Stockholm 101: Where do I live?

Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.

Lieta tāda, ka visiem zviedriem ir iespēja no valsts par samērā lētu īres maksu īrēt dzīvokli, bet, lai to izdarītu, jāstāv vairākus gadus garā rindā. Tomēr, kad šī rinda ir izstāvēta, viņiem ir “first hand contract”, praktiski uz visu atlikušo mūžu. Šis īres dzīvoklis ir izdevīgs ar to, ka to var īrēt par smieklīgi zemu īres maksu (salīdzinot ar tirgus cenu). Varētu teikt, ka dzīvoklis ir tavs, bet tu to nevari pārdot, tikai īrēt, pastāv iespējas mainīties (nu gluži kā padomju laikos, vai ne?). Tomēr gaidot vairākus gadus rindā šo lēto īres dzīvokli, cilvēki parasti jau paši sev ir nopirkuši dzīvokli un ko gan viņiem iesākt ar iegūto īres dzīvokli? Protams, izīrēt par bargu naudu ārzemniekiem ar “second hand contract”, jo reāli viņi īrē to no valsts un tad izīrē tālāk, paturot peļņu sev kabatā.

Vēl viena problēma ir tāda, ka te nav investīciju dzīvokļu, cilvēki nepērk dzīvokļus, lai viņus izīrētu vai pēc laika pārdotu, jo tas gluži vienkārši praksē nav iespējams. Visas daudzdzīvokļu mājas te ir kooperatīvi, nopērkot dzīvokli, tu iestājies kooperatīvā un tev ir jāpakļaujas kooperatīva noteikumiem. Kooperatīvam ir gandrīz neierobežota vara, viņi var piespiest tevi izvākties un pārdot savu dzīvokli. Par pamatu šādai rīcībai parasti kalpo neadekvāta uzvedība (skaļi nakts tusiņi, dzerstiņi, utt.) vai arī tas, ka tu reāli tur neuzturies, bet izīrē šo dzīvokli citam. Jāsāk jau laikam bija ar to, ka, lai tu vispār varētu sev piederošu dzīvokli izīrēt, tev jāsaņem atļauja no kooperatīva, savukārt, lai iegūtu atļauju, nepieciešams pamatojums, kāpēc tu pats tur neuzturies – īslaicīgas mācības, darbs ārzemēs. Atļauju parasti izsniedz uz gadu un parasti neizsniedz vairāk kā divas atļaujas pēc kārtas, tātad maksimāli iespējams izīrēt dzīvokli uz diviem gadiem un pēc tam to nāksies pārdot vai atgriezties pašam tajā. Sanāk tā, ka tev pieder dzīvoklis, bet rīcības iespējas ar viņu ir visai ierobežotas. No vienas puses tas arī ir saprotams – vismaz vari būt drošs, ka blakusdzīvoklī neuzradīsies kāda “točka” vai kas tamlīdzīgs. Tas arī izskaidro, kāpēc te nav investīciju dzīvokļi, jo cik gan ilgi turēsi tukšu dzīvokli, ja izīrēt to varēsi maksimums divus gadus. Protams, ja tev ir māja, tad ar to nu tu vari darīt ko vien sirds kāro.

Cik tad maksā tas dzīvoklis?

Tā kā augstāk aprakstīto iemeslu dēļ īres dzīvokļu skaits ir ļoti ierobežots, tad to cenas ir nesamērīgi augstas. Pilsētas robežās vidējā cena (atkarībā no novietojuma un dzīvokļa izmēra) ir 10000 SEK (1000 EUR), savukārt piepilsētās ap 7000 SEK (700 EUR). Esmu aprēķinājis, ka pie pašreizējām procentu likmēm, ir gandrīz divreiz izdevīgāk pirkt dzīvokli nekā to īrēt.

Kas ir iekļauts īres cenā? Kādi ir līguma nosacījumi?

