Tūristi uzskata, ka tu esi krāpnieks

Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka dažreiz ir labāk vienkārši noskatīties uz citu problēmām nevis censties tiem palīdzēt. Jau atkal guvu žults devu, kad viss ko es vēlējos darīt, bija palīdzēt nedaudz apjukušiem tūristiem. Acīmredzot viņiem mana palīdzība nešķita vajadzīga, lai gan patiesībā viņi no tās izvairījās tikai tādēļ, ka uzskatīja mani par kādu krāpnieku vai spekulantu.

Staigājot pa Līvu laukumu Vecrīgā un gaidot draudzeni, pamanīju ka zviedru tūristu pārītis mīņājas pie valūtas maiņas punkta; vīrs vairākas reizes sūta sievu iekšā un abi kaut ko cītīgi rēķina. Sapratis, ka viņi apsver iespēju samainīt valūtu, un vēlēdamies viņiem palīdzēt, devos klāt un jautāju, vai viņi vēlas samainīt naudu. Vīrs uzreiz ar nicinošu attieksmi teica, ka viņiem nekāda palīdzība nav vajadzīga un aizgriezās. Sapratis, ka kārtējo reizi tieku uzskatīts par krāpnieku, jo līdzīgi man bija gadījies jau iepriekš, saku, ka netaisos jau viņiem piedāvāt samainīt to naudu pie manis. Sieviete vēl mēģināja ko teikt, bet vīrs viņu “apklusināja”. Šajā brīdī biju saņēmis jau kārtīgu devu žults, tādēļ noteicu “Whatever, I just wanted to say that you will get better rate in any of banks…” un jau grasījos doties projām, bet viņi tajā brīdī tomēr sāka runāt un jautāja, vai te [Latvijā] varot norēķināties ar karti un tamlīdzīgus jautājumus. Es arī laipni paskaidroju, ka, jā, protams, var norēķināties ar karti, kas ir labākais variants, bet, ja viņi tiešām vēlas samainīt naudu, tad tepat ap stūri ir Swedbank un SEB  banka, kur to varēs izdarīt daudz izdevīgāk. Viņi, portams, pateicās un devās bankas virzienā, bet garastāvoklis man jau bija diezgan pabojāts. Sapratu, ka reizēm laikam ir vienkāršāk nedarīt neko nekā censties kādam palīdzēt.

Šis patiesībā nav vienīgais tāds gadījums. Pirms pāris gadiem, esot Stokholmā, biju nopircis sabiedriskā transporta biļeti, kas derīga visos sabiedriskā transporta līdzekļos 7 dienas. Tā kā Stokholmā pavadīju tikai 4 dienas, tad biļete bija derīga vēl 3 dienas. Domāju, ka nav prāta darbs viņu mest ārā un izlēmu to kādam lidostā uzdāvināt. Devos uz “Arrivals” telpu un sāku noskatīt jeb tā teikt izvēlēties to laimīgo. Bet beidzās viss ar to, ka visi, kam vēlējos šo biļeti uzdāvināt, vēlējās no manis tikai atkratīties un tiklīdz kādam tuvojos tas griezās prom, sakot, ka viņiem no manis neko nevajagot. Nonāca viss līdz tam, ka es ne tikai nevarēju izvēlēties, kam šo biļeti uzdāvināt, bet pat varēju palikt to neuzdāvinājis nevienam, jo neviens to gluži vienkārši negribēja pieņemt. Pēc aptuveni 20 minūšu ilgas cilvēku medīšanas, atradu kādu jaunu pāri, kas izskatījās atvērtāk domājoši, un uzdāvināju viņiem šo biļeti, par ko viņi bija ļoti pārsteigti un priecīgi. Tas, protams, bija patīkami, tomēr neatsvēra 20 minūšu čakarēšanos pirms tam.

Līdzīgs atgadījums man bija bijis arī ar neizmantotu vilciena biļeti Milānā, tāpēc šodien nospriedu, ka tad nu laikam 3 reizes būs pietiekamas, lai es būtu guvis mācību un saprastu, ka “labi darbi nepaliek nesodīti”.

