Epopeja ar Swedbank

Esmu Swedbank klients jau kopš 2000. gada, kad viņi, toreiz vēl zem nosaukuma Hansabank, mani savervēja ar bezmaksas vidusskolas absolventu komplektu. Visus šos gadus esmu bijis viņu uzticīgs klients. Jā, bija šis tas, kas viņiem piekliboja, reizēm depozītu procenti bija zemāki nekā citviet, bet neba tas bija man galvenais uzticības izrādīšanas iemesls. Mans galvenais arguments bija ērta un plaša pakalpojumu klāsta nodrošināta internetbankā, ko viņi arī godam darīja. Varbūt tāpēc mani arī piemeklēja šī liksta, jo cik gan ilgi viss varēja notikt bez vērā ņemamām ķibelēm.

Viss sākās nevainīgā sestdienas rītā karstajā jūlija vidū, kad apsēdos pie datora, lai pieslēgtos internetbankai un samaksātu savus mobilā tālruņa un pārējos rēķinus. Viss bija labi tiktāl, kamēr es, drusku apstulbis, vairs internetbankā neredzēju savus kontus, nemaz nerunājot par kontu izrakstiem. No sākuma, kā jau IT gīks, domāju, ka varbūt tā ir interneta pārlūka vaina, bet pat ne Chrome, ne Firefox nebija pielūdzami sniegt man kaut mazāko informāciju. Viss, ko es varēju redzēt, bija teksts “Šī operācija jums nav atļauta”. Izmocījies gan tā, gan šitā, un tomēr nevarējis pierunāt internetbanku mani paklausīt, ķēros klāt pie komunikācijas līdzekļiem ar banku. Tā kā atrados Zviedrijā, tad zvanīt, atrodoties viesabonēšanā, man, protams, uzreiz nebija baigais iekāriens. Bet internetbankā taču ir tik forša fīča – ziņojums bankai, tikai ak tavu nelaimi – “Šī operācija jums nav atļauta”.

Pirmais piegājiens

Pasēdēju, padomāju, vēl pasēdēju, vēl padomāju, paņēmu telefonu, kura rēķins vēl nav apmaksāts, un spiedu bankas numuru, lai pastāstītu savu bēdu. Protams, visi operatori tobrīd bija aizņemti. Nekas labāks kā gaidīt man neatlika, ko arī darīju, līdz man atbildēja sākotnēji ļoti laipnas sievietes balss. Izstāstīju savu bēdu, tā un šitā, neredzu ne savus kontus, ne kontu izrakstus. Man, protams, bija jānosauc savs lietotāja numurs un pārējās lietas, ko arī izdarīju, bet tad viņa man paziņoja, ka man neesot pieslēgta internetbanka un telefonbanka. Es saku, ka kā tad tā – vakar vēl bija un šodien vairs nav? Viņa neko nezinot, nav un viss. Es prasu, kur tad viņa palika? Viņa saka, ka neko nezinot un neko man nemaz nevarot pateikt, jo man neesot pieslēgta ne internetbanka, ne telefonbanka. Hmm, tas jau paliek interesanti – kā gan es varu ielogoties savā internetbankā (bez kļūdas paziņojumiem), browsēt visu, bet tai pat laikā internetbanka man neesot pieslēgta. Es saku, ka man jau nevajag nekādu konkrētu informāciju par konta stāvokli, vienkārši iemeslu – kāpēc es vakar vēl varēju to lietot, bet šoreiz vairs ne, jo pats neko darījis neesmu. Viss beidzās ar noliktu klausuli un nelielu WTF.

Otrais piegājiens

Cerībā sazvanīt sakarīgāku cilvēku, zvanīju vēlreiz, un tik tiešām, atbildēja nu jau cita sieviete. Izstāstīju visu savu bēdu no jauna, runājām ilgi un dikti, visādus variantus taujāja man, bet atbildi tā arī nevarēja uzreiz sniegt. Tā kā zvanīju no ārzemēm, tad operatore pajautāja manu telefona numuru un apsolīja atzvanīt, lai man nav jāgaida un jātērē sava nauda. Un pēc 10 minūtēm arī atzvanīja, skaidrojot, ka jocīgu apstākļu dēļ mans līgums internetbankai un telefonbankai ir bijis noslēgts tikai uz 9 vai 10 gadiem un līdz ar to jūnija beigās (kad arī pēc vidusskolas absolvēšanas pieteicos bankā) tas beidzās. Parasti šādi līgumi tiekot slēgti tikai uzņēmumiem. Rezultātā jādodas uz filiāli pārslēgt līgums vai arī, ja pats nevaru ierasties, jāsūta ar pilnvaru apstiprināts iesniegums. Neesmu drošs, bet liekas, ka operatorei vārs bija Jeļena, katrā gadījumā milzīgs paldies viņai, pilnīgs pretstats pirmajai darbiniecei.

Un, protams, kad ierados pārslēgt līgumu bankā, mani apkalpojošā darbiniece arī bija ļoti pārsteigta par manu atgadījumu un taisīja tādu seju, kā spēcīgie ufologi no ekspedīcijas Urālu kalnos ar tekstu: “Такого не бывает!”.

Jā, vēl jāpiemin, ka beidzot esmu atmaksājis savu studējošo kredītu, kurš gaisā karājās nu jau vairākus gadus kopš biju beidzis augstskolu. Atceros, ka toreiz tie 60 LVL/mēnesī pirmajos semestros likās pietiekoša liela atbalsta summa, man kā studentam. Nu par vienu slogu mazāk uz kakla un par vienu izpildītu uzdevumu vairāk.

 

3 responses so far

  1. Starp citu TIEŠI tādu pašu epopeju es arī piedzīvoju pirms kādiem diviem mēnešiem ;) Caur telefonu man nekādi nevarēja palīdzēt, filiālē arī klientu konsultante ilgi un dikti zvanījās un meklēja kā tad tā, kur ir pazudis un arī izrādījās, ka kaut kāds termiņš :) Vēl pati nobrīnījās, ka tādus tak nemēdzot slēgt, ja nu vienīgi klients pats paprasot… bet nu izskatās, ka viņi paši tur ir kaut ko “lohanuļis” :D

  2. Nu kā nekā reizē tač gājām līgumu slēgt, Jānim arī bija tas pats, mums laba darbiniece būs gadījusies ;)

  3. Pie tam pats jautrākais bija, ka man vajadzēja pār stāvvietu maksāt un naudu vajadzēja pārskaitīt no viena konta uz otru, lai varu izņemt… bet ak tu vai tieši filiāle, kas tur blakus tehnisku iemeslu dēļ tajā dienā nestrādāja līdz 12-iem :) Vārdu sakot jautrība bija pamatīga :)

Leave a reply