Kā tas ir, kad Tev neizdod atlikumu?

Tu aizej uz veikalu Zviedrijā, ieliec savā iepirkumu grozā pienu, kas maksā 6.49 SEK, cepumus, kas maksā 3.30 SEK, parēķini galvā, ka kopā tas tev izmaksās 9.79 SEK, iedod savas desmit kronas kasierim, lai samaksātu, bet atlikumu tā arī nesaņem.

Kā izrādās, tad, lai arī Zviedrijas naudas vērtība ir visai zema (1 EUR ir aptuveni 10 SEK) un cenas tiek norādītas diezgan precīzi, tomēr mazākais skaidras naudas vienums ir 50 ēru monēta, kuras vērtība ir aptuveni 3.5 santīmi. Lai arī visus pirkumus kopā saskaitīs, izmantojot sīkāko vienību, proti, vienu ēru, čeka summa galā tiks noapaļota ar 50 ēru precizitāti. No sākuma domāju, ka noapaļošana droši vien vienmēr notiek uz augšu, bet nē, pāris reizes mans čeks ir noapaļots arī man par labu. Kā izrādās, tad tas ir noapaļošanas likums, kurš pirmoreiz tika izmantots Zviedrijā un tāpēc arī nosaukts par Swedish rounding. Zviedrija izņēma no aprites 1 un 2 ēru monētas 1972. gadā. Viņas paraugam vēlāk sekoja arī citas valstis, piemēram, Austrālija, Šveice, Somija un Jaunzēlande. 1992. gadā Zviedrija atteicās arī no citām ēru monētām, saglabājot vien 50 ēru monētu un ieviešot sekojošu noapaļošanu, kas ir spēkā arī šodien:

Pirkumi, kas beidzas ar 1–24 ērām, tiek noapaļoti uz 0 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 25–49 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 51-74 ērām, tiek noapaļoti uz 50 ērām.
Pirkumi, kas beidzas ar 75-99 ērām, tiek noapaļoti uz apaļu kronu.

Ja gribi par saviem pirkumiem samaksāt precīzi ēra ērā, tad maksā ar karti un no tavas kartes noņems precīzu pirkuma summu.

2 responses so far

  1. Norvēģijā tā ir jau seeeeeeeeen :)

  2. Es jau tieši to arī saku, Zviedrijā tā ir kopš 1972. gada, bet es to uzzināju tikai tagad.

Leave a reply