15 responses so far

  1. Ne vienmēr bankās būs labāka likme nekā valūtas maiņas punktos. Pirmkārt jau Swedbankai komisija par valūtas maiņu bija laikam bija 1.50 Ls. Varbūt Vecrīgā ir maiņas punkti ar ļoti neizdevīgu kursu, bet, piemēram, Centrālā Stacijā ir viens maiņas punkts, kur kurss būs pat labāks nekā Swedbankai. Tā ka tūristu aizdomībai ir savs pamats, jo vietējie par daudzām lietām bieži vien zina mazāk nekā regulāri tūristi.

    Piemēram, cik daudzi rīdzinieki vispār zina, ka RS ir vienas dienas e-biļete visiem transportiem bez ierobežojuma, kas kādreiz maksāja 1.50 Ls, bet tagad cenu pacēla līdz 1.90 Ls? Es to zinu, bet varbūt tieši tāpēc, ka neesmu rīdzinieks.

    Zviedriem gan varētu būt principāla attieksme, ka to nedēļas biļeti nodot citam nebūs pēc noteikumiem, tātad negodīgi. Es parasti līdz galam neizmantotās biļetes cenšos atdot nevis vietējiem, bet citiem tūristiem, kas tikko ielidojuši :)

  2. Piesardzība tomēr jāievēro.. Piemēram, gadījums, soļoju pa Wangfujing ielu Pekinā (tā ir centrālā pilsētas gājēju iela.. ļoti populāra gan vietējiem, gan tūristiem)… tad pēkšņi pieiet klāt 1 ķīnietis un uzsāk sarunu.. nezinu, kā viņiem tas izdodas, bet vienmēr sanāk fantastiski viegli. sākumā viņš runā angliski un tad jau atklājas, ka ķīnietis nedaudz saprot pat krieviski.. un tu īsti nesaproti, vai viņš tiešām ir tikai priecīgs parunāt ar ārzemnieku jeb viņam no tevis kaut ko vajaga.. sliecos tomēr domāt par otro variantu… atkratījos no viņa, ieejot 1 veikalā.

    Otrs gadījums savukārt bija super.. Arī Pekinā (pirms 5 gadiem) pienāca klāt uz ielas 1 ķīnietis, sākām sarunāties un no tā visa sanāca FANTASTISKA draudzība, ieskaitot kopā ceļošanu pa Ķīnu nākamjos braucienos, sazināšanos caur emailu u.t.t. u.t.j.p.
    Diemžēl šī cilvēka vairs nav starp mums :(

    Tā kā.. nez, kaut kā laikam jāuzticas savai iekšējai balsij. Visi notikumi nav pār vienu kārti metami.

  3. kintu,

    Varbūt kādā valūtas maiņas punktā kādām valūtām arī ir izdevīgāks kurss, bet zviedru kronas tajā konkrētajā punktā uzpirka pa 6 santīmi, kamēr visās komercbankās to dara pa 7 santīmi kronā, tāpēc arī vēljējos palīdzēt.

    Un to biļeti Zviedrijā es arī mēģināju uzdāvināt kādam tūristam, tāpēc jau devos uz ielidošanas telpu lidostā nevis darīju to pilsētā :) Un nodot šādu biļeti ir pilnīgi legāli, jo tas ir kā mūsu daudzreizējais nepersonalizētais etalons. Arī viņiem ir personalizētas mēnešbiļetes, tādu tiešām būtu negodīgi nodot.

    v,

    Piekrītu par to, ka piesardzība jāievēro, arī es pats droši vien būtu piesardzīgs, taču ne rupjš. Iespējams, ka visi notikumi nav pār vienu kārti metami, bet man kaut kā tā ir sagadījies. Esmu diezgan daudz palīdzējis tūristiem, kad viņi paši man jautā pēc palīdzības, bet, kad es ar to savu palīdzību pats esmu “uzbāzies”, tad pēc manas pieredzes viss ir pavērsies pret mani.

  4. Nezinu, kā ar šo parādību ir Rīgā (pieļauju, ka diezgan skarbi), bet es daudz ceļoju, un pēc paša pieredzes varu spriest, ka ja tevi kāds uzrunā uz ielas _pie kāda turistiska objekta_ (domāju, ka Vecrīgu kopumā var par tādu uzskatīt), gandrīz vienmēr tas cilvēks grib tev kaut ko pārdot vai arī tevi apchakarēt. Īpaši izteikti tas ir mazāk attīstītās valstīs, par ko visticamāk arī ārzemju tūristi uzskata Latviju. Lai velti netērēt laiku, mēģinot atkratīties no visādiem man nevajadzīgiem piedāvājumiem, parasti saku “nē, paldies” un tālāk pilnībā ignorēju visus mēģinājumus iesākt sarunu. Tā kā šos cilvēkus labi saprotu :)

  5. >> Un nodot šādu biļeti ir pilnīgi legāli, jo tas ir kā mūsu daudzreizējais nepersonalizētais etalons.