Pēc likuma īres cenā ir jābūt iekļautai apsaimniekošanai, atkritumu izvešanai, apkurei, gāzei, aukstajam un karstajam ūdenim. Īres cenā var nebūt iekļauta (bet dažreiz ir iekļauta) elektrība un visas vājstrāvas komunikācijas (internets, kabeļtelevīzija, telefons utt.). Noslēdzot līgumu, tajā var būt dažādi nosacījumi, tomēr par visu stiprāks ir īres likums, kas nozīmē, ka pat tad, ja līgumā rakstīts, ka apkure nav iekļauta, līgums būs derīgs, bet par apkuri varēs nemaksāt un īpašnieks nevarēs celt nekādas pretenzijas. Noslēdzot līgumu, kas ir garāks par 3 mēneši, dzīvokļa īpašniekam nav nekādu tiesību uzteikt dzīvokļa īri līdz pat termiņa beigām, ja tiek pildīti visi nosacījumi (netiek celtas nekārtības un tiek apzinīgi noteiktajos termiņos veikta rēķinu apmaksa). Tas nozīmē, ka, ja līgums ir noslēgts uz vienu gadu, tad īrnieks var netraucēti dzīvokli īrēt visu šo gadu. Savukārt īrnieks pēc likuma var uzteikt dzīvokļa īri jebkurā brīdī, brīdinot īpašnieku par to 3 mēnešus iepriekš. Pēc termiņa beigām parasti līgums pagarinās automātiski, ja neviens nav 3 mēnešus pirms tā beigām paziņojis, ka nevēlas turpināt līgumu, tomēr pēc automātiskās pagarināšanas jau abiem iesaistītajiem (gan īpašniekam, gan īrniekam) ir iespēja uzteikt līgumu, tāpēc īrniekam ieteicams pārslēgt līgumu uz vēl vienu gadu, lai atkal tikai viņam būtu tiesības to uzteikt. Ilgāk par diviem gadiem parasti dzīvokli izīrēt neizdodas.

Kur lai es atrodu īres dzīvokli?

  • BLOCKET.SE. Populārākā sludinājumu vieta internetā ir http://www.blocket.se, kur par dažiem desmitiem kronu (atkarībā no sadaļas) iespējams ievietot arī savu sludinājumu. Te būs tiešā saite uz īres dzīvokļiem Stokholmā. Sludinājumi te ir atrodami par visu, sākot no bērnu ratiņiem līdz pat jahtām, turklāt pieejami bez maksas. Tomēr labi un normāli dzīvokļi tiek izķerti pat dažu minūšu laikā no sludinājuma ievietošanas brīža, tāpēc jāskatās tikai jaunākie, nevis jācer, ka varēs izvēlēties vai dabūt lētāko no variantiem. Tāpat jāpiezīmē, ka gandrīz vienmēr, ja būs iespējams, dzīvokli izīrēs vietējam nevis ārzemniekam.
  • BOSTADDIREKT.SE. Lielākas izredzes atrast dzīvokli būs lapā http://www.bostaddirekt.com, tiesa par attiecīgu samaksu. Lapā jāizvēlas sadaļa Privatbostäder, kurā atrodamie dzīvokļi pieejami privātpersonām. Sadaļā Företagsbostäder pieejami vairāk dzīvokļi un par izdevīgākām cenām, tomēr tie tiek izīrēti tikai juridiskām personām. Sludinājumus iespējams brīvi aplūkot, bet, lai saņemtu kontaktinformāciju, nepieciešams samaksāt 695 SEK (70 EUR) par pieeju 45 dienu garumā Stokholmas dzīvokļiem vai 295 SEk pārējai Zviedrijas teritorijai.

Ir arī citi resursi, galu galā arī avīzes, tomēr divi augstākminētie ir populārākie. Iespējams arī noalgot aģentu, kurš atradīs dzīvokli, tomēr šis pakalpojums maksās aptuveni 1000 EUR. Labums tāds, ka, ja aģents piemērotu dzīvokli neatradīs, tad šī summa jums nebūs jāmaksā.

Kuru rajonu izvēlēties dzīvošanai?

Nav īsti tādu slikto un labo rajonu, jo tiek apgalvots, ka vismaz pilsētas robežās visi rajoni esot labi, varbūt, ka tā arī nav, pats neesmu vēl pilnībā pārliecinājies. Ja meklē lētāku dzīvokli ārpus pilsētas, tad svarīgs sabiedriskā transporta tuvums, piemēram metro vai piepilsētas vilciens (pendeltag). Ir arī īpaši lētas vietas, piemēram, pilsēta Akalla, kas ir viena no zilās līnijas galapunktiem un ir izveidota miljonu programmas ietvaros, kad tika uzcelti aptuveni miljons dzīvokļi, pārsvarā paneļu blokmāju tipa formā. Šī miljonu programma guva dalītas atsauksmes, no kurām negatīvākās bija par imigrantu īpatsvaru šajās mājās. Jūs jau zināt kā tas notiek, jo lētāki dzīvokļi, jo vairāk imigrantu, jo vairāk imigrantu, jo lētāki dzīvokļi… Tā, piemēram, minētajā Akallā imigrantu īpatsvars ir 84%, jā, tikai 16% vietējo iedzīvotāju.

