Archive for the 'Movies' category

Changeling

Jūl 13 2009 — Movies

Movielens.org man bieži neiesaka filmas, kurās mans paredzamais vērtējums būtu 5 zvaigznītes. Patiesībā es tā īsti nemaz nevaru atcerēties nevienu filmu ar tik augstu paredzamo vērtējumu, tādēļ nolēmu noskatīties filmu Changeling, kura ietilpa šajā kategorijā . Filma tiešām bija laba – ja ne visas 5 zvaigznītes, tad 4.5 no manis noteikti tai liktu. Tiesa filma bija tik pat smaga, cik laba, aptuveni City of God līmenī. Līdzīgi kā City of God, arī šajā filmā sižetiskā līnija bija saistīta ar bērniem un vardarbību – šī kombinācija vien man uzdzen šermuļus.

Īss ieskats tajā, par ko ir filma:

Notikumi risinās ap 1930. gadu Losandželosā, kur šajā laikā plaukst un zeļ policijas korumpētība. Kādai sievietei pazūd bērns, un policija viņu itkā pēc vairāku mēnešu meklēšanas atrod un atved atpakaļ pie sievietes. Tomēr sieviete nav pārliecināta, ka tas tik tiešām ir viņas bērns, un ir apņēmusies noskaidrot patiesību…

Galvenajā lomā: Angelina Jolie.

Pēc filmas gribējās noskatīties kaut ko mierīgu… piemēram, kādu CSI sēriju…

No responses yet

Rimi, Maxima – lēto cenu dārgās izmaksas

Jūl 08 2009 — Movies

Noskatījies filmu Wal-Mart: The High Cost of Low Price, aizdomājos par lielveikalu negatīvo ietekmi uz manu dzīves kvalitāti. Filma apskata negatīvās blakusparādības, kas rodas, atverot kārtējo lielveikalu jūsu rajonā, galvenokārt uzsverot tieši mazpilsētu pieredzi. Nenoliegšu, ka daļēji tā ir kārtējā konspirāciju teoriju filma un apskata tikai problēmas negatīvās puses. Filma tehniski nebija no labākajām, tomēr mani aizrāva pati filmas ideja, tāpēc, ja arī jums patīk dokumentālās filmas un interesē šī tēma, tad iesaku noskatīties šo filmu, pretējā gadījumā var izlaist.

RIM = WALMART = MAXIMA ?

Continue Reading »

3 responses so far

Postsociālistisko valstu filmas

Jūl 06 2009 — Movies

Pēdējā laikā ir sanācis noskatīties vairākas postsociālistisko valstu filmas, kuras mani pozitīvi pārsteidza un aizrāva. Domāju, tas ir tāpēc, ka pats dzīvoju šādā valstī un spēju uztvert visu traģikomisko, ko nespētu saprast kapitālismā augušie rietumnieki. Šīs filmas man atgādina vecās, labās latviešu filmas, kuras nu jau tradicionāli tiek rādītas katru gadu tuvojoties attiecīgajiem svētkiem, vai tie būtu Jāņi vai kāds cits zīmīgs datums.

I Served the King of England (Obsluhoval jsem anglického krále) – Čehijas filma par kāda čeha (Jan Díte) dzīvi pirms un pēc Otrā pasaules kara. Viņa sapnis bija kļūt par miljonāru, ko viņš arī centās īstenot mācoties dzīves gudrības no visiem, ko sastapa savā notikumiem bagātajā dzīvē.

Gravehopping (Odgrobadogroba) – Slovēnijas filma par vīru, kura profesija ir bēru runu teicējs. Filma ir ļoti traģikomiska abās šī vārda galējībās, pārpilna ar melno humoru, tik neparasta, ka ideāli iederējās Arsenālā, kur viņu pirmo reizi arī redzēju.

Promise Me This (Zavet) – Serbijas filma par vectēvu, kurš sūta savu mazdēlu uz pilsētu pēc sievas :)

Un kas mani patiešām pārsteidz bija tas, ka visas šīs lieliskās filmas ir radītas pēdējo piecu gadu laikā. Pretstatā nesenā laikā veidotām latviešu filmām, kuras man brīžiem liekas smieklīgas nevis no saturiskā viedokļa, bet no filmu kvalitātes un samākslotā aktieru tēlojuma kā tāda, šīs filmas, manuprāt, bija lieliski nostrādātas. Vai šīs valstis būtu gājušas citu kinematogrāfijas ceļu?

Bet, lai nebeigtu šo rakstu ar tik bēdīgu noti, gribu teikt, ka ir arī latviešu filmas, kas, manuprāt, ir pelnījušas atzinību, piemēram Ūdensbumba resnajam runcim, vai lieliskā īsfilma Sērkociņi (Sērkociņi treileris, kas gan nerada pilnu priekšstatu par filmu). Raksta ideja bija nevis nopelt latviešu kino (kā tas laikam ir sanācis), bet rosināt arī citus skatīties netipisku kino Holivudas mainstream vietā.

5 responses so far