Ceļojums uz Portugāles vidieni

Jūl 24 2012 — TravelNo comments yet

Jau rakstīju, ka septembris un nosacīti arī oktobris pieskaitāms pie labākā laika, kad kaut kur aizceļot, jo aktīvā tūrisma sezona ir beigusies un lidojumu/viesnīcu piedāvājumi ir pietiekoši vilinoši, lai no tiem nespētu atteikties. Arī šoreiz mēs kritām par upuri šādam piedāvājumam un oktobra vidū devāmies kārtējajā ceļojumā uz Portugāli, šoreiz, lai apskatītu Portugāles vidieni – Lisabonu un tās apkārtni. Te gan jāmin, ka šis bija 2010. gada oktobris un tā arī līdz šim nebija sanācis uzrakstīt piezīmes par šo ceļojumu. Līdz ar to šis būs pietiekoši labs vingrinājums manai atmiņai. Šis ceļojums atšķīrās no citiem ar to, ka līdzi mums bija divi “gidi” – mūsu portugāļu draugi, kuri labprātīgi piekrita mūs iepazīstināt ar savu dzimto zemi. Portugāļi vispār ir ļoti laipni un atsaucīgi, kā arī lepni par savu tautu un valsti. Viņu patriotismu var manīt gandrīz katrā teikumā par un ap Portugāli.

Tā nu 2010. gada 6. oktobrī agri no rīta devāmies ceļā, lai lidotu uz Faro lidostu Portugāles dienvidos. Tas nebija gluži mūsu galamērķis, jo Faro reģions šajā gada laikā ir diezgan tukšs, to varētu salīdzināt ar Lietuvas Palangu ziemā. Tomēr vairāk nekā 4 stundu lidojums, kas abiem turp/atpakaļ izmaksāja vien 30 EUR, lika mums doties tieši uz šo lidostu. Zem jakas, kas paņemta līdzi dēļ lietus sezonas sākuma, bija uzvilkts vien t-krekls, kas 8 no rīta Stokholmā lika nedaudz nodrebināties. Pagaidām nekas neliecināja, ka galamērķī varētu būt ap 20 grādiem. Tomēr uzticējāmies Rodrigo un Karlai, kuri, sazinājušies ar savām ģimenēm, droši ziņoja, ka, lai arī līst, temperatūra ārā turas pietiekami augsta. Nokļuvuši Faro, tālāko ceļu mērojām ar auto. Todien bija jāšķērso teju vai pusvalsts, tāpēc laiku kavējam ar dažādām sarunām. Viņi kārtējo reizi uzjautrinājās par latviešu valodas pērli “karaļu pils”, jo “karaļu” (caralho) portugāļu valodā nozīmē “dzimumloceklis”, savukārt “pils” nozīmē tieši to pašu tikai šo vārdu lieto, runājot ar bērniem. Mums šo vārdu salikumu ceļojuma laikā vajadzēja atkārtot vēl un vēl, jo neviens neticēja, ka “kings’ castle” varētu tulkot šādi. Izbraucot no Faro reģiona, Rodrigo teica, ka tagad mums kādu laiku būs jābrauc pa Alentežu reģionu, kas esot milzīgs līdzenums un līdz ar to tur nav nekā ko redzēt. Nez ko viņi teiktu par Latviju, kas visa ir viens liels līdzenums? Bet Latvijā tas ir savādāk, tur ir pļavas, koki, meži, lauki, kaut kas tāds, kas Portugālē ir retums. Alentežu esot arī viena liela pilsēta Peža (Beja). Te nu arī mums bija vaļa nelielai jautrībai, kas sākotnēji bija pilnīgi neizprotama portugāļiem. Tas, protams, prasīja skaidrojumu no mūsu puses. Portugāļi mēdz diezgan daudz aprunāt un apsmiet Alentežu reģionā dzīvojošus, sakot, ka viņi ir pārāk slinki un lēnīgi, apmēram tāpat kā mēs smejamies par igauņiem.

