Prom…

Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām. Līdz šim blogā bija ļoti maz rakstu, tādēļ, ka pirmie mēneši bijuši diezgan saspringti, tomēr ar laiku arvien biežāk rakstīšu par dzīvi te, kas varbūt palīdzēs, kādam, kas vēlas doties uz Zviedriju vai iedrošinās gadījumā, ja tas vēl ir tikai idejas līmenī.

Zviedrijas karogs

Kāpēc tieši Zviedrija?

Reinis Traidās rakstīja par to, kura varētu būt labākā valsts dzīvošanai un strādāšanai, un nonāca pie secinājuma, ka tai jābūt Skandināvijā. Un te nu es esmu – Zviedrijā (joks, patiesībā, es zināju, ka nonākšu te, vēl pirms Reiņa raksta, turklāt viņa top valsts bija Norvēģija). Un tomēr, ne mirkli nenožēloju, ka esmu te. Patiesībā man nebija konkrētas valsts, galapunkta, kur es vēlētos doties, bet man bija sapnis – paceļot apkārt pasaulei ne kā tūristam, bet kā parastam cilvēkam, padzīvojot kādā valstī pāris gadus, kā šīs valsts iedzīvotājam, jo, manuprāt, tieši tā var sajust kultūras dažādību un apgūt citu kultūru pieredzi. Sākumā apskatīju radikālākus variantus kā Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda (dēļ angļu valodas zināšanām), bet atmesta tika Lielbritānija un Anglija, jo tur jau tā ir pietiekoši daudz latviešu. Bet tad parādījās vēl cita iespēja – strādāt Zviedrijā, multikulturālā iestādē, kurā darba valoda ir angļu. Un kas var būt labāks par to – strādāt angļu valodā, kuru darba pienākumiem pārzinu pietiekoši labi, bet atrasties un iepazīt zviedru kultūru. Un tā nu es esmu te.

Pirmie iespaidi

Ir ļoti daudz praktisku lietu, ar kurām esmu saskāries šajos trīs mēnešos, dzīvojot Zviedrijā, un droši vien saskaršos vēl ilgi tuvākajā laikā, bet tām visām ir jāvelta daudz plašāks apraksts, tāpēc par to rakstīšu turpmākajos rakstos. Tomēr īsumā varu pateikt, ka pirmie iespaidi ir ļoti labi, esmu apmierināts ar savu izvēli un ja kāds man jautās, vai ir vērts, es teikšu – jā, ir vērts. Protams, te ir daudz praktisku problēmu, bet kā teica viens no maniem esošajiem kolēģiem – “Mēs bieži mēdzam sūkstīties par problēmām, ar kurām saskaramies, bet vajag tikai aizbraukt kaut kur citur, lai saprastu to, cik patiesībā te ir labi”.

No responses yet

Leave a reply