Velozagšanas kultūra Zviedrijā

Apr 29 2014 — Life, ZviedrijaNo comments yet

Parasti velosipēdam saslēdzu tikai aizmugurējo riteni. Tā Zviedrijā dara lielākā daļa cilvēku un tas tiek atzīts par pietiekami drošu veidu, lai kāds ar tavu braucamo tā vienkārši neaizripinātos prom. Tomēr, ja es to atstāju kaut kur uz ilgāku laiku par pāris dienām, tad gan to parasti pieslēdzu arī pie kaut kā ne tik viegli pārvietojama. Šāda vajadzība radās arī pagājušajā piektdienā, kad man vajadzēja atstāt savu braucamo uz 4 dienām, tāpēc pieslēdzu to pie velonovietnes ar ķēdi un piekaramo atslēgu, kā arī saslēdzu aizmugurējo riteni. Bija tikai viena problēma – aizmirsu izņemt atslēgas no slēdzenes. Tajā smuki karājās gan riteņa saslēgšanas atslēga, gan piekaramās slēdzenes atslēga, kā arī bonuss – atslēga no mana skapja. Un tikai vakardien, kad man vajadzēja tikt savā skapī, sapratu, ka nekur nevaru atrast atslēgas. Domāju, vai tiešām es varētu būt tās atstājis savā velosipēdā?

Šorīt aizbraucu uz vietu, kur atstāju savu velo, un tavu brīnumu – tas stāv kā stāvējis ar visām atslēgām “aizdedzē”. Tātad četras dienas velosipēds nostāvēja praktiski nepieslēgts (jo atslēgas bija velosipēdā) un tas pilnīgi nevienu neinteresēja. Nepretendēju, ka mans velosipēds ir kaut kas ļoti iekārojams, patiesībā tas ir diezgan prasts un pat ļoti nobraukts, tomēr sava veida rādītājs par velodrošību tas ir. Zviedrijā velosipēdus zog ļoti reti. Jā, ir rajoni, kuri nav tik droši un es neriskētu atstāt savu velosipēdu tajos uz vairākām dienām, bet nav tāda rajona, kur es nevarētu atstāt velosipēdu uz pāris stundām, par to vispār nesatraucoties un nedomājot.

Ja tomēr gadās, ka velosipēdu nozog, tad to parasti var izskaidrot ar vienu no trim iemesliem:

  • Velosipēds ir tiešām vērtīgs (maksā 700 EUR un uz augšu) un zagļi zin, ko dara. Šādu velosipēdu neieteiktu atstāt tā vienkārši “uz ielas”.
  • Velosipēds ir dramatiski sliktā stāvoklī (norūsējis, varbūt ar caurām riepām) un cilvēki, domājot, ka tas ir pamests, no tā atbrīvojušies. Šādas tīrīšanas (kad tiek aizvesti arī pamesti velosipēdi) parasti notiek divreiz gadā – pavasarī un rudenī, konkrētais laiks atkarīgs no rajona.
  • Kāds (parasti jautrā prātā) jūsu velosipēdu vienkārši paņēmis kā pārvietošanās līdzekli. Gadās, ka piektdienas naktī piedzērušies studenti saprot, ka ir nakts vidus, kopmītnes ir tālu, transports kursē reti vai vajadzīgajā maršrutā vairs nekursē vispār. Un, ja visām šīm sakritībām pa virsu gadās vēl kāds tuvumā esošs nepieslēgts velosipēds, tas var tikt izmantots kā braucamais uz mājām. Tiesa pie šīm mājām tas arī tiks pamests. Tāpēc, ja esat atstājuši velosipēdu relatīvi netālu no kādas studentu pilsētiņas, iespējams, ir vērts apstaigāt šo campus un paskatīties, vai savu rumaku nevarat atrast tur, pirms zvanīt policijai.

Un tad, protams, ir niecīgi niecīgā iespēja, ka kāds tiešām apzināti nozadzis jūsu ne pārāk ievērības cienīgo velosipēdu vienkārši tāpat. Bet šāda iespēja tiešām ir ļoti maza.

