Classic Car Week Stokholmā

Vakardien sanāca nejauši uzdurties kādam pasākumam Stokholmā, kura ietvaros pilsētas centrālajās ielās pulcējās milzīgs daudzums jau par klasiku kļuvušu auto. Pasākums bija īpašs ar to, ka auto netika vienkārši demonstrēti, bet nepārtraukti pārvietojās pa ielām, kas radīja noskaņu, ka atrodos kādā Amerikas pilsētā tālajos 60-tajos gados.

Stockholm Classic Car WeekAuto pārsvarā brauca no viena Sveavägen ielas gala uz pretēju, apgriezās un devās atkal atpakaļ. Visas ielas garumā katrs otrais noparkotais auto bija tieši no šī pasākuma, cilvēki skatījās un apbrīnoja šos auto, bet daži laimīgie jeb precīzāk runājot lamīgās arī tika izvizinātas. Interesanti bija tas, ka auto nevadīja kādi pārbagāti miljonāri, kuriem pieder milzīgas kolekcijas ar šādiem auto, bet īsti entuziasti, kuri paši izskatījās kā izkāpuši no pagājušā gadsimta vidus – bija gan pāris kovboji, gan indiāņi, gan rokeri, gan hipiji. Publika bija kultūras dažādībām pārbagāta un vienkārši atpūtās, sēdot kafejnīcās, kas atradās ielas malā. To visu nevar vienkārši aprakstīt vārdiem, jo auto ar šādiem dzinējiem un vēsturi ir arī ne tikai jāredz, bet arī jādzird, jo gandrīz katram no tiem bija savs unikāls skanējums. Tomēr, lai sniegtu kaut nelielu ieskatu tajā, varat apskatīt manis fotografēto fotogrāfiju galeriju. Un jāsaka, ka šī galerija tapa ar diezgan lielu piepūli, jo es devos uz pasākuma norises vietu turp un atpakaļ trīs reizes – pirmo reizi vienkārši gāju garām un sapratu, ka jāatgriežas ar fotokameru, otro reizi devos atpakaļ, jo bija izlādējusies baterija, trešo reizi devos, jo otrajā reizē pārāk maz uzlādēju tukšo bateriju :) Tas tikai lieku reizi pierāda, ka fotoaparāts vienmēr jānēsā līdzi, jo nekad nevar zināt, kad uzsmaidīs izdevība noķert kādu lielisku kadru :)

3 responses so far

  1. Nice, šāds pasākums ir daudzu fotogrāfu sapnis, jo tās retro mašīnas izskatās bildēs TIK smuki…

  2. Tici vai nē, bet tur bija ļoti maz fotogrāfu. Es ar spoguļkamerām sastapu tikai 2-3. Iespējams, ka tur viss jau notika pirms tam un es vienkārši uz noslēgumu ierados.

  3. Tā braukāšana pa vienu ielu turpu šurpu, starp citu, arī amerikāņu dzīvesstila tradīcija. Kad vienu vasaru dzīvojos pa to okeāna pusi, vienā mazpilsētā novēroju, ka pilsētas galvenās ielas galā izbūvēts ļoti ērts apgriešanās laukums, par ko vietējā latviete stāstīja, ka amerikāņu jauniešiem tā bieži vien ir mazpilsētas vienīgā izklaide – cruising.

Leave a reply