Ceļojums uz Budapeštu

Cik vēl ir tādu priekšnieku, kas savam darbiniekam uz kāzām uzdāvinātu ceļojumu uz Budapeštu? Es tādu zinu tikai vienu un tas ir manējais – Laszlo. Nedaudz negaidīti jau tas nāca, tomēr atteikties būtu bijis vienkārši nepieklājīgi. Īpaši jau tāpēc, ka biļetes jau bija nopirktas un priekšnieks pats ir no Ungārijas. Tādā veidā viņš gribēja mūs ne tikai iepriecināt, bet arī iepazīstināt ar savu dzimteni, ar kuru viņš ļoti lepojas un kurā viņš patiesībā arī dzīvo, jo uz darbu viņš brauc lido tikai no pirmdienas līdz piektdienai. Budapešatas iepazīšanai mums bija atvēlēta vien nedēļas nogale. Kā izteicās Laszlo, tad tas tikai, lai iekarinātu āķi lūpā, jo mums noteikti vajadzēs tur atgriezties vēl, lai iepzītu ne tikai tās galvaspilsētu, bet arī plašos vīna reģionus un Balatonu. Turklāt mūsu vizīte notika 2011. gada 14.-16. oktobrī, kad Ungārijā jau paliek vēss, jo vasarā tur mēdz būt pat 40 grādus karsts.

Mūsu ceļojums sākās ar nu jau bankrotējušo aviokompāniju Malev. Lidojums bija īpaši patīkams tāpēc, ka, laicīgi iečkojoties, ieguvām iespēju rezervēt sēdvietas 4. rindā, kurā ir biznesa klases platuma sēdekļi. Bizness klasei viņi atvēl tieši tik rindas, cik rezervācijas veiktas konkrētajam lidojumam, tāpēc bija iespējams izspēlēt šādu triku. Pirms tam nekad nebiju lidojis biznesa klasē, tāpēc beidzot varēju novērtēt, kādas patiesībā ir šīs klases priekšrocības. Šeit es nerunāju par airBaltic vai citu aviosabiedrību biznesa klasi, kur atšķiras vien ēdiens, fleksibilitāte un apkalpošana, bet sēdekļu izmēri ir tieši tādi paši kā ekonomiskajai. Ikdienā bieži lidoju ar Ryanair un nekad neesmu sūdzējies par komfortu tajā, arī šodien nesūdzos, uzskatu, ka saņemu daudz vairāk nekā es par to maksāju. Tomēr, palidojot augstākā klasē, ir nedaudz grūti atgriezties šaurā un iespiestā beņķī. To droši vien var salīzināt ar grūtībām atgriezties vecākā un mazākas klases automašīnā, kad kādu laiku braukts ar ko plašāku.

Pēc veiksmīgas nosēšanās Budapeštas starptautiskajā lidostā, bija pirmais šoks ar valūtas maiņu. Jautājums bija, cik naudas izņemsim no bankomāta – 50 štukas vai vairāk? Arī restorānos un citās vietās rēķini tūkstošos bija nepierasti. Lai aizietu centrā uz tualeti, arī nācās pāris simtiņus atstāt.

Pirmās dienas pēcpusdiena mums bija atvēlēta pašiem, kad arī izstaigājām nedaudz centrālo pilsētas daļu, devāmies uz slavenajiem termālajiem baseiniem, izbraucām ar trešo vecāko pasaules metro un ieturējām vakariņas īstā ungāru stilā. Ungāri nav ļoti veselīgas pārtikas cienītāji un viņiem līdzīgi kā latviešiem un vāciešiem ļoti patīk ēst eļļā ceptus, bet vēl labāk eļļā vārītus gaļas izstrādājumus. Laszlo ļoti pie sirds gāja mūsu Lido sēta, kurā viņš savas Latvijas vizītes laikā bija regulārs viesis.

Sestdienai un svētdienai Laszlo bija sagatavojis nelielu programmu, kurā ietilpa vīna tūre uz kādu mazu vīna darītavu, ungāru brīvdabas muzeja apmeklēšana, pazemes alu tūre, kā arī daudzas citas mazākas aktivitātes. Lai arī pazemes alās paviesojāmies tikai uz neilgu brīdi, atklājām, ka Ungārijā viņi piedāva arī nopietnas pazemes alu tūres, kurās jāizmanto pat alpīnisma ekipējums. Kaut ko tādu noteikti vajadzētu pamēģināt mūsu nākamajā vizītē. Sestdienas vakarā devāmies uz kādu džeza koncertu, kuru bijām atraduši Laszlo ieteiktajā Budapeštas pasākumu lapā. Nokļuvuši norādītajā adresē, atradāmies vietā, kas izskatījās pēc kāda padomju laiku mikrorajona kultūras nama. Nē, patiesībā tas arī bija kultūras nams, ar visu tam piederošo auru.

Koncerts bija diezgan mazapmeklēts un jau tā mazajā kultūrasnamā, bija krietns skaits brīvo sēdvietu. Manuprāt, tas koncertu padarīja vēl intīmāku un baudāmāku, jo bija sajūta, ka dziedātāja dzied tieši tev. Viņa uzstājās ar ieģipsētu roku, ko esot salauzusi kādā no iepriekšējiem koncertiem. Vismaz tik daudz mēs sapratām ar mūsu neesošajām ungāru valodas zināšanām. Tiesa tas viņu neatturēja no pārmēru lielas lēkāšanas un aktivitātes arī šajā koncertā. Atpakaļceļā devāmies ar nakts tramvaju un jutāmies gandrīz kā mājās, tik līdzīga atmosfēra valdīja Ungārijas galvaspilsētā.

Köszönöm és egészségedre!

2 responses so far

  1. Nu forši… :) Labs priekšnieks :)

  2. Jā, nesūdzos. Katram tādu priekšnieku!

Leave a reply