Lai arī tikko izlielījos par augsto drošību Zviedrijā, manai kolēģei tieši tajā pašā dienā, kad es sapratu, ka esmu atstājis savu velosipēdu nepieslēgtu, nozaga viņas braucamo. Tas tika nozagts no privātmājas teritorijas, kur tas bija novietots zem nojumes. Dīvainā kārtā zagļi ir paņēmuši viņas velosipēdu, bet vietā atstājuši citu. Ja var ticēt viņas vārdiem, tad tas, kas ir atstāts, ir pat labāks nekā tas, kas tika nozagts. Visai dīvaina situācija. Šobrīd viņa kontaktējas ar policiju, lai iesniegtu ziņojumu par savu nozagto velosipēdu un noskaidrotu, ko darīt ar “jauno”, kas viņai atstāts vietā. Arī viņi ir apmulsuši.

Tagad neliela atkāpe, pārlecot pāri Baltijas jūrai uz Latviju. Lai arī lielākā daļa cilvēku, kā galveno iemeslu vārgajai velosatiksmes attīstībai Latvijā min veloceliņu trūkumu, es domāju, ka ir vēl kāds, iespējams, pat daudz svarīgāks iemesls – velosipēda drošība. Tu nevēlēsies ikdienā lietot savu braucamo, ja nebūsi drošs, ka pēc neliela izbrauciena un iepirkšanās 5 minūšu attālajā veikalā, varēsi atrast to tajā pat vietā, kur atstāji. Tāpat pamatīgi nosist apetīti uz velobraukšanu varētu fakts, ka pēc tam tas būs jāstiepj augšā uz, teiksim, ceturto stāvu. Diez vai kāds riskētu atstāt velosipēdu tā vienkārši pieslēgtu uz ilgāku laiku. Ir dzirdēti pat gadījumi, ka velosipēds ir nozagts no balkona. Lai cilvēki vēlētos lietot velosipēdu, to lietošana ir jāpadara maksimāli ērta. Un to nevar panākt tikai ar veloceliņu vai velojoslu izveidi. Ir jāpanāk, lai cilvēki justos droši ne tikai satiksmē, bet arī brīžos, kad viņi ar velosipēdiem nepārvietojas.

Velkot paralēles ar auto – politiķi uzliek īpaši augstu maksu stāvvietām pilsētas centrā, lai autovadītāji vairītos tur novietot automašīnas. Līdzīgi šobrīd ir ar velonovietnēm. Katrai no tām ir sava “maksa” – iespējamība, ka velosipēdu no tās nozags. Piemēram, stāvvieta pie milzīga tirdzniecības centra ir daudz “dārgāka” nekā stāvvieta pie mazā piemājas veikaliņa, pa kura logu ir iespējams redzēt savu velosipēdu. Stāvvieta pie darba vietas, kas neatrodas norobežotā teritorijā, varētu būt ļoti dārga. Šī maksa nav jāmaksā uzreiz, bet tad, kad velosipēdu nozags, stāvvietas izmaksas varētu būt daudz lielākas nekā tad, ja visu šo laiku būtu braukts ar automašīnu. Lai cilvēki gribētu pārvietoties ar velosipēdu, no šīs stāvvietas “maksas” ir jāatbrīvojas.

Tie, kas kaut brīdi padzīvojuši vidē, kur par šādām lietām vienkārši nav jādomā, sapratīs, cik tas ir svarīgi un ka there’s no going back.

 

Kā pārbaudīt, vai atmiņas karte ir viltota?

