Patiesie emigrācijas apmēri Latvijā

Sekojot 10. Saeimas vēlēšanu norisei, radās ideja veikt statistisku eksperimentu ar publiski pieejamajiem vēlētāju datiem. Ideja radās brīdī, kad pats devos uz vēlēšanu iecirkni Stokholmā, lai izmantotu savas pilsoņa tiesības un vēlētu par kādu no 10. Saeimas kandidātpartijām.

Visu pagājušo gadu, lasot ziņas vai cita veida publikācijas, mani vienmēr bija mulsinājuši Latvijas emigrācijas rādītāji. Kā gan viņi var zināt tik precīzus datus, ja cilvēki ne vienmēr piepūlas un paziņo varas institūcijām, ka atstāj savu dzimteni? Skaidri zinu, ka pats personīgi neesmu nekur oficiāli pieteicis informāciju par to, ka dotos prom. Tomēr pagājušajā nedēļā, parakstoties pie sava vārda, uzvārda un personas koda vēlētāju sarakstā, manī šī doma attīstījās tālāk un es sapratu, ka šī tad nu ir tā vieta, kur es pirmo reizi Latvijai oficiāli atzīmējos par to, ka šobrīd atrodos ārzemēs. Varbūt ceļojumā, varbūt uz patstāvīgu dzīvi pārvācies, tas šobrīd nav tik svarīgi, svarīgi ir tas, ka es šobrīd te esmu. Un neba nu kāds tagad šos datus apkopo un no tā rēķina emigrantu skaitu.

Tomēr kādas būtu iespējas izmantot šos datus, lai izdarītu kaut kādus nebūt secinājumus? Kopējo diasporas apjomu tas noteikti neraksturo, jo neba nu visi iedzīvotāji dodas vēlēt. Patiesībā, kā vēstīja LTV ziņu dienests, tad lielākā daļa emigrējušo Latvijas pilsoņu pat neplānoja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tomēr to daļu, kas piedalījās, iespējams analizēt un salīdzināt ar vēlētāju skaitu 9. Saeimas vēlēšanās, kas norisinājās 2006. gadā. Tā kā 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 62.63% vēlētāju, bet 9. Saeimas vēlēšanās 62.23% vēlētāju, tad redzams, ka vēlētāju aktivitāte praktiski nav mainījusies. Pieņemot, ka vēlētāju aktivitāte nav mainījusies arī starp ārzemēs esošajiem latviešiem, varam salīdzināt vēlētāju skaita attiecību, lai iegūtu relatīvo emigrantu pieaugumu šajā laika posmā. Šie dati ir balstīti uz pieņēmumu, ka latvieši ārzemēs ir bijuši tikpat aktīvi, kā pirms četriem gadiem, un ka latviešu tūristi, kas šajā brīdī atradās ārzemēs, arī ir bijuši tikpat aktīvi. Īsāk sakot, analīze ir balstīta uz vidējo latvieti.

Salīdzinot velētāju skaitu 2006. gadā un 2010. gadā, neapskatīju tās valstis, kurās 2010. gadā bija nobalsojuši mazāk nekā 100 vēlētāji, jo tas liktu ievērojami apšaubīt šādas analīzes objektivitāti. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš iecirkņu skaitam valstī – tam palielinoties, var palielināties nobalsojušo iedzīvotāju skaits sakarā ar augstāku vēlēšanas iecirkņu pieejamību. Iegūtie rezultāti apkopoti zemāk redzamajā tabulā:

Valsts Iec.sk. 9.Saeima Iec.sk. 10.Saeima Pieaugums
NĪDERLANDES KARALISTĒ 1 59 1 307 420%
NORVĒĢIJAS KARALISTĒ 1 128 1 433 238%
DĀNIJAS KARALISTĒ 1 84 1 284 238%
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTAJĀ KARALISTĒ 4 927 3 2236 141%
POLIJAS REPUBLIKĀ 1 57 1 129 126%
ŠVEICES KONFEDERĀCIJĀ 1 46 1 102 122%
SOMIJAS REPUBLIKĀ 1 84 1 166 98%
ZVIEDRIJAS KARALISTĒ 2 423 2 758 79%
AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS 9 1479 14 2531 71%
FRANCIJAS REPUBLIKĀ 1 156 1 251 61%
VĀCIJAS FEDERATĪVAJĀ REPUBLIKĀ 2 323 1 494 53%
ĪRIJAS REPUBLIKĀ 2 542 1 817 51%
LIETUVAS REPUBLIKĀ 1 99 1 142 43%
KANĀDĀ 2 698 3 989 42%
KRIEVIJAS FEDERĀCIJĀ 3 389 4 524 35%
BEĻĢIJAS KARALISTĒ 1 431 1 578 34%
AUSTRIJAS REPUBLIKĀ 1 117 1 153 31%
AUSTRĀLIJAS SAVIENĪBĀ 3 610 5 795 30%
IGAUNIJAS REPUBLIKĀ 1 345 1 239 -31%
KOPĀ 6997 11928 70%

