Archive for the 'Life' category

Saskrāpēts iPhone

Nov 14 2009 — Gadgets, Life

Pirms neilga laika iegādājos iPhone… lietotu… saskrāpētu… un ne mirkli nenožēloju savu pirkumu. Patiesībā es pat priecājos par to,  ka esmu nopircis jau saskrāpētu telefonu, jo tad vismaz man pašam nebūs jāsatraucas par to, ka varētu to nejauši nomest zemē, saskrāpēt vai vēl kādā veidā apskādēt. Jāatzīst, ka esmu diezgan pedantisks un sīkumains cilvēks un parasti man psiholoģiski ir diezgan grūti sākt lietot jaunas lietas, atņemt tām nevainību (lasīt – noņemt aizsargplēvi no telefona ekrāna). Sākumā es jaunas lietas lietoju ar īpašu uzmanību, domājot par to, ka kādreiz taču man viņas varbūt vajadzēs pārdot un tad jau man viņas jāsaglabā pēc iespējas labākā stāvoklī. Rūgtā patiesība ir tāda, ka lietas mēs pērkam, lai tās lietotu, nevis mocītos un ik mirkli satrauktos, ka tikai ar tām kaut kas nenotiek.

Telefonu es nopirku aptuveni trīs reizes lētāk nekā tāds maksātu jauns (bez pieslēguma) un uzskatu to par veiksmīgu pirkumu kaut vai tikai tādēļ, ka tagad varu to bez raizēm lietot, turklāt esmu ietaupījis krietnu žūksni naudas. Tā, piemēram, gāju pāri tiltiņam, kas veidots no paralēli novietotiem dēļiem un liekot telefonu kabatā to patiesībā aizstūmu aiz mugursomas lences, telefons palidoja zemē un atsities kā kaučuka bumbiņa lidoja tālāk. Pacēlu telefonu, paskatījos, ka itkā vēl darbojās, nopriecājos, ka neiekrita upē un devos tālāk. Varu tikai iedomāties kā “mana sirds apstātos” tad, ja tas būtu jauns, tikko izpakots iPhone.

Nācās gan telefonu uzlauzt, jo tas bija piesiets LMT tīklam, tomēr nesaprotu kā vispār var sevi mocīt, lietojot “legāli” iegādātu un neuzlauztu telefonu. Man jau par pašsaprotamām lietām ir kļuvušas:

  • lietot Google kartes bez interneta ar voice guidance
  • lejupielādēt YouTube video, lai tos skatītos vēlāk, kad nav pieejams internets
  • redzēt laiku 24 stundu formātā, datumu un procentus, cik pilna baterija, augšējā statusa joslā
  • nogalināt nevajadzīgos procesus, kas aizņem atmiņu
  • lietot paralēli vairākas programmas
  • un vēl un vēl un vēl…

No sākuma baidījos, ka telefons būs par lielu, bet tas ir pietiekoši liels, lai ērti tajā pārlūkotu internetu, bet pietiekami mazs, lai ērti justos rokā un kabatā. Protams, ja viņu liek kādā aizsargmaciņā, tad kabata varētu kļūt par šauru, bet who cares, telefons taču ir saskrāpēts, kam viņam vajadzīga aizsardzība.

2 responses so far

Stockholm 101: Where do I live?

Nov 13 2009 — Life, Stockholm 101, Zviedrija

Pirms ierados Stokholmā, domāju, ka dzīvesvietas atrašana nebūs problēma, ak vai, kā es kļūdījos. Tagad, satiekot jaunas sejas, tipiskais jautājums, ko man uzdod ir – “Dzīvot kur atradi? Uz cik ilgu laiku?” Kā izrādās, tad īres tirgus te nepavisam nav sakārtots. Jāsāk jau ar to, ka Zviedrijā daudzās sfērās ir diezgan izteikts sociālisms, piemēram, veļa gandrīz vienmēr tiek mazgāta mājas kopējā veļas mazgātavā. Tāda kā resursu koplietošana bieži sastopama arī citās jomās.

Lieta tāda, ka visiem zviedriem ir iespēja no valsts par samērā lētu īres maksu īrēt dzīvokli, bet, lai to izdarītu, jāstāv vairākus gadus garā rindā. Tomēr, kad šī rinda ir izstāvēta, viņiem ir “first hand contract”, praktiski uz visu atlikušo mūžu. Šis īres dzīvoklis ir izdevīgs ar to, ka to var īrēt par smieklīgi zemu īres maksu (salīdzinot ar tirgus cenu). Varētu teikt, ka dzīvoklis ir tavs, bet tu to nevari pārdot, tikai īrēt, pastāv iespējas mainīties (nu gluži kā padomju laikos, vai ne?). Tomēr gaidot vairākus gadus rindā šo lēto īres dzīvokli, cilvēki parasti jau paši sev ir nopirkuši dzīvokli un ko gan viņiem iesākt ar iegūto īres dzīvokli? Protams, izīrēt par bargu naudu ārzemniekiem ar “second hand contract”, jo reāli viņi īrē to no valsts un tad izīrē tālāk, paturot peļņu sev kabatā.