Apr 17 2014 — Gadgets, Photo2 comments so far

Mūsdienās ļoti daudzas ierīces ir aprīkotas ar iespēju tajās ievietot papildus atmiņas karti. Par Apple ierīcēm es, protams, šajā gadījumā nerunāju, bet citu ražotāju mobilajiem telefoniem un fotokamerām tāda iespēja, es pat teiktu – nepieciešamība, pastāv. Vispopulārākās šobrīd ir SD (Secure Digital) kartes visos to iespējamos formātos (SD, miniSD, microSD). Fotogrāfiem kādu laiku atpakaļ aktuālas bija arī CF (Compact Flash) kartes, bet arvien vairāk un vairāk jaunie fotoaparātu modeļi tiek aprīkoti tikai ar SD karšu ievietošanas iespēju. Rezultātā atmiņas karšu tirgus ir tik ļoti koncentrēts uz SD kartēm, ka to tirgus apjoms 2018. gadā varētu sasniegt 21.3 miljardus ASV dolāru.

Un tur, kur ir plašs pieprasījums, rodas arī vieglas peļņas kārotāji, šajā gadījumā ķīnieši, kuri ir gatavi štancēt atmiņas kartes jebkādos izmēros ar jebkādu firmu logo uz tām. Principā man nav problēmu ar to, ka ķīnieši ražo atmiņas karšu kopijas. Es zinu, ka ir tādi, kas zvēr pie SanDisk Extreme IX Pro UHS-II Ultra Extra Speed kartēm un arī pats tādas esmu lietojis, tomēr ar laiku savu izvēli esmu mainījis par labu daudz lētākām, bet, manuprāt, ne tik ļoti sliktākām citu ražotāju atmiņas kartēm. Piemēram, Samsung, savām kartēm dod mūža garantiju un sola, ka tās esot gan triecien, gan mitrumizturīgas. Līdz šim tās mani nav pievīlušas. Un, ja ķīnieši var uzražot kaut ko vēl lētāku, bet specifikācijai atbilstošu, tad kāpēc gan nelietot arī tādas kartes. Skaidrs, ka pie iespējamiem datu bojājumiem šādas kartes nederēs cilvēkiem, kuriem fotografēšana ir maizes darbs un zaudētais kadrs varētu būt neatsverams. Bet man kā ikdienas lietotājam šādi ķīniešu ražojumi liekas pavisam normāli.

Problēmas sākas tad, kad ķīnieši izdomā, ka ar esošo karšu produkciju viņu profit margin ir pārāk zems. Un tad viņiem talkā nāk iztēle. Vai nevarētu iemānīt, piemēram, 8 gigabaitu kartē 64 gigabaitus? Protams, ka varētu. Pamainām ražošanas iestatījumus un sākam drukāt uz 8 GB kartēm 64 GB uzrakstus. Bet pircējs jau nav tik liels muļķis, viņš ieliks savu karti datorā un redzēs, ka tie nav gluži solītie 64 GB. Tad nu ķīnieši pafunktierē vēl nedaudz un uztaisa tādu karti, kas datorā tiek atpazīta kā 64 GB karte. Pat vēl vairāk – tad kad jūs rakstāt datus šajā kartē, tad viņa pat pamanīsies tajā ierakstīt visus 64 GB. Problēmas gan sāksies tad, kad jūs šos datus mēģināsiet nolasīt, jo to tur vienkārši nebūs. Būs tikai pirmie 8 GB. Parastais patērētājs jau neiedomāsies uzreiz pierakstīt pilnu karti, jo ar esošajiem karšu ātrumiem (ko ķīnieši šīm kartēm parasti sola līdz Class 10) tas prasītu ap divām stundām. Un tas ir gadījumā, ja ātrums tiešām atbilstu Class 10 (10 MB/s). Parasti šis ātrums ir vismaz uz pusi mazāks. Pircējs ieliek karti, sāk tajā kaut ko rakstīt un konstatē, ka tā nav gluži tik ātra, kā solīts. Droši vien padomā, ka nav jau tik slikti, jo ko gan varēja gribēt no 10$ vērtas 64 GB kartes. Ieraksta tur kādus pāris gigabaitus, pamēģina nolasīt, viss notiek, un atstāj pozitīvu atsauksmi pārdevējam eBay, vai kur nu šī karte tika nopirkta. Un tikai pēc tam, kad kartē ir vēlme ierakstīt ko vairāk, viņš saprot, ka ir pamatīgi iegrābies.

