Kā pārbaudīt, vai atmiņas karte ir viltota?

Mūsdienās ļoti daudzas ierīces ir aprīkotas ar iespēju tajās ievietot papildus atmiņas karti. Par Apple ierīcēm es, protams, šajā gadījumā nerunāju, bet citu ražotāju mobilajiem telefoniem un fotokamerām tāda iespēja, es pat teiktu – nepieciešamība, pastāv. Vispopulārākās šobrīd ir SD (Secure Digital) kartes visos to iespējamos formātos (SD, miniSD, microSD). Fotogrāfiem kādu laiku atpakaļ aktuālas bija arī CF (Compact Flash) kartes, bet arvien vairāk un vairāk jaunie fotoaparātu modeļi tiek aprīkoti tikai ar SD karšu ievietošanas iespēju. Rezultātā atmiņas karšu tirgus ir tik ļoti koncentrēts uz SD kartēm, ka to tirgus apjoms 2018. gadā varētu sasniegt 21.3 miljardus ASV dolāru.

Un tur, kur ir plašs pieprasījums, rodas arī vieglas peļņas kārotāji, šajā gadījumā ķīnieši, kuri ir gatavi štancēt atmiņas kartes jebkādos izmēros ar jebkādu firmu logo uz tām. Principā man nav problēmu ar to, ka ķīnieši ražo atmiņas karšu kopijas. Es zinu, ka ir tādi, kas zvēr pie SanDisk Extreme IX Pro UHS-II Ultra Extra Speed kartēm un arī pats tādas esmu lietojis, tomēr ar laiku savu izvēli esmu mainījis par labu daudz lētākām, bet, manuprāt, ne tik ļoti sliktākām citu ražotāju atmiņas kartēm. Piemēram, Samsung, savām kartēm dod mūža garantiju un sola, ka tās esot gan triecien, gan mitrumizturīgas. Līdz šim tās mani nav pievīlušas. Un, ja ķīnieši var uzražot kaut ko vēl lētāku, bet specifikācijai atbilstošu, tad kāpēc gan nelietot arī tādas kartes. Skaidrs, ka pie iespējamiem datu bojājumiem šādas kartes nederēs cilvēkiem, kuriem fotografēšana ir maizes darbs un zaudētais kadrs varētu būt neatsverams. Bet man kā ikdienas lietotājam šādi ķīniešu ražojumi liekas pavisam normāli.

Problēmas sākas tad, kad ķīnieši izdomā, ka ar esošo karšu produkciju viņu profit margin ir pārāk zems. Un tad viņiem talkā nāk iztēle. Vai nevarētu iemānīt, piemēram, 8 gigabaitu kartē 64 gigabaitus? Protams, ka varētu. Pamainām ražošanas iestatījumus un sākam drukāt uz 8 GB kartēm 64 GB uzrakstus. Bet pircējs jau nav tik liels muļķis, viņš ieliks savu karti datorā un redzēs, ka tie nav gluži solītie 64 GB. Tad nu ķīnieši pafunktierē vēl nedaudz un uztaisa tādu karti, kas datorā tiek atpazīta kā 64 GB karte. Pat vēl vairāk – tad kad jūs rakstāt datus šajā kartē, tad viņa pat pamanīsies tajā ierakstīt visus 64 GB. Problēmas gan sāksies tad, kad jūs šos datus mēģināsiet nolasīt, jo to tur vienkārši nebūs. Būs tikai pirmie 8 GB. Parastais patērētājs jau neiedomāsies uzreiz pierakstīt pilnu karti, jo ar esošajiem karšu ātrumiem (ko ķīnieši šīm kartēm parasti sola līdz Class 10) tas prasītu ap divām stundām. Un tas ir gadījumā, ja ātrums tiešām atbilstu Class 10 (10 MB/s). Parasti šis ātrums ir vismaz uz pusi mazāks. Pircējs ieliek karti, sāk tajā kaut ko rakstīt un konstatē, ka tā nav gluži tik ātra, kā solīts. Droši vien padomā, ka nav jau tik slikti, jo ko gan varēja gribēt no 10$ vērtas 64 GB kartes. Ieraksta tur kādus pāris gigabaitus, pamēģina nolasīt, viss notiek, un atstāj pozitīvu atsauksmi pārdevējam eBay, vai kur nu šī karte tika nopirkta. Un tikai pēc tam, kad kartē ir vēlme ierakstīt ko vairāk, viņš saprot, ka ir pamatīgi iegrābies.

Lai šādi neiegrābtos, ir pieejamas dažādas programmas, kuras var notestēt atmiņas kartes. Windows vidē populārākā un labākā ir H2testw (pieejama šeit: http://www.heise.de/ct/Redaktion/bo/downloads/h2testw_1.4.zip). OS X vidē tā ir F3 (pieejam šeit: http://oss.digirati.com.br/f3/ (būs pašam jākompilē)). Šīs programmas diezgan precīzi pateiks gan patieso kartes ātrumu, gan ietilpību. Tests tiek veikts, ierakstot tajā testa datus un pēc tam mēģinot tos nolasīt. Var, protams, iztikt arī bez šādām programmām, vienkārši mēģināt pašam ierakstīt kartē 500 MB lielus video failus un pēc tam mēģināt tos nolasīt. Ātrumu var aprēķināt vienkārši izdalot ierakstīto apjomu pret laiku (kurš nebūs mazs tik liela izmēra kartēm).

Kāpēc visu šo rakstu? Tāpēc, ka pats tikko iegrābos un nopirku 64 GB karti, kuras reālā ietilpība bija tikai 8 GB. Ierakstot tajā video failus, varēju novērot, kā pirmie faili līdz 8 GB smuki lasījās, bet pārējie ne par ko. Vēlāk pārbaudot to ar minētajām programmām, manas aizdomas apstiprinājās. Labi, ka nebiju vēl atstājis pozitīvo atsauksmi un varēju iesniegt sūdzību. Palasot sīkāk pārdevējam atstātās atsauksmes, atklāju, ka kādi 2% sūdzas par to, ka karte bijusi viltota. Diemžēl, šajā reizē nebiju atsauksmes tik sīki izpētījis pirms pirkuma, vien akli ticēju pozitīvajiem 98%. Un tas tikai pierāda, cik citi pircēji bijuši pavirši un cik viegli ar šādiem viltojumiem ir apmānīt pircēju vulgaris.

2 responses so far

  1. Labs raksts un noderigs. Paldies tev!

  2. Praktiski noderīga informācija. Paldies.

Leave a reply