Zviedri savus īrniekus uztver ļoti personīgi, dzīvokļa īpašnieks var vēlēties uzzināt par jums tādus sīkumus, ko nezina pat jūsu draudzene vai draugs (joks, bet katrā jokā daļa patiesības), viņi tai lietai pieiet īpaši nopietni un beigās tas var izvērsties par kārtīgu piedzīvojumu.

22 responses so far

  1. Izklausās pat pēc ļoti sakārtotas sistēmas. Un 1000 EUR/mēn nudien nav dārgi. Protams, jāskatās, cik tas dzīvoklis ir liels, bet es no Zviedrijas biju pat gaidījis augstākas cenas.

    >> Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā.

    Ar sociālismu tam nav nekāda sakara. Dzīvojot ASV, es arī lietoju tikai kopējās veļas mazgātavas, jo tas vienkārši ir daudz ērtāk un ekonomiskāk. Neredzu jēgu pirkt pašam savu veļas mašīnu, ja tu tikai īrē dzīvokli uz gadu vai diviem.

  2. Sistēma ir diezgan sakārtota priekš vietējiem un dzīvokļu īpašniekiem, tomēr iebraucējam šādā sistēmā sākumā ir pagrūti atrast sev īres dzīvokli.

    Aizmirsu piebilst, ka veļastelpas gandrīz vienmēr ir bezmaksas, kas nozīmē, ka nevajadzēs mest monētas par to lietošanu, bet nepieciešams laicīgi pierakstīties, lai tās lietotu, kas reizēm var būt pagrūti, tomēr, kad tu esi pierakstījies, tad parasti tev vienlaicīgi ir pieejamas vairākas veļasmašīnas (manā pašreizējā dzvīvesvietā tas ir veselas 4), kas ļauj mazgād dažādu tipu veļu vienlaicīgi, kā arī vairāki žāvētāji, veļu te cilvēki parasti žāvē tikai tādos.

  3. Drīz Zviedrijā

    Liels paldies par izsmeļošo un jāteic – biedējošo info. Drīz pārceļamies uz Zviedriju, lai tur strādātu un dzīvotu. Zināju, ka ir grūtības ar nekustamā īpašuma atrašanu īrei, bet ka tik lielas, nebiju domājusi! Cik ilgā laikā pašam izdevās atrast dzīvokli?

  4. Kas tieši likās biedējoši? Nav tik traki, visu ir iespējams izdarīt, vienkārši jārēķinās ar sava veida grūtībām un pacietību. Es atradu dzīvokli, intensīvi meklējot, mēneša laikā, tiesa ievākties tajā varēja tikai vēl pēc mēneša, tāpēc vajadzēja atrast vienu pagaidu variantu pirmajam mēnesim, ko arī veiksmīgi izdarīju, turklāt rokas naudu pārskaitīju neredzējis ne dzīvokli, ne īpašnieku. Te cilvēki daudz vairāk uzticas viens otram, kas sākumā tiešām liekas nepierasti. Lai veicas gan dzīvokļa meklējumos, gan dzīvē Zviedrijā ;)

  5. Drīz Zviedrijā

    Tieši pats atrašanas process – tas šķiet biedējošs. 100 eiro esošajos apstākļos man ir liela nauda. Kuru no dzīvokļa atrašanas veidiem Jūs uzskatāt par visefektīvāko? Kā pats atradāt mājvietu?

  6. Pats atradu dzīvokli caur blocket.se, tomēr tā kā pagaidām esmu tikai divas reizes meklējis dzīvokli, tad nav tik lielas pieredzes, lai pateiktu, kurš liekas efektīvākais veids. Tomēr visi man pazīstamie cilvēki, kas ir intensīvi meklējuši caur blocket.se, beigu beigās ir arī atraduši sev mājvietu, citam tas nāca ilgāk, citam ātrāk. Es arī uzskatu, ka tas ir labākais veids – no sākuma pašam mēģināt atrast, izmantojot blocket.se, bet beigās, ja nu galīgi nekas neizdodas, domāt par ko citu – maksas servisu vai aģentu.