Lai šādi neiegrābtos, ir pieejamas dažādas programmas, kuras var notestēt atmiņas kartes. Windows vidē populārākā un labākā ir H2testw (pieejama šeit: http://www.heise.de/ct/Redaktion/bo/downloads/h2testw_1.4.zip). OS X vidē tā ir F3 (pieejam šeit: http://oss.digirati.com.br/f3/ (būs pašam jākompilē)). Šīs programmas diezgan precīzi pateiks gan patieso kartes ātrumu, gan ietilpību. Tests tiek veikts, ierakstot tajā testa datus un pēc tam mēģinot tos nolasīt. Var, protams, iztikt arī bez šādām programmām, vienkārši mēģināt pašam ierakstīt kartē 500 MB lielus video failus un pēc tam mēģināt tos nolasīt. Ātrumu var aprēķināt vienkārši izdalot ierakstīto apjomu pret laiku (kurš nebūs mazs tik liela izmēra kartēm).

Kāpēc visu šo rakstu? Tāpēc, ka pats tikko iegrābos un nopirku 64 GB karti, kuras reālā ietilpība bija tikai 8 GB. Ierakstot tajā video failus, varēju novērot, kā pirmie faili līdz 8 GB smuki lasījās, bet pārējie ne par ko. Vēlāk pārbaudot to ar minētajām programmām, manas aizdomas apstiprinājās. Labi, ka nebiju vēl atstājis pozitīvo atsauksmi un varēju iesniegt sūdzību. Palasot sīkāk pārdevējam atstātās atsauksmes, atklāju, ka kādi 2% sūdzas par to, ka karte bijusi viltota. Diemžēl, šajā reizē nebiju atsauksmes tik sīki izpētījis pirms pirkuma, vien akli ticēju pozitīvajiem 98%. Un tas tikai pierāda, cik citi pircēji bijuši pavirši un cik viegli ar šādiem viltojumiem ir apmānīt pircēju vulgaris.

Pārsaukt failus, iekļaujot to nosaukumā attēla uzņemšanas laiku

Mar 17 2014 — PhotoNo comments yet

Gan man, gan manai sievai patīk fotografēt. Ja vien nedodamies ceļojumā, kurā plānots kāds fiziski izaicinošs pārgājiens, parasti līdzi ir arī divas fotokameras. Tā saucamā lielā – Canon 6D, un mazā – Sony NEX F3. Lielo pārsvarā lietoju es, bet mazo – sieva.

Kad ceļojums ir galā, priekšā stāv bilžu apstrādes process – jāpiekoriģē ekspozīcija, jāiztaisno bildes, kas uzņemtas jautākā prātā, kā arī jāizdzēš bildes, kas ne gluži atbilst labas bildes kritērijiem vai arī ir dublikāti vai kādā citā veidā atzītas par nederīgām. No šīm savukārt ir jāatlasa tādas, kuras kādā viesošanās vakarā parādīt ģimenei un draugiem, jo ar daudzajiem simtiem bilžu, kas tiks noglabātas fotoarhīvā, negribas nomocīt ciemiņus. Rezultātā tiek atlasītas 50-100 interesantākās bildes. Daļa no tām ir no vienas kameras, bet daļa – no otras. Tā kā katrai kamerai ir sava numerācijas sistēma un tā sevī neiekļauj attēla uzņemšanas laiku, tad, sakārtojot tās pēc nosaukuma, no sākuma būs visas bildes no vienas kameras, bet pēc tam – no otras. Skatītājiem un arī pašam bilžu rādītājam tas var būt īpaši kaitinoši, jo sanāk, ka visam ceļojumam jāiziet cauri divreiz un stāstījums arī sanāk ļoti saraustīts.

