“Bomži” rūpējas par “zaļu” vidi

Bomži jeb bezpajumtnieki mēdz iedalīties dažādās kategorijās – ļaunie un labie, agresīvie un mierīgie, kārtīgie un nekārtīgie. Katram, iespējams, ir sava pieredze ar šo sabiedrības slāni, katram pret viņiem ir savādāka attieksme, tomēr ir viena liela iezīme, kas raksturīga lielākajai daļai no viņiem un to mēs redzam gandrīz katru reizi, kad ieraugām bezpajumtnieku. Patiesībā tieši pēc šīs uzvedības iezīmes mēs visbiežāk atpazīstam bezpajumtniekus. Tā ir pudeļu jeb tukšās taras vākšana. Viņi izvilks to no atkritumu konteineriem, viņi atradīs to krūmos un mežos, un visbeidzot viņi atradīs to arī tavos nešķirotajos (ja nu gadījumā tu vēl tos nešķiro) atkritumos.

Jā, reizēm viņi izvanda atkritumu tvertnes un pēcāk atkritumi mētājas pa zemi, bet ir dzirdēti gadījumi, kad pēc aizrādījuma viņi saka: “Neuztraucies, saimniek! Viss būs kārtībā…” un tik tiešām, pēc pusstundas pa zemi izklātie atkritumi atkal atrodas konteinerā, un pats galvenais tajos vairs nav nevienas nodošanai derīgas pudeles. Vai tā nav rūpēšanās par “zaļu” vidi? Manuprāt, viņi sastāda vismaz 80% no visas nodotās taras. Pārējie varētu būt alus mīlētāji, kuri reizi gadā sakrāj padsmit kastes ar tukšām alus pudelēm un aizved tās nodot uz, piemēram, Piebalgas alus darītavas Rīgas pārstāvniecību, kas atrodas Jelgavas ielā 61a. Vai dzirdējāt, cik tas sarežģīti skan: “Sakrāt alus pudeles un vest kaut kur uz Jelgavas ielu?”  Tieši tāpēc arī cilvēki nevēlas nodot tukšo taru. Citās valstīs, kā, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, taras nodošanas automāti ir sastopami gandrīz katrā puslīdz lielā veikalā. Taras nodošanu regulē taras nodošanas likums. Pateicoties tik ērtai nodošanai (vienkārši jāsastumj automātā, kurš pēc tam izdrukā čeku, ar kuru kasē iespējams saņemt atlaidi no pirkuma) atgrieztās taras rādītājs pārsniedzis 80%.

Diemžēl dažas no valstīm, piemēram, Zviedrija, ir pārgājušas no atkārtoti uzpildāmām plastmasas pudelēm uz vienreizējām plastmasas pudelēm, kas varbūt palīdz šķirot atkritumus, tomēr nemazina saražotā plastmasa daudzumu pasaulē. Pretstatā Zviedrijai, Vācijā apritē ir arī atkārtoti uzpildāmās plastmasas pudeles, kuras var atpazīt pēc tā, ka viņas ir veidotas no biezāka plastmasa un parasti ir no lietošanas jau apskrāpētas. Pamēģiniet nopirkt Coca Cola Vācijā un pārliecinieties par to paši.

Šī ir tikai viena monētas puse un iespējams tā mazākā, tāpēc nevajag komentāros rakstīt visu ļauno, ko bezpajumtnieki nodara, paliksim pie tā, ka viņi dara arī kaut ko labu.