Continue Reading »

Ceļošana ar minivenu

Ceļošana ir tāda interesanta padarīšana. Cilvēki brauc prom no savas ierastās vides, komforta zonas, lai tikai izbaudītu ko jaunu. Ceļošanai noteikti ir visdažādākie iemesli un iegansti, katram krasi atšķirīgi un katrs ceļo tikai sev zināmu iemeslu dēļ. Kādam tā var būt pat atkarība, cilvēks vienkārši nevar mierīgi nosēdēt uz vietas un viņam nepieciešams ceļot. Lielākā daļa droši vien vēlas apskatīt jaunas vietas, nobaudīt savādāku ēdienu, izbaudīt citas valsts kultūru, valodu. Ceļošanai var izmantot visdažādākos transportlīdzekļus – no velosipēdiem līdz pat reaktīvajām lidmašīnām, un galu galā var ceļot arī ar kājām. Pēdējos divos ceļojumos izvēlējāmies nedaudz oldschool ceļošanas veidu – minivenu (latviskais termins vieglais autobuss man šķiet ļoti jocīgs, jo autobusu man tā mašīna nepavisam neatgādina). Par to arī šis raksts – par mūsu pieredzi, ceļojot ar šādu auto.

Apsvērumi un izvēles iemesli

Šķiet ceļojums ar automašīnu rada lielu brīvības sajūtu. Ja tev ir auto, tad tu neesi piesiets pie vienas konkrētas pilsētas, kuru apmeklē, neesi atkarīgs no sabiedriskā transporta. Līdz šim gandrīz visos ceļojumos bijām izvēlējušies pārvietoties ar sabiedrisko transportu un, ja godīgi, tad tas vēl joprojām ir mans iecienītākais pārvietošanās veids. Tomēr, ja ir vēlme apskatīt daudz un īsā laika periodā, braukt uz vietām, kur sabiedriskais transports nekrusē, tad automašīnai nenoliedzami ir milzum daudz priekšrocības. Varētu domāt, ka ceļot ar auto ir lētāk, bet tā nebūt nav, jo lēto aviosabierību ērā aizlidot uz konkrētu galamērķi ir daudz ekonomiskāk. Ja runājam par konkrētu ietaupījumu, tad ietaupīt iespējams, izmantojot auto kā naktsmājas. Te, protams, jāpiebilst, ka negulēsi jau pa nakti mazā kompaktklases auto. Ideāli piemērots tam būtu kemperis jeb RV (Recreational Vehicle), bet tas pats par sevi nav lēts. Lēts ne tikai cenas ziņā, bet arī izmaksu ziņā ceļojuma laikā – kemperi bieži nav atļauts novietot stāvvietās pa nakti, kemperiem ir salīdzinoši lieli gabarīti, gan augstuma, gan garuma ziņā, tāpēc, braucot ar prāmjiem, tas bieži iekļūtu citā cenu kategorijā utt. Rezultātā atliek vien izmēros liela vieglā automašīna – minivens. Esmu braucis ar Volkswagen Sharan, bet iekšā tas nemaz nav tik ļoti ietilpīgs un arī par ērtumu varētu strīdēties. Kā ideālais variants tika izvēlēts Chrysler Voyager, jo tas ir gan ērts, gan pietiekami plašs iekšpusē, turklāt sānu durvis tam atbīdās, nevis taisās uz sāniem kā Volkswagen. Alternatīva Chrysler varētu būtu Dodge Caravan, kas ir tieši tas pats tikai zem cita nosaukuma, vai Ford Galaxy, kas ir gandrīz tas pats tikai ar citu virsbūvi un atkal jau ne pārāk ērtajām durvīm. Gan jau ka eksistē vēl arī citas opcijas, bet mēs palikām pie Chrysler Voyager – pietiekami liels, lai tajā varētu palikt pa nakti, bet pietiekami mazs, lai tā tiktu uzskatīta par vieglo automašīnu.

Modificēšana

Lai pilnībā izbaudītu lielā salona priekšrocības, automašīnu būtu ieteicams nedaudz modificēt. Un tāds bija arī mans mērķis, ko arī ierakstīju savā 101 lietu sarakstā – “modificēt minivenu road tripam”. Diemžēl situācija mainījās un pirmajā ceļojumā izlēmām doties ar tādu pat auto, praktiski nemodificētu. Vienīgais, ko izdarījām – “izravējām”  visus aizmugurējos sēdēkļus, kā arī izgriezām no kartona aizslietņus logiem. Lai arī logi ir tonētie, no saules iespīdēšanas sejā tie vieni paši diez ko nepalīdz. Visas mantas sakārtojām pēc izmantošanas biežuma un pielietojuma kastēs vienos sānos, savukārt otros tika ieklāts piepūšamais matracis ar guļammaisiem – tāda uz pāris naktīm bija mūsu guļamistaba. Vairāk nekādas īpašās pārmaiņas mašīnā veiktas netika.