    Laika biļeti nodot nav legāli. Protams, to nekādi nevar izčekot, bet pie noteikumiem tas ir rakstīts.

  6. kintu,

    Etalona mājaslapā rakstīs:

    http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/par_e-talonu/e-talona_veidi/

    Nepersonalizētais e-talons
    – Izgatavots no plastikāta;
    – derīgs 5 gadus;
    – nesatur klienta datus – var lietot vairāki pasažieri;

    – ielādēt var – mēneša abonementa biļetes, noteikta skaita braucienu biļetes;

    Manuprāt, sanāk, ka nodot šādu etalonu citam drīkst, jo rakstīts, ka var lietot vairāki pasažieri.

  7. sh00s,

    Jā, arī es savā ziņā šos cilvēkus saprotu, bet slikto sajūtu man iekšā jau tas nemazina :) Tāpēc arī esmu izlēmis, ka turpmāk laikam izvēlēšos palīdzēt tikai tad, ja man kāds lūgs palīdzību.

  8. man beljgjijaa bija palikusi briiva biljete lidosta-brisele. atstaaju biljeshi uz biljeshu automaata, lai nav jaachakareejas. gan kaads savaaks.

  9. Es domāju, ka tās arī ir savā ziņā PSRS domāšanas paliekas, kas neļauj mums mierīgi izmest pusizmestu biļeti (vai pusizēstu jogurtu), bet cenšamies to obligāti kādam iesmērēt. Cilvēki citās valstīs nezin, kas ir trūkums, Zviedrijā, piemēram, kari nav bijuši gadsimtiem, tāpēc nevajag būt tik pārsteigtiem, ka citi nealkst saņemt mūsu pusizmantotās mantas, kā to varbūt alktu mēs paši.

  10. OK, RS e-talons to laikam neregulē. Es vienkārši atceros, ka Čikāgā līdzīgā dienas biļetē bija norādīts, ka to nav paredzēts nodot citiem cilvēkiem. Savukārt to pay-to-go, kur jāmaksā par katru brauciena reizi, var brīvi aizdot un izmantot vairāki cilvēki pēc vajadzības. Tur ir šī atšķirība.

  11. >> kas neļauj mums mierīgi izmest pusizmestu biļeti (vai pusizēstu jogurtu), bet cenšamies to obligāti kādam iesmērēt.

    Starp pusiztērētu laika biļeti un pusizēstu jogurtu ir ievērojama atšķirība. Jogurts ir zaudēti resursi, bet sabiedriskais transporta gadījumā tie ir tikai uzņēmumam zaudēti ienākumi. Sabiedriskais transports gandrīz visās Eiropas pilsētās ir dotēts. Pērkot laika biļeti, tu būtībā brauc zem pašizmaksas un šo starpību sedz nodokļu maksātāji. Protams, mēs visi maksājam nodokļus, PVN utt., tāpēc ir ok izmantot šos labumus. Bet šī atlaide ir domāta saprātīgās robežās, lai veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu. Ja tu pārmērīgi izmanto sistēmu savā labā, pārkāpjot noteikumus, tad tam jau var būt destruktīva ietekme.

    Tas, vai tevi var pieķert šajā pārkāpumā vai nē, ir nebūtiski, jo sekas var būt daudz tālejošākas. Ir daudzas labas lietas, kas Latvijā vienkārši nav iespējams īstenot tikai tāpēc, ka cilvēki tās izmantos ļaunprātīgi. Piemēram, ASV bez problēmām var nopirkt apģērbu lētajā bodē un nodot atpakaļ kaut vai pēc 30 dienām tikai tāpēc vien ka tev tas nepatīk, un tev atmaksās pilnu cenu. Bet tas balstās uz principu, ka cilvēki necentīsies mēnesi valkāt un tad atdot, paņemt citu apģērba gabalu un pēc mēneša atkal atdot utt., tas ir, būtībā neko nemaksājot. Apģērbu atpakaļ nesīs, ja patiešām nebūs kaut kas paticis, nu maksimāli pēc 1 vai 2 reižu uzvilkšanas. Tur parasti cilvēki sapērkas kaudzi drēbju, tad mājās tā paīstam izvērtē un aiznes atpakaļ tās drēbes, ka nepatīk. Uzņēmumam no tā ir peļņa, jo tu vairāk nopirksi tās drēbes, kas tev patīk, un arī pircējam ir izdevīgāk – mazāk uztraukumu, ka būs lieki izdevumi, ja kaut kas tomēr nepatiks.