  7. Sveiki!

    Es jau otro nedelju mekleju dzivokli Stoholmas centra caur blocekt.se un citam majas lapam un piedavajums gandriz nav nekada. Gribeju jautat vai zinat kadu agenteru kura varetu palidzet?

  8. Sveika, Zane!

    Aģentūras prasīs vienu mēneša īres maksu par dzīvokļa atrašanu, bet tikai tad, kad būs atradušas dzīvokli. Tas ir visdārgākais no variantiem. Nedaudz labāks, kā jau minēju rakstā, ir caur BOSTADDIREKT. Blocket paliek kā vienīgā bezmaksas iespēja, bet visgrūtākā iespēja. Dažus aģentūru kontaktus ielikšu nākamnedēļ.

  9. Te ir dažas aģentūras, kuras iespējams izmantot, bet jārēķinās ar komisijas maksu vienas mēneša maksas apmērā + 25%.

    http://www.stockholm-relocation.se (viena no vecākajām kompānijām)
    http://www.bostadstjanst.com
    http://www.bostaddirekt.com (tajā pašā bostaddirekt, ja ņem aģentu)

  10. Liels paldies Andri!

    Ceru ka pa sho nedelju kkas atradisies. Jo vajag vietu kur palikt un paraleli stradaju.
    Varbut ja Jus dzirdat ka kads izire 1 vai 2 istabu dzivokli centra, ludzu uzrakstat man.

    Visu labu un velreiz paldies

  11. Gribēju papildināt, ka ar to second hand dzīvokļu izīrēšanu ārzemniekiem par dārgu cenu nav nemaz tik vienkārši. T.i., atļautais uzcenojums, ja pareizi atceros, ir tikai 10% un, ja Tu īrē dzīvokli un maksā lielāku uzcenojumu, tad Tev pēc tam ir tiesības sūdzēties attiecīgajās instancēs un dzīvokļa izīrētājs dabūs Tev visu Tavu pārmaksāto summu Tev atmaksāt.
    Tas gan, protams, nenozīmē, ka zviedri nemēģina tomēr tos dzīvokļus par “augļotāju” cenu izīrēt:)

  12. Drīz Zviedrijā

    Labdien!

    Vai variet padalīties pieredzē, vai tā ir normāla parādība, ka, slēdzot mājokļa īres līgumu, īpašnieks pieprasa vēl 3.puses – kreditora – parakstu. Kreditors būtu cilvēks, kurš uzņemtos mūsu finansiālās saistības gadījumā, ja pēkšņi mēs vairs nespējam samaksāt īri. Man tas šķiet drusku absurdi, ņemot vērā, ka kā drošības nauda ir vēl pēdējo 2 mēnešu īre. Jau iepriekš pateicos par dalīšanos pieredzē!

  13. Grūti pateikt, vai tas ir normāli, jo pašam nav bijusi tik liela pieredze, bet tipiski tas noteikti nav, jo neko tādu neesmu dzirdējis. Varētu būt saistīts ar to, ka neuzticas ārzemniekiem!

  14. Sveiki pēdējā laikā bieži apskatu blocket.se jo vīrs devies strādāt uz zviedriju un protams ir doma dzīvot kopā zviedrijā,patreiz esmu latvijā, jo mūsu kaķenei vēl nav pagājis karantīnas laiksc, līdz ar to mums jāmeklē dzīvoklis kur ļauj ar kaķi un uz ilgāku laiku.tāpē radās ideja vai zviedri arī piedāvā dzīvokļus pirkt iebraucējiem,jo sadaļā kur īpašnieks pārdod ir arī pa mēneš maksām, vai tu zini pēc kāda principa tas vis notiek.Vai obligāti jābūt zviedrijā maksājošam nodokļus jo viņš strādā latvijas firmā, kā komandējumā(tipa).Gaidīšu atbildi,jo ļoti interesē kā labāk un stabili iekārtoties.