Pieredze

Kopumā braucām ar minivenu divos ceļojumos. Pirmais ceļojums veda no Stokholmas līdz Rīgai, braucot cauri Dānijai, Vācijai, Polijai un Lietuvai. Tas ilga 10 dienas. Savukārt otrais bija ceļojums uz Norvēģijas rietumiem (fjordu zemi) un ilga 12 dienas. Vidēji izvēlējāmies palikt viesnīcā ik pēc 2-3 naktīm, kas, manuprāt, ir optimālākais variants. Viesnīca noder ne tikai spēka, bet arī ūdens uzpildīšanai. Šāda veida ceļojumam noteikti ieteiktu iegādāties plastmasas tvertni ar krānu. Tās pieejamas dažādos izmēros – no 5 līdz pat 25 litri. Pēc mūsu pieredzes 2-3 dienām pietiek ar 10l ūdens, bet var jau braukt arī daudz ekonomiskāk, par to noteikti būs teikt tiem, kas ir burājuši jūrās ar maza izmēra jahtām. Patērētā ūdens daudzumā ietilpa gan ēdiena gatavošana, gan sejas noskalošana no rītiem, gan zobu tīrīšana un roku mazgāšana. Runājot par ēst gatavošanu, otrajā braucienā uz Norvēģiju bijām sarūpējuši arī gāzes baloniņu un degli, ko parasti ņemam līdzi pārgājienos. Tas mums palīzēja gan no rītiem uzvārīt siltu tēju vai auzupārslu putru, gan citas reizes pagatavot arī silto ēdienu, kad bijām pavisam prom no civilizācijas. Ļoti ieteicams darbarīks, ko ņemt līdzi.

Vēl šādā ceļojumā noteikti ir jāņem līdzi arī lādētājs telefonam un citām elektronikas iekārtām. Labākais, ko es esmu atradis ir pāreja no auto 12V uz 2x USB. Un gandrīz visas iekārtas mūsdienās iespējams uzlādēt ar USB kabeli. Šādas pārejas ne vienmēr ir kvalitatīvas, bet pa pāris latiem no ebay var pasūtīt diezgan pieklājīgu pārveidotāju. Svarīgākais, uz ko skatīties, veicot pasūtījumu, būtu cik ampērus tas dod ārā. Personīgi es esmu atzinis par labu šādus, kas ir ar divām USB izejām, no kurām viena parasti domāta iPad (2A), jo tas prasa lielāku strāvas stiprumu, bet otra ir 0.5A vai 1A.

Dodoties ar auto uz aukstāku klimatu, aktuāls ir arī jautājums par to, cik silti ir nakšņot automašīnā. Diez ko siltāk par telti nav, jo galu galā tas ir viens milzīgs bleķa gabals, kurš diezgan ātri atdziest, lai arī cik karstu to uzkarsētu pirms doties gulēt. Patiesībā es ieteiktu auto pārāk nekarsēt pirms gulētiešanas, jo, pirmkārt, tas liks jums pastiprināti svīst, no kā mašīna diezgan ātri piesmaks, otrkārt, auto tāpat diezgan ātri atdzisīs, lai cik stipri viņš arī nebūtu uzsildīts. Ieteiktu to uzsildīt pietiekami siltu, lai komfortabli aizmigtu, bet par gulēšanu siltumā rūpēties citā veidā. Tas, cik silta būs gulēšana, atkarīgs tikai un vienīgi no guļammaisa, bet domāju, ka te nav īstā vieta gari un plaši aprakstīt guļammaisus raksturojošās īpašības. Tomēr viena lieta, ko es varu ieteikt, un tā attiecināma uz jebkuru gulēšanu (nosacīti) brīvā dabā – velciet cepuri. Jā, tas, ka cilvēks caur galvu zaudē lielāko daļu siltuma varbūt arī ir mīts, tomēr tā kā tā ir vienīgā ķermeņa daļa, kas guļot guļammaisā paliek neapsegta, tad uzvelkot cepuri, tik tiešām sajūtas būs siltākas.