    ASV šo iespēju ļaunprātīgi izmanto varbūt kāds 1% vai 2%, bet Latvijā tādu būtu vismaz 10% vai 20%. Nevajag domāt tikai par sevi, bet arī par kopējo sabiedrības labumu. Lai cik ironiski tas nebūtu, tieši postpadomju cilvēkiem ir visgrūtāk to pieņemt.

  12. Piekrītu kintu, ka daudzas no ārzemēs pašsaprotamām lietām Latvijā vienkārši nevarētu pastāvēt, tai skaitā, piemēram, “apēd, cik vari” bufetes tipa ēstuves un jau pieminētā apģērbu atgriešanas sistēma. Tikko nočekoju (http://sl.se/templates/Page.aspx?id=5389) un laika biļetes Stokholmā arī var lietot vairāki cilvēki, tā kā šajā gadījumā pārkāpts nekas netika un nenotika ļaunprātīga sistēmas izmantošana.

    Piekrītu arī tam, ka vajag domāt par kopējo sabiedrības labumu, bet ne mēs [postpadomju cilvēki] esam vienīgie, kam to grūti pieņemt. Jau pieminētajiem ASV iedzīvotājiem ir “slavenā” veselības aprūpes sistēma, kur katrs maksā par sevi un cilvēki negrib domāt par kopējo labumu. Galvenie esošās sistēmas aizstāvji un pretinieki veselības sistēmas finansēšanai no nodokļu līdzekļiem, visvairāk uztraucas par to, ka redz viņiem būs jāmaksā par kādu, kurš nemaz nestrādā un nemaksā nodokļus. Viņi gribot maksāt tikai tad, kad viņiem pašiem ir vajadzīga veselības aprūpe. Bet mēs nekad nezinām, kad mums būs vajadzīga medicīniskā aprūpe un pie nopietnām veselības problēmām, lielākā daļa nemaz nespēs nosegt savus izdevumus. Te arī iet runa par cilvēku nevēlēšanos domāt par kopējo sabiedrības labumu…

  13. Te šoreiz nevis pats Ilārija kungs, bet viņa saimnieks :)

    Cik nu kaut kur ir pabūts, daudz kas ir atkarīgs no attiecīgās valsts un vides – būtu stulbi Marokā ticēt “hennas vecenei”, kura “par velti” uzzīmēšot uz rokas savu smērējumu, vai melnīšiem Parīzē ļaut siet ap roku viņu muļķīgās šņores… bet milzīgs daudzums tūristu regulāri uzķeras, ja pirms tam nav palasījuši, ko darīt, un ko ne.

    Par tām pašām biļetēm – Parīzē stāvu rindā pēc metro biļetēm, vecs tantuks staigā apkārt un visiem piedāvā nopirkt par tādu pašu cenu, bet bez stāvēšanas rindā. Kaut kāds vīriņš gandrīz iekrita, bet pēc manas iejaukšanās pārdomāja, kad es liku manīt ka patiesībā tante tirgo lētākas bērnu biļetes (bet visa infa uz biļetes franciski, nezinātājam grūti) – ja viņu ar tādu biļeti noķertu, nekādi argumenti nepalīdzētu.

