīgi.

Lieku filmai 8 no 10.

196. filma no movies from 200 countries.

No responses yet

Movie: Mies vailla menneisyyttä (Finland)

Filmas nosaukums angliski skan The Man Without a Past un tā arī ir – tā stāsta par kādu vīrieti, kurš pazaudējis visas savas pagātnes atmiņas. Tas man atgādināja un lika vēlreiz pārdomāt 26. jautājumu no 50 jautājumu saraksta, kas atbrīvošot manu prātu. Tiesa filmas varonim šis atmiņas zudums iestājas nelāga starpgadījuma rezultātā ar kādu vietējo Helsinku bandu, kura tā vienkārši, bez iemesla pienāk un riktīgi iedod galvenajam varonim pa galvu. Iemesls jau viņiem ir – laupīšana, tomēr, es to par iemeslu nesauktu. Palicis bez naudas, pagātnes atmiņām un jebkā cita, viņš pamazām sāk dzīvot starp citiem ielas pabērniem. Lai arī viņš cenšas atgriezties sabiedrībā, tomēr bez vārda un vēl jo vairāk personālā numura, līdzīgi kā Zviedrijā, arī Somijā pasākt nav iespējams pilnīgi neko. Negribas sabojāt labas filmas skatīšanās prieku, tāpēc vairāk neko neteikšu. Pateikšu vien to, ka līdz šim nebiju pazīstams ar šī režisora, Aki Kaurismäki, veikumu, paldies par to Līgai, kura ieteica noskatīties šo filmu. Izrādās tā ir otrā daļa no režisora Somu triloģijas, pārējām divām esot Drifting Clouds un Lights in the Dusk, kuras arī noteikti plānoju noskatīties. Režisoram vismaz šajā filmā, jo par pārējām pagaidām nevaru spriest, ir īpašs piegājiens kā veidot filmu – bez emocijām. No sākumā tas šķita dīvaina, kamēr aptvēru, ka aktieri praktiski nemaz neizrāda emocijas un ka filma tā ir veidota ar nodomu. Tad, kad tas pieleca, sapratu, ka tas patiesībā rada filmai lielisku piesitienu un liek par jokiem smieties vēl vairāk. Domāju, ka, ja kāds Latvijā izveidotu šāda stila filmu, cilvēki uz viņu noskatītos kā uz kādu kārtējo murgu, kā, piemēram, uz tumšajiem briežiem. Beigās vēl tikai jāpiebilst, ka filma visdrīzāk vai nu patiks ļoti vai nepatiks nemaz.

Lieku filmai 9 no 10.

112. filma no movies from 200 countries.

No responses yet