Fotoreportāža: Viena diena mazajā HES

Gandrīz visa saražotā elektroenerģija Latvijā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus – vēju un ūdeni, jo savu resursu, no kā būtu vērts ražot elektrību, piemēram, akmeņogļu, mums vienkārši nav. Lielākā daļa saražotās elektrības nāk tieši no HES jeb hidroelektrostacijām. Viena no lielajām ir Pļaviņu HES, kura ir ne tikai lielākā HES Latvijā, bet arī viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā. Tās jauda ir 868.5 MW un gadā tā vidēji saražo 1.5 GW elektrības.

Tomēr pēdējās desmitgades laikā arvien vairāk tika celtas tieši mazās HES, kuras Latvijā ir jau veselas 73. Dodoties ekskursijā uz lielo Pļaviņu HES, varam redzēt, ka tur darbojas vesela komanda ar cilvēkiem, tajā mūs izvadā pa daudz un dažādām telpā, rāda daudz un dažādas iekārtas, kas piedalās enerģijas ražošanas procesā, bet kā ir ar mazajām HES – vai viņas aprūpi neprasa? Lai to noskaidrotu, devos līdzi Paulam – cilvēkam, kurš ir atbildīgs par vienu no šādām hidroelektrostacijām.

Grīvnieku HES ir viena no mazajām hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Dienvidsusējas upes pašos Latvijas dienvidos. Uz Dienvidsusējas šobrīd atrodas trīs mazās hidroelektrostacijas. Tā kā HES ir diezgan piesieta konkrētai dislokācijai, tad tā ne vienmēr atrodas tuvu apdzīvotām vietām vai vispār tuvumā kādai mājai. Arī šī HES nebija izņēmums, jo atradās, ja tā var teikt, nekurienes vidū. Bet ne tikai lielās HES prasa aprūpi, tāda vajadzīga arī Grīvnieku HES. Par laim šinī gadījumā situācija bija izdevīga gan HES īpašniekiem, gan Paulam, kurš dzīvoja salīdzinoši netālu no HES un pārvaldīja nepieciešamās tehniskās iemaņas HES darbības nodrošināšanai. Tā jau vairākus gadus viņš ir vienīgais cilvēks, kurš dien dienā rūpējas par to, lai mazā HES darbotos bez problēmām un pārtraukumiem.

Ceļš uz darbu Paulam jāmēro vairākas reizes dienā, turklāt diezgan bieži uz to jādodas arī naktī, gadījumā, ja nezināmu iemeslu dēļ HES ir pārtraukusi darbību. Lielākās grūtības to ir izdarīt tieši agrā pavasarī un vēlā rudenī, kad ceļš uz to ir neizbraucams un tas jāmēro kājām. Iemesli, kāpēc HES var būt pārtraukusi darboties naktī var būt visdažādākie, un nekad nevar zināt, kas tevi sagaida priekšā. Biežākais no iemesliem ir jaudas kritums dēļ ūdenī iekritušiem atkritumiem, zariem, kokiem vai kā cita. Tad tas ir jādabū ārā, jāpalaiž visas iekārtas no jauna un var doties pie miera līdz nākamajam trauksmes signālam. Šādā darbā nav atvaļinājumu, nav brīvdienu, jo HES tevi var pasaukt jebkurā brīdī.

Lielākā HES konstrukcijas daļa, ko parasti redzam, apmeklējot HES, patiesībā nav tā, kas ražo elektrību, tas ir tikai aizsprosts ar slūžām. Pats ūdens kritums, kas griež turbīnas, kas savukārt ražo elektrību, parasti ir daudz, daudz mazāks. Pirmajā attēlā var redzēt HES māju, un tikai šīs mājas platumā ūdens kritums ražo elektrību, pārējā HES daļa ir jau minētais aizsprosts ar slūžām.

Atgriežoties pie dienas gaitām un ūdens atbrīvošanu no svešķermeņiem, zemāk redzamajā attēlā var redzēt, kā caur slūžām tiek aizvadīts palu laikā atnestais baļķis.

Šajā darbā Paula lielākais palīgs ir vinča ar kuras palīdzību iespējams izvilkt lielākus objektus, kā jau minēto un attēlā zemāk redzamo baļķi.