    Savukārt pozitīvā puse – klīstam pa Kopenhāgenu, ko darīt īsti nav, pēkšņi mūs aptur dāņu pāris un uzdāvina savu ielūgumu (ne biļeti) divām personām uz Tivoli parka Ziemassvētku festivāla atklāšanu, līdz slēgšanai vēl vairākas stundas. Nu kur vēl jaukāk, ja vēl ņem vērā, ka ieeja maksā ap 10 Ls. Un ja mēs nebūtu notusējuši līdz pašām beigām, to pašu ielūgumu uz ielas atdotu nākamajiem jaukajiem cilvēkiem, lai viņiem arī tiek. :)

  14. Man gan šķiet, ka skaidrojums par ASV medicīnisko sistēmu nav īsti precīzs. Pirmkārt, ASV jau sen ir valsts Medicare apdrošināšana, par kuru visi maksā nodokļus, bet kas sniedz bezmaksas medicīniskos pakalpojumus tiem, kam ienākumi ir zem noteikta līmeņa (<$20K/gadā) un veciem cilvēkiem – tātad tiem, kas nemaksā nodokļus. Būtībā visi nelegāli imigranti izmanto šo sistēmu bez maksas. Pārējie pērk privātu apdrošināšanu, kas arī būtībā ir kopīga lieta – es iemaksāju, bet varbūt nemaz neslimošu. ASV problēma ir tā, ka apdrošināšana nav obligāta, un tie cilvēki, kam nav apdrošināšanas, slimības gadījumā būs spiesti bankrotēt, jo nespēs samaksāt. Otra problēma, ka privātās apdrošināšanas kompānijas nav pārāk efektīvas – tur notiek pārāk daudz krāpšanās un birokrātijas, kā arī tiesības neapdrošināt augsta riska pacientus. Nacionāla, obligāta apdrošināšana praksē strādā daudz labāk.

    Iebildumi pret Obamas uzsāktajām reformām par obligāto veselības apdrošināšanu pamatā ir no privātajiem apdrošinātājiem, kuriem jaunie noteikumi potenciāli samazinās peļņu, jo tagad būs jāapdrošina visi. Otrs aspekts ir amerikāņu brīvības mīlestība un nepatika pret jebkādu valdības uzspiestu noteikumu – ja cilvēks negrib pirkt apdrošināšanu, tad tās ir viņa tiesības, pat ja ir risks, ka viņš nespēs samaksāt ārstiem.

    Bet postpadomju Latvijā cilvēkiem medicīnas pieejamībā gan šobrīd ir liels bardaks. Ja neskaita ārkārtas palīdzību, tā praktiski ir pārvērtusies par maksas sistēmu, turklāt (atšķirībā no ASV) Latvijā vairs nav pat iespējams nopirkt normālu veselības apdrošināšanu.

  15. Ilārija kunga saimniek :) Jā, arī man ir bijuši gan pozitīvie, gan negatīvie gadījumi un arī es, pirms dodos kādā ceļojumā, izlasu par tipiskajiem krāpšanas gadījumiem, kā, piemēram, jau minētajiem “striķīšu sējējiem” Parīzē. Bet tas jau nemaina lietas būtību, ka lielākā daļa cilvēku, esot tūristi, vienmēr izturēsies ar aizdomām pret jebkuru cilvēku, tāpēc labāk varbūt ir paturēt šo palīdzību pie sevis, ja vien tev to nelūdz personīgi.

    kintu,
    Nekas jau nav balts vai melns, arī ASV medicīnas sistēma. Ja godīgi, tad es nezināju par šo Medicare apdrošināšanu, kas ir laba, bet nosedz tikai veco un nabadzīgo cilvēku grupas. Lielākā daļa iedzīvotāju, kas ir tā sauktais vidusslānis, paliek izvēles priekšā, pirkt vai nepirkt privāto apdrošināšanu, par kuru esmu ne tikai redzējis dokumentālo filmu Sicko (sava veida konspirācijas teoriju filma, bet parāda esošās sistēmas slikto pusi), bet arī ir pazīstami cilvēki, kas dzīvo ASV un saņem virs šiem 20k/gadā, bet, kā jau minēju, ir izvēles priekšā, pirkt vai nepirkt apdrošināšanu pašiem, jo darba vieta to ne vienmēr nodrošina. Patiesībā tā ir atsevišķa saruna, bet skaidrs ir viens – ka tur šī sistēma ir sabojāta, un kā jau teici, tad jā, tas ir lielākoties privāto apdrošināšanas kompāniju nopelns. Postpadomju valstīs tik tiešām ir liels bardaks, turklāt ne tikai medicīna sistēmā un, manuprāt, būs jāpaiet vēl daudziem gadiem, kamēr mainīsies ne tikai esošā sistēma, bet arī pati cilvēku domāšana.

Leave a reply