Pēc datu analīzes varam secināt, ka izteikta tendence pēdējajos četros gados latviešiem ir bijusi migrēt uz Skandināvijas valstīm, kā arī Somiju. Pašā topa augšgalā nokļuvusi Nīderlande, kurā pēdējajos četros gados latviešu skaits, iespējams, teju pieckāršojies. Diezgan ticami izskatās arī tas, ka Apvienotajā Karalistē latviešu skaits ir pieaudzis divas ar pusi reizes, bet Īrija, sakarā ar stagnāciju un lielo bezdarbu, tas ir pieaudzis tikai pusotru reizi. Interesanti arī, ka Apvienotajā Karalistē nobalsojuši 2.41 reizi vairāk iedzīvotāji, lai gan iecirkņu skaits ir samazināts no līdzšinējiem četriem uz trim.

Tomēr skaitļi, iespējams, nav ne tuvi patiesajiem. Ja varam ticēt tam, ka, pametot Latviju, vidējam latvietim vēlēšanas un Latvijas liktenis kā tāds kļūst mazsvarīgs, kam es personīgi negribētu ticēt, tad tas nozīmē to, ka milzīgais velētāju skaita pieplūdums šajās vēlēšanās nozīme milzīgus emigrācijas rādītājus tieši pēdējā gada laikā. Senāk emigrējušiem cilvēkiem vēlēšanas var vairs nebūt top prioritāte.

De Facto raidījums arī vēsta, ka pērn Latviju pametuši aptuveni 30 tūkstoši iedzīvotāju, bet šogad līdz septembra mēnesim vien jau 15 tūkstoši. Pieņemot, ka gadā Latviju vidēji pamet aptuveni 25 tūkstoši iedzīvotāju, sanāk, ka pēdējos četros gados Latviju pametuši aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju. Ja šie 100 tūkstoši iedzīvotāju sastāda 70% pieaugumu pēdējo četru gadu laikā, tad sanāk, ka uz doto brīdi no Latvijas ir emigrējuši aptuveni 242 tūkstoši iedzīvotāju.

Skaitlis 100 tūkstoši varētu būt daudz tuvāks patiesībai nekā Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas liecina, ka no 2004. gada līdz 2010. gadam Latviju pametuši vien nedaudz vairāk kā 28 tūkstoši iedzīvotāju. Reālie rādītāji noteikti ir krasi lielāki, tomēr precīzus datus šobrīd iegūt nav iespējams. Un tā kā deklarēt savu dzīvesvietu ārzemēs cilvēki nesteidzas, tad sanāk, ka lielākā daļa aizbrauc vienkārši tāpat – sakravājot somas un iesēžoties lidmašīnā. Financenet atreferē The Economist teikto, ka Lielbritānijā vien ir 75000 latviešu, kas izņēmuši national insurance number. Šis skaitlis liecina, ka CSP šobrīd ir tālu no patiesības.

Zināmu skaidrību tajā visā varētu viest 2011. gadā gaidāmā Tautas Skaitīšana, kas Latvijā pēdējo reizi notika 2000. gadā. Pa šiem 11 gadiem noteikti daudz kas ir mainījies. Saskaitīs aizbraukušos, kuriem kāds vēl ir palicis Latvijā, bet kā saskaitīt tos, kas aizbraukuši prom ar visu ģimeni?

Ir vēl kāds informācijas avots, kam noteikti ir lielāka skaidrība par Latviju pametušajiem, tās ir bankas. Lielākā daļa mūsdienu sabiedrības lieto internetbanku. Aizbraucot, tā tiek lietota daudz retāk, tomēr reti kurš uzdrošinās saraut saites ar Latviju pa visam, tāpēc ik pa laikam pieslēdzas internetbankai, lai veiktu kādu darījumu. Pieslēdzoties, piemēram, Swedbank internetbankai, lietotājs redz, no kuras valsts viņš pēdējo reizi ir lietojis internetbanku. Banka uzkrāj un izmanto šo informāciju drošības apsvērumu dēļ, lai ātri atklātu netipiskus internetbankas izmantošanas gadījumus. Šo informāciju, protams, varētu analizēt arī citādā griezumā, proti, cik procenti internetbankas lietotāju pārsvarā lieto to no ārzemēm. Šī iemesla dēļ es šāda veida informācijai ticētu daudz vairāk, ja tā nāktu no lielākās komercbankas Latvijā nevis Centrālās statistikas pārvaldes. Tomēr šobrīd mums atliek vienīgi izteikt vispārīgus minējumus vai veikt aptuvenus aprēķinus, kā to darīju arī es.

3 responses so far

  1. Interesanti aprēķini, paldies!

  2. Loti interesanti. Izmantoshu sho info savam petijumam ASV skolaa par ASV un Latvijas emigracijas statistikam un atskiribam.

  3. […] ka šis skaitlis nav nemaz tik aplams. Īpaši ņemot vērā manis iepriekš veikto pētījumu par patiesajiem emigrācijas apmēriem Latvijā, kurā (diezgan precīzi) prognozēju, ka no Latvijas aizbraukuši aptuveni 250 tūkstoši […]

Leave a reply