Pozitīvais

  • ceļojot ar automašīnu var izbaudīt pilnīgu brīvību: braukt kur vēlies, piestāt kur un kad vien vēlies
  • nav laikus jāizplāno maršruts, jārezervē viesnīčas, hosteļus vai cita veida naktsmājas; palikt pa nakti iespējams gandrīz vienalga kur, lai tik būtu iespējams novietot automašīnu
  • var ieekonomēt daudz finansiālo līdzekļu, īpaši tādās valstīs, kā Norvēģija
  • ir daudz lielāks stimuls piecelties agrāk no rīta, līdz ar to ceļojumā var redzēt un piedzīvot daudz vairāk; tāpat kā ir iemesls iet gulēt vēlāk un atkal gūt vairāk piedzīvojumu

Negatīvais

  • lai arī auto ir plašs, gulēšana tajā nav diezko ērta (es gan par to pārāk nesūdzējos, bet ilgstošam ceļojumam arī es neizvēlētos šādu variantu)
  • guļot automašīnā, tā diezgan ātri sasmok, jāizmanto ventilēšanas iespējas (tāpat kā teltīs)
  • reizēm tomēr ir diezgan grūti atrast piemērotu naktsvietu, īpaši lielāku pilsētu tuvumā, tomēr nenoliedzami vienkāršāk kā meklējot, kur pārnakšņot ar telti
  • nākas nosacīti ļaunprātīgi izmantot publiskās vai degvielas uzpildes stacijas tualetes, tomēr tā kā degviela jāpilda šā kā tā, tad varbūt tik ļaunprātīgi tas nemaz nav

Secinājumi

Pēc diviem aizvadītajiem ceļojumiem varu teikt, ka šāda veida ceļošanai nav ne vainas, bet tā tomēr neizrādījās tik aizraujoša un forša, kādu es to biju iztēlojies pirms tam. Īsiem ceļojumiem salīdzinoši netālu no mājvietas tas noteikti ir tieši laikā un nav jālauza galva par visu citu, bet, lai tādu izmantotu garākiem ceļojumiem, būtu tiešām sevi visu jānodod ceļošanai. Es nesaku, ka tas ir slikt, gluži otrādi, es pats tā kādreiz vēlētos izdarīt. Tomēr minivenu atdevām uz pārdošanu citu iemeslu dēļ, tāpēc pagaidām ar šādiem ceļojumiem iepauzēsim. Kārtīgāka minivena pielāgošana, izveidojot platformu gultai zem kuras varētu salikt citas mantas, kā arī nodalījumu izveide dažādām lietām noteikti būtu uzlabojusi pieredzi, bet to ņemšu vērā, ja kādreiz izdomāsim ko tādu atkārtot vēlreiz.

European road trip

Mani vienmēr ir tirdījusi doma veikt tādu kārtīgu Eiropas apceļošanu ar auto. Tomēr vienmēr, kad apsēžos un iespējamajam maršrutam sarēķinu veicamos kilometrus, secinu, ka tas aizņemtu pārāk daudz laika. Tāds kārtīgs Eiropas mēroga road trip prasītu vismaz 8000km. Un tas ir tikai tīrais maršruts, kam klāt jāpierēķina savi 20%, lai nobrauktu nost no lielajiem ceļiem un apskatītu ieplānotos objektus, kā arī savu tiesu paņems nomaldīšanās no pareizā ceļa. Kopā sanāktu gandrīz vai desmit tūkstoši kilometru.  No personīgās pieredzes varu teikt, ka, lai izbaudītu ceļojumu un justos komfortabli, vairāk par 200km dienā braukt nav ieteicams. Un 10000 dalīti ar 200 veido apaļas piecdesmit dienas. Tāds būtu nepieciešamais laiks, lai, atklāti sakot, visai virspusēji apbraukātu vien aptuveni pusi Eiropas valstu. Un kamēr es neesmu piepildījis savu dzīves sapni un kļuvis pats savas laimes kalējs (nestrādājot The Man), tikmēr man 50 dienas nepārtraukta atvaļinājuma neredzēt kā savas ausis.

Tādas bija manas līdzšinējās pārdomas par šādu ceļojumu. Tomēr tad dzīve izstrādāja nelielu pārsteigumu un šī gada janvārī kā tādu Ziemassvētku/Jaungada pārsteigumu saņēmu īres līguma uzteikumu no dzīvokļa īpašnieka, no kura līdz šim bijām īrējuši dzīvokli Stokholmā. Jāizvācas bija līdz pirmajai aprīļa nedēļai. Intensīvas meklēšanas rezultātā atradām jauno mājvietu, tomēr tajā ievākties varējām vien no aprīļa beigām. Līdz ar to sanāca, ka gandrīz vai pusmēnesi bijām bez noteiktas dzīvesvietas. Un tā kā dzīvot viesnīcā tajā laikā vai meklēt pagaidu variantu, kas Stokholmā arī nav viegli, nevēlējāmies, tad izlēmām, ka šajā periodā varētu labāk paceļot, jo izdevumi sanāktu tikpat lieli, kā paliekot kādā lētā viesnīcā/hostelī. Pirmā doma bija doties uz sen iecerēto galamērķi – Norvēģiju, bet kā jau var noprast pēc virsraksta, izlēmām, ka šajā laikā Norvēģijā vēl ir pārāk auksts, tāpēc devāmies uz Eiropu. Par Eiropu to saukt varētu ļoti nosacīti, jo atkal jau ierobežotā laika dēļ tas bija vien ātrs izbrauciens caur Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Poliju, Lietuvu un Latviju.

