Ceļojums uz Ziemeļpolu

Mani vienmēr ir vilinājis neaizsniedzamais – kaut kas tāds, ko sasniedzot, jāpārvar lielākas vai mazākas grūtības. Tieši pirms pusotra gada biju nolēmis ar velosipēdu apbraukt apkārt Latvijai, braucot pēc iespējas tuvāk tās robežai. Patiesībā man ir grūti nosaukt iemeslu, kāpēc vēlējos to izdarīt, vienkārši iekšēji bija tāda sajūta, ka es to vēlos – ne tāpēc, lai citiem kaut ko pierādītu, bet vairāk tāpēc, lai pats sev pierādītu, ka to spēju, un lai saprastu, ka dzimtene, kurā esmu piedzimis un uzaudzis nemaz nav tik maza un vienmuļa. Vai es apbraucu apkārt Latvijai? Nē, neapbraucu un nevaru ar to lielīties. Es nebiju atbilstoši sagatavojies, bet nav vērts meklēt attaisnojumus. Un tomēr es aizbraucu no Rīgas līdz Ventspilij, kā arī atpakaļ, kas sastādīja ceturto daļu no ceļojuma plānotās kilometrāžas. Lai arī neizdarīju ieplānoto, tomēr ieguvu to, pēc kā biju devies – piedzīvojumu vienatnē, laiku, kad vienkārši padomāt par tālākajiem piedzīvojumiem un patiesajiem iemesliem, kāpēc biju devies ceļā. Reizēm tas šķiet tik savādi, ka tā vietā, lai cilvēki dzīvotu mierīgi, viņi izaicina likteni, piemēram, lecot ar gumiju, izpletni, kāpjot kalnos. Laikam tāpēc, ka ir vēlme gūt adrenalīnu un iekšā ir tā sajūta, kuru nevar aprakstīt vārdiem. Tāpat arī man tagad kārtējo reizi ir atnākusi tā sajūta, ka vēlos izdarīt kaut ko, kur jāpārvar zināmas grūtības – doties tālu tālu uz ziemeļiem.

Bet kas tad ir tie paši tālum tālākie ziemeļi – vai tās ir Ziemassvētku vecīša mājas Somijā, Zviedrijas dabas taka, kas sniedzas līdz pašiem Zviedrijas ziemeļiem, vai pats Ziemeļpols?

Veicu nelielu izpēti un sapratu, ka Ziemeļpolu nāksies uz kādu laiku atlikt, jo nokļūt tur ir ļoti, ļoti grūti un dārgi. Ir iespēja turp aizbraukt ar pasaulē lielāko atomledlauzi 50 Years Since Victory, kas sevī iekļautu gan luksus dzīvošanu kajītē, izbraucienus ar helikopteri, protams, arī pašu izkāpšanu Ziemeļpolā, tomēr tā nebūtu milzīga grūtību pārvarēšana, drīzāk finansiāla grūtība, jo šāds ceļojums maksā ap 25000. Un vismaz man te jau pazūd interese, kas tās ir par vienībām – lati, dolāri vai eiro. Tomēr, ja kādam tas ir pa kabatai un liekas interesanti, tad te būs saite uz šī ceļojuma piedāvājumu. Šogad izbraukšana 9. jūlijā.

Pirms tam biju dzirdējis arī par tādu pilsētu kā Kiruna, kura ir lielākā Zviedrijas pilsēta, kas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Tajā dzīvo ap 19000 iedzīvotāju un tajā ir ledus viesnīca. Uz to var doties no Stokholmas gan ar vairāk nekā 12 stundu garu vilciena pārbraucienu, gan ar lidmašīnu. Netālu atrodas arī Kungsleden dabas taka, kas ir ne tikai viena no garākajām dabas takām pasaulē, bet arī iet caur vienu no cilvēku neskartākajiem dabas nostūriem. Šī varētu būt diezgan interesanta vieta, ko apmeklēt, un esmu jau to ielicis jau savā “bucket list”, tomēr ir arī kas vēl “ekstrēmāks”, ja to tā var nosaukt.

Kā izrādās, tad Norvēģijai pieder Svalbārdas salu arhipelāgs, kas atrodas tālu, tālu ziemeļos. Lai radītu priekšstatu, cik tālu, te būs karte:

Skatīt lielāku karti

Zināmākā un apdzīvotākā no salām ir Špicbergena, kur atrodas pilsēta Longyearbyen. Un interesantākais ir tas, ka šajā pilsētā, kas atrodas tik tālu uz ziemeļiem, tik tiešām dzīvo cilvēki, precīzāk ap 2000 patstāvīgie iedzīvotāji. Uz turieni var doties gan ar kruīza kuģi, gan lidmašīnu, jo Longyearbyen lidostu apkalpo SAS aviokompānija un tai ir regulāri reisi uz šo pilsētu no Oslo un Tromso. Interesanti, ka 25% no pamatiedzīvotājiem tur ievācās 2007. gadā, turklāt lielākā daļa no šiem jaunpienācējiem bija ne-norvēģi – taizemieši, krievi, zviedri un ukraiņi. Grūti iedomāties, kā kāds taizemietis no +30 grādu vidējās gada temperatūras pārvācas uz -10 grādu vidējo gada temperatūru. Vai kāds nejūt sevī aicinājumu pārvākties uz dzīvi vistālāk ziemeļos esošajā pilsētā?

Tas šobrīd būs mans ziemeļu aicinājums – ne jau pārvākties uz dzīvi tur, protams, bet aizbraukt un pavadīt tur pāris nedēļas. Apmesties var diezgan dārgās viesnīcās vai salīdzinoši lētākā kempingā ar savu telti… runā, ka ziemas laikā, kad tur esot nesezona, pat neprasot samaksu par teltsvietu… lēts veids kā apsaldēties!

2 responses so far

  1. mārtiņš

    gluži mans mērķis, tik cik es izpētīju, nav jau gluži tā, ka vienīgā nokļūšana līdz polam maksā 25k. No tās pašas Špicbergenas regulāri lido Antonovi An 72, kas ved uz t.s. Camp Borneo, krievu polāro staciju, kur arī tūristi ir tīri velkomēti. Lai arī nekāda luksa tur nav, jāatzīst, ka arī šo variantu nekur lētāk par 9k eur neatradu. Iespējams, ka visur to summu tādu uztaisa starpnieki, bet tajā pašā laikā bez starpniekiem arī sķiet nekādīgi :(

    tad vēl paliek opcija – brīvprātīgais. Ik pa laikam šie kaut ko meklē, te santehniķi, te elektriķi. Tad gan var tikt uz to staciju kādu pusgadu padzīvoties par velti :)

  2. Jā, Mārtiņ, protams, ir arī citi lētāki varianti, vajag tikai rakt, šo es pasniedzu vairāk kā ekstrēmo luksus variantu. Pats domāju uz to iet pamazām – no sākuma Skandināvijas ziemeļi, tad Špicbergena un tad jau varbūt arī Ziemeļu polārais loks. Variants ar brīvprātīgo arī liekas interesants :)

Leave a reply