Varētu domāt, ka pavasara plūdu un palu laikā HES ir vislielākie ieņēmumi no elektrības ražošanas, bet patiesībā viss ir tieši otrādi, jo palu laikā ūdens līmenis upē ceļas un kritums starp upes līmeni pirms un pēc HES ir daudz mazāks. Jo mazāks kritums, jo lēnāk ūdens var iegriezt turbīnas, līdz ar to mazāk tiek ražota elektrība. Grīvnieku HES ir divas turbīnas, kuru kopējā maksimālā jauda ir 300 kW (salīdzinājumā ar 868.5 MW Pļaviņu HES). Palu laikā tās darbojas vidēji ar 65 kW katra, kas ir tikai 130 kW jeb ap 40% no maksimālās jaudas.

Vienas turbīnas rata diametrs ir 1290 mm un tā griežas milzīgā ātrumā. Ar siksnas piedziņu tā tālāk griež ģeneratoru, kurš ražo elektrību un padod to tālāk uz kopējo tīklu.

HES ir uzstādīts divpusējais skaitītājs, kurš skaita elektrību uz abām pusēm. Pie normālas HES darbības elektrība tiek padota kopējā elektroenerģijas tīklā, savukārt, ja neparedzētu apstākļu dēļ HES ir apstājusies, tad elektrība no kopējā elektroenerģijas tīkla plūst atpakaļ uz HES, lai nodrošinātu nepieciešamo iekārtu darbību. Citās valstīs šādi skaitītāji jau ir norma arī parastās mājsaimniecībās, kuras pēc savas iniciatīvas var uzstādīt, piemēram, vēja ģeneratoru un ne tikai pašas ražot sev elektroenerģiju, bet arī pelnīt. Esmu pārliecināts, ka ar laiku tas ienāks arī Latvijā.

Tāda aptuveni ir Paula ikdiena mazajā HES, galvenokārt prasot nepārtrauktu uzmanību un aprūpi.

5 responses so far

  1. p.s. Neaizmirsīsim RTEC1 un RTEC2 :)
    un mazie HES parasti sajāj upi, par to arī tāka derētu pieminēt

  2. Jā, RTEC1 un RTEC2 nedrīkst aizmirst, bet HES tomēr ir un paliek lielākās elektrības ražotājas Latvijā. RTEC kā īsti elektrības ražotāji ir tikai pēdējos gados, jo pirms tam elektrība bija vairāk kā “blakusprodukts”, jo ārpus apkures sezonas tos nedarbināja. Ļaunumu videi vairāk vai mazāk nodara jebkura elektrības ražošana, bet raksts šoreiz nebija par to, tā bija vienkārši viena diena vienā no šiem mazajiem HES.

  3. Nu nez, saskaņā ar šo delfi.lv rakstu (http://www.delfi.lv/news/national/politics/palu-laika-visu-latviju-ar-elektribu-nodrosina-daugavas-hes-kaskade.d?id=31055355) palu ūdeņi ir izdevīgi elektrības ražošanai, vismaz lielajām HES. Un par tiem vēja ģeneratoriem mājās – tā ir baisi slikta ideja. Tas viss pasākums rada troksni un troksnis ir viena no tām lietām, kas spējīga cilvēku, ja ne nogalināt, tad vismaz novest līdz baltajām pelītēm.

  4. Lielajiem HES tas iespējams ir savādāk, jo viņiem jau kritums (ūdens līmeņa atšķirība starp upi pirms un pēc HES) tāpat saglabājas liels, savukārt mazajam HES tas ir sarucis tik tālu, ka mēraparāti kļūdas pēc pat uzrāda negatīvu kritumu. Pats neesmu dzīvojis blakus vēja ģeneratoram, tāpēc par troksni nemācēšu spriest, bet bijušais kolēģis uzstādīja sev pie mājas mazu vēja ģeneratoru, kas ražo 12V, kurus tālāk pārveido uz 220V. Tiesa neko daudz tāds mazs ģenerators saražot nespēj, pāris elektroiekārtas apgādā, bet par elektrības ražošanu peļņas nolūkos gan laikam var aizmirst. Tomēr ir tik attālas vietas (arī Latvijā), kur vispār nav elektrības un ievilkt elektrību izmaksā pārāk dārgi, šādos gadījumos šāds mazs vēja ģenerators varētu būt labs variants.

  5. mazie HES parasti sajāj upi, par to arī tāka derētu pieminēt. taisniiba. vienmeer sajaaj – un pamatiigi.

Leave a reply