  15. Dzīvokļu pirkšanai blocket.se nav pats piemērotākais, lai arī pāris sludinājumus tur atrast var. Visi dzīvokļu pārdošanas sludinājumi, no visiem mākleriem (jo dzīvokļus tirgo speciāli algots mākleris) atrodami adresē hemnet.se. Katram dzīvoklim ir konkrēti apskates laiki, parasti divi līdz trīs, kad visi potenciālie pircēji var doties un klātienē apskatīt dzīvokli. Cena praktiski vienmēr ir tikai sākumcena, izņemot dažus gadījumus, kad tā ir galīgā, bet parasti neadekvāta. Visi ieinteresētie cilvēki atstāj kontaktus māklerim un pēc tam notiek solīšana, parasti, ar sms starpniecību. Tas kurš sola visvairāk, tas arī iegūst tiesības pirkt dzīvokli. Cena parasti pieaug 1.5 reizes, bet gadās arī izņēmumui uz abām pusēm. Pirkts patiesībā tiek nevis dzīvoklis, bet gan domājamās daļas jeb tiesības lietot dzīvokli, jo katrai mājai ir tā saucamais kooperatīvs. Kooperatīvam ir jāpiekrīt uzņemt pircēju, lai tas varētu “nopirkt” dzīvokli. Problēma nemaksājot nodokļus Zviedrijai nebūs, ja dzīvoklis tiks pirkts bez kredīta starpniecības. Ja būs nepieciešams kredīts, tad māklerim vajadzēs izziņu no Zviedrijas bankas, ka viņi apņemas piešķirt kredītu šim cilvēkam. Tādu izziņu bankas izsniegs tikai Zviedrijas nodokļus maksājošai personai, jo tā viņi varēs centralizētā datubāzē apskatīties, kādi ir šīs personas ienākumi.

  16. “Esmu aprēķinājis, ka pie pašreizējām procentu likmēm, ir gandrīz divreiz izdevīgāk pirkt dzīvokli nekā to īrēt ”

    Izklausās, ka ir prātīgāk vienkārši nopirkt dzīvokli, maksāt ikmēneša maksājumu un beigu galā, kad pamet Stokholmu, to pārdot.

    Vai es kļūdos?

  17. Jā, tieši tāda arī bija doma un tieši tā arī ļoti daudzi izvēlas darīt. Šobrīd gan procentu likmes vairs nav tik draudzīgas kā 2009. gadā, kad publicēju šo rakstu, tagad tās ir ap 3.9% gadā, bet tāpat dzīvokļa pirkšana sanāk par aptuveni 33% lētāk nekā īrēt. Lielākā problēma, pērkot dzīvokli – sarūpēt pirmo iemaksu, kas pie Stokholmas dzīvokļu cenām nav maz, savukārt lielākā problēma, īrējot dzīvokli – atrast, ko īrēt.

  18. Interesanta nianse ir arīdzan nepieciešamība maksāt nodokļus Zviedrijā. Kamēr man nav dzīvesvietas, es nevaru kļūt par Zviedrijā algotu darbinieku un maksāt nodokļus. Kamēr nemaksāju nodokļus, netieku pie dzīvesvietas.. :)

  19. Jā, sanāk tāds catch-22. Sākumam noteikti var atrast kādu pagaidu dzīvesvietu – dzīvokli patālāk no centra vai kādu istabu. Par pirkšanu jāsāk domāt tad, kad vismaz kādu gadu ir maksāti nodokļi Zviedrijā un ir pastāvīga darba līgums, tad bankas noteikti nopietnāk uz tevi skatīsies. Nekas nav neiespējams, vajag tikai darīt!

  20. Vai pirmā iemaksa (15%) ir noteikta ar kaut kādu likumu? Hemnet.se pieejamais kredītu kalkulators, ja izvēlos SEB kā kredīta devēju, pieļauj iespēju pirmo iemaksu taisīt 0% apmērā :) [citām bankām tāda ekstra nav pieejama]

  21. Jā, ar likumo noteikts, ka kredītu var piešķirt tikai 85% apmērā. Citi gan tam meklē apkārtceļus, paņemot atlikušajiem 15% “ātros”, patēriņa un citus kredītus. Tomēr visas bankas tādu variantu neakceptē un arī es neieteiktu tā darīt :)

  22. […] meklēšana Zviedrijā ir diezgan sāpīgs temats. Esmu par to rakstījis jau iepriekš. Bieži vien realitāte izrādās tāda, ka lētāk ir nopirkt dzīvokli “kredītā” […]

Leave a reply