3 responses so far

  1. Patiesībā ir sanācis diezgan cinisks raksts, pat ja tas tā nebija domāts. Bija viens ekonomikas profesors, kurš rakstīja par “Upside of poverty”, pieminot Bombejas graustus, kur cilvēki dzīvo ekoloģisku un “zaļu” dzīvi, mazāk tērējot pasaules resursus un utilizējot atkritumus utt. Šo rakstu viņš nobeidz ar tēzi, ka labi vien ir, ka pasaulē ir šādi grausti. Žēl, ka neviens nepaprasīja pašu graustu iemītnieku viedokli šajā jautājumā. :(

    No tīri utilitāra viedokļa arī nabagiem un bomžiem ir sava vērtība, taču problēma rodas no tā, ka šāds skatījums dehumanizē viņu eksistenci. Es saprotu, ka tu esi mēģinājis pierādīt tieši pretējo – ka viņi ir noderīgi utt., bet netiešā veidā tas padara viņu eksistenci par dabisku un pieņemamu. Es gan nespēju saskatīt nekā pieņemama šādā dzīvē antisanitāros apstākļus, nakšņošanu renstelē utt. Pat ja tā it kā ir brīva izvēle (vairums bomžu to noliegs), tā bieži ir garīga slimība, kas būtu jāārstē.

    Es vienkārši baidos racionalizēt šo domu, ka tas ir tikai bomzis (nav svarīgi – labais vai sliktais), tāpēc viņam šāds stāvoklis ir dabisks, jo tas ir bīstami līdzīgs spriedumam, ka sunim dzīvot ārā būdā ir dabiski, jo viņš taču ir suns. Ar to domājot, ka mēs varam sākt diskriminēt cilvēkus tāpat kā diskriminējam dažādas sugas. Un tad jau visas cilvēktiesības var kļūt nebūtiskas, jo vienmēr var atrast iemeslu, kāpēc tie vai citi cilvēki ir pelnījuši apspiestību, trūkumu, verdzību utt.

    Es nesaku, ka mēs varam palīdzēt visiem bomžiem, bet ir arī vairāki spēcīgi argumenti, kāpēc nevajag viņiem dot ziedojumus, jo tas atbalsta viņu dzīves veidu. Ja viņi nevarētu dabūt ziedojumus, tad būtu spiesti pieņemt valsts palīdzību, kas jau ir labāk viņiem pašiem nekā ubagošana uz ielas, lai nopirktu alkoholu.

    Iespēja salasīt un nodot tukšās pudeles arī ir netiešs ziedojums bomžiem, tāpēc labāk tomēr salasīt savas pudeles pašiem. Es balsoju par Vācijas taras nodošanas sistēmu.

  2. knitu,

    Varbūt raksts izklausās cinisks, bet mana attieksme tāda nebūt nav, jo neuzskatu bezpajumtniekus par normālu parādību un nedomāju, ka viņu sūtība ir šķirot mūsu atkritumus. Tas, ko gribēju parādīt, ir tas, cik maz mēs paši rūpējamies par vidi, kurā dzīvojam, bet stereotipiskos uzskatos tik zemu vērtētie bezpajumtnieki patiesībā dara daudz vairāk atkritumu šķirošanā nekā mēs visi kopā. Tam apakšā nav nekādi skaitļi, nekāda taustāma pamatojuma, tas ir vienkārši mans personīgais uzskats. Lai mēs varētu palīdzēt “bomžiem”, viņiem pašiem ir jāvēlas pieņemt šī palīdzība, bet viņi nevēlas pieņemt reālu palīdzību (darbu, kas sniegtu regulārus ienākumus), jo daudz vieglāk un vairāk var nopelnīt ubagojot (esmu dzirdējis viņus pašus tā apgalvojam kādā TV veidotā sižetā). Esmu lasījis arī kādu rakstu par bezpajumtnieku, kurš pievērsās Dievam un draudze, kas patiesībā bija sekta, sniedza viņam palīdzību – dzīvokli, kur dzīvot, darbu, kur nopelnīt naudu, un viņš atteicās no alkohola un uzsāka normālu dzīvi. Bet es domāju, ka šādi gadījumi ir ļoti reti. Es arī balsoju par Vācijas taras nodošanas sistēmu, jo, lai cilvēki vēlētos izmantot šādu sistēmu, tā ir jāpadara ērta un pieejama.

  3. nezinu, vēl rudenī Zviedrijā pats dzēru limonādi no vairākkārt izmantojamas plastmasas pudeles. un tā nebija vienīgais eksemplārs tur :)

Leave a reply