Lai atrisinātu šo problēmu, mēģināju atrast kādu skriptu, kas varētu izvilkt foto uzņemšanas informāciju no EXIF datiem un ievietot to faila nosaukumā. Atradu daudz un dažādus variantus, tomēr tie visi šķita pārāk samežģīti un komplicēti tik vienkāršai operācijai, kā arī lāga nestrādāja uz mana datora, tāpēc izlēmu uzrakstīt šādu skriptu pats. Varbūt arī kādam citam tas noderēs.

for file in *.jpg; do
origDate=$(exiftool -DateTimeOriginal $file);
origDate=${origDate#*:};
origDate=${origDate/# /};
origDate=${origDate// /_};
origDate=${origDate//:/_};
cp $file $origDate$file;
done

Skripts izies cauri visiem JPG failiem tekošajā mapē un izveidos dublikātus visiem failiem ar foto uzņemšanas datumu un laiku faila nosaukuma sākuma daļā. Skriptu var modificēt savām vajadzībām, bet man viņš ir labs tāds, kāds viņš ir.

Skirpts darbojas OS X terminālī un, lai to lietotu, pirms tam nepieciešams uzinstalēt exiftool, kas ļauj izvilkt datuma informāciju no faila.

Protams, lai bildes būtu sakārtotas korekti, nepieciešams, lai abās kamerās arī laiks un datums būtu daudz maz sinhronizēts savā starpā.

Apkārt Veternam ar velosipēdu

Aug 02 2013 — Travel, Zviedrija2 comments so far

Veterns jeb zviedru valodā Vättern ir otrs lielākais ezers Zviedrijā. Tas atrodas Zviedrijas dienviddaļā, aptuveni 250 kilometru attālumā no Stokholmas. Katru gadu jūnija vidū ap to notiek velobraukšanas pasākums Vätternrundan, kura laikā braucēji no visas pasaules mēģina apbraukt ar velosipēdu apkārt ezeram. Šis ir garākais ar tik lielu dalībnieku skaitu organizētais atpūtas velobrauciens pasaulē un ik gadu tajā pulcējas ap 20 tūkstoši dalībnieku. Pirmais šāds brauciens notika 1966. gadā, un vēl joprojām ir 4 dalībnieki, kas tajā piedalījušies katru gadu. Brauciena garums ir nedaudz virs 300 kilometriem, bet ir iespēja braukt arī tikai 150km vai tā saukto “meiteņu braucienu”, kas ir 100 km garš. Velobrauciena laikā tiek aizvērti galvenie ceļi ap ezeru un sacensības var sākties. Ašākie mēģina trasi pieveikt mazāk nekā 9 stundās, kamēr pārējiem tiek dotas maksimums 18-28 stundas laika.

Veterns

Skats uz Veternu netālu no Gränna

Pavisam nesaistīti vai tikai daļēji saistīti apkārt ezeram iet arī veloceliņš Runt Vättern, kas tulkojams kā “Apkārt Veternam”. Šis veloceliņš iet pa maziem lauku ceļiem, mežiem, gājēju ceļiem, veloceliņiem un kur tik vēl ne, bet gandrīz nemaz pa lielajiem ceļiem, pa kuriem brauc Vätternrundan dalībnieki. Pa šo celiņu cilvēki var netraucēti braukt cauru gadu, jo mašīnu tur ir maz un tās visas pieklājīgi sabremzējas tevi apdzenot. Šo maršrutu tad arī mēs mēģinājām pieveikt.

Continue Reading »

Dzīvokļa pirkšana Zviedrijā

Mājvietas meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” nekā īrēt. Tas gan šībrīža ekonomiskajā situācijā ir diezgan riskants solis, tomēr, ja esat nobrieduši iegādāties dzīvokli Zviedrijā, tad zemāk esošā informācija būs tīri praktiski ļoti noderīga, lai saprastu kas un kā ir jādara. Bet vispirms ir jāsaprot tas, ka jūs pirksiet nevis dzīvokli, bet gan dalību kooperatīvā, kas ļaus jums beztermiņā ilgi dzīvot šajā dzīvoklī. Ja izlasīsiet augstāk minēto ierakstu, tad sapratīsiet, kāpēc tas tā ir.

Continue Reading »