Kādam ceļš caur Vāciju un Poliju varētu šķist garlaicīgs, jo 90-tajos gados, kad ceļošana ar lidmašīnu vēl nebija tik pieejama, dodoties uz Eiropu, šis ceļš bija jāmēro ikreiz. Nenoliegšu, ka arī mani pašu mocīja līdzīgas pārdomas, bet tā kā deviņdesmitajos nebiju liels Eiropas apceļotājs un patiesībā vienīgā reize, kad mēroju šo ceļu, bija atdzenot sev automašīnu no Vācijas, tad tas mani pārāk neuztrauca.

Continue Reading »

Bungee Jump

Pasaulē ir daudz lietas, kuras es it kā vēlētos izdarīt, bet kaut kā nekad nesakrīt apstākļi, lai to patiešām paveiktu. Viena no tādām bija izlekšana ar gumiju jeb bungee jump. Manuprāt, Latvijā ar tādu pa lielam nodarbojas tikai LGK un regulāri lēcieni tiek veikti no gaisa tramvajiņa Siguldā. Ilgi nedomājot, uzgooglēju viņu mājaslapu un pierezervēju sev laiku. Izrādās, ka, lai labprātīgi izlektu no 40 metru augstuma, nepietiek vien ierasties, vajag vēl arī pierakstīties. Informācijai, viņu mājaslapa ir http://bungee.lv/ un lēcieni tiek veikti no ceturtdienas līdz svētdienai pēc 18:30 vakarā. Pierakstīties, lai nebūtu jāgaida rindā,ir iespējams viņu mājaslapā. Ceturtdienās lekt ir izdevīgāk, jo pretēji parastajai cenai (25 Ls) tas maksā vien 20 Ls.

Continue Reading »

Relatīvā dzīves dārdzība

Jūl 06 2012 — LifeNo comments yet

Bieži gadās lasīt par pasaules dārgākajām valstīm vai pilsētām. Tiek pat sastādīti dažādi topi ar dažādu pilsētu dzīvošanas izmaksām. Gandrīz vienmēr šo topu augšgalā manāma Londona, tomēr tieši šīs pilsētas godpilno augsto vietu es gribētu apstrīdēt. Jā, vidēji tā varbūt arī sanāk viena no dārgākajām, tomēr, manuprāt, tajā ir diezgan liela plaisa starp to, kā dzīvo vistaupīgākie un visizšķērdīgākie. Te es īpaši vēlos uzsvērt, ka nerunāju par nabagajiem un bagātajiem, jo mans uzskats ir, ka pastāv iespēja dzīvot arī ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, būtiski nezaudējot dzīves kvalitāti. Īpaši jau Apvienotajā Karalistē, kur ir tāda izcila komūna kā http://www.moneysavingexpert.com/. Tā tev pateiks kurā brīdī pārslēgties uz kuru gāzes vai elektrības piegādātāju (jā, citās valstīs ir iespēja izvēlēties, no kā pirkt gāzi un elektrību), kura no maksājumu kartēm tev šobrīd būtu visizdevīgākā, kā vislētāk rezervēt viesnīcu, kuru mobilo pakalpojumu pieslēgumu izvēlēties. Latvijas interneta komūnā šādus cilvēkus bieži mēdz dēvēt par santīmp***m. Neiedziļināšos savstarpējos cieņu aizskarošos apvainojumos, jo pats drīzāk būtu pieskaitāms pie šīs grupas nekā otrā galējībā, tomēr arī te ne vienmēr runa iet tikai par santīmiem. Protams, ir cilvēki, kuru laiks ir dārgāks par dažu santīmu ietaupīšanu, tomēr ir arī cilvēki, kuriem katrs santīms ir no svara. Turklāt bieži vien runa iet nevis par santīmiem, bet gan vairākiem desmitiem latu ietaupījumu. Un ja tas ir ilgtermiņa ietaupījums, kā, piemēram, elektrība vai mobilie sakari, tad ietaupījums ātri vien var sasniegt arī vairākus simtus latu. Tātad iespējas ietaupīt pastāv.

Continue Reading »