Vēl viena problēma ir tāda, ka te nav investīciju dzīvokļu, cilvēki nepērk dzīvokļus, lai viņus izīrētu vai pēc laika pārdotu, jo tas gluži vienkārši praksē nav iespējams. Visas daudzdzīvokļu mājas te ir kooperatīvi, nopērkot dzīvokli, tu iestājies kooperatīvā un tev ir jāpakļaujas kooperatīva noteikumiem. Kooperatīvam ir gandrīz neierobežota vara, viņi var piespiest tevi izvākties un pārdot savu dzīvokli. Par pamatu šādai rīcībai parasti kalpo neadekvāta uzvedība (skaļi nakts tusiņi, dzerstiņi, utt.) vai arī tas, ka tu reāli tur neuzturies, bet izīrē šo dzīvokli citam. Jāsāk jau laikam bija ar to, ka, lai tu vispār varētu sev piederošu dzīvokli izīrēt, tev jāsaņem atļauja no kooperatīva, savukārt, lai iegūtu atļauju, nepieciešams pamatojums, kāpēc tu pats tur neuzturies – īslaicīgas mācības, darbs ārzemēs. Atļauju parasti izsniedz uz gadu un parasti neizsniedz vairāk kā divas atļaujas pēc kārtas, tātad maksimāli iespējams izīrēt dzīvokli uz diviem gadiem un pēc tam to nāksies pārdot vai atgriezties pašam tajā. Sanāk tā, ka tev pieder dzīvoklis, bet rīcības iespējas ar viņu ir visai ierobežotas. No vienas puses tas arī ir saprotams – vismaz vari būt drošs, ka blakusdzīvoklī neuzradīsies kāda “točka” vai kas tamlīdzīgs. Tas arī izskaidro, kāpēc te nav investīciju dzīvokļi, jo cik gan ilgi turēsi tukšu dzīvokli, ja izīrēt to varēsi maksimums divus gadus. Protams, ja tev ir māja, tad ar to nu tu vari darīt ko vien sirds kāro.

Continue Reading »

22 responses so far

Trakie zviedri

Nov 10 2009 — Life, Zviedrija

Nesen vienā kruīza tipa braucienā ar prāmi no Stokholmas uz Helsinkiem atgadījās interesants gadījums. Kā jau visos kruīza maršrutos, dažādu izklaides pasākumu tajos netrūkst un tādi bija arī šajā braucienā – franču dienas. Neliela dejotāju un akrobātu komanda kruīza laikā sniedza dažādus priekšnesumus, no kuriem viens bija kaut kas līdzīgs talantu atlases šovam. Pēc kārtas uz skatuves tika izsaukti trupas dalībnieki un viņiem bija jādemonstrē viņu īpašais talants. Kad bija pienākusi kārta un tika izsaukts viens no māksliniekiem, aizkulišu balss (iedomājieties aizkadra balsi no šova “Talantu fabrika”) teica: “You! Where are you from?” Uz ko mākslinieks atbildēja: “I’m… I’m from Stockholm…” Mākslinieks vēl neko nebija parādījis, kad aizkulišu balss dusmīgā tonī teica: “Leave! You can go now! I hate those scandinavians… they are crazy people!” Man tas šķita makten uzjautrinoši, ko arī neslēpu ar saviem skaļajiem smiekliem, diemžēl attapos tikai brīdī, kad sapratu, ka esmu vienīgais, kas smejas. Tā kā atrados uz prāmja, kas kursē līnijā Stokholma – Helsinki, tad nebiju iedomājies, ka lielākā daļa te ir vai nu zviedri vai somi un viņiem šis joks varēja nešķist tik uzjautrinošs, bet man tiešām jāsaka, ka daži zviedri tāpat kā latvieši un jebkuras citas tautas pārstāvji reizēm ir “crazy people”, vismaz pēc tā ko es biju pieredzējis pirmajā mēnesī dzīvojot Zviedrijā, man par to šaubu nebija.

Continue Reading »

2 responses so far

Prom…

Nov 03 2009 — Life, Zviedrija

Šodien aprit tieši trīs mēneši kopš strādāju savā jaunajā darba vietā, kas atrodas ārpus Latvijas. Jā, esmu emigrējis, tomēr nekur tālu aizbraucis neesmu, strādāju tepat netālu – Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Rīgas. Pateicoties Ryanair, šajos trīs mēnešos esmu jau divas reizes pabijis atpakaļ dzimtenē, par ko vecāki noteikti ir priecīgi. Šajā ziņā, problēmu nav – starp Rīgu un Stokholmu katru dienu kursē prāmis, ir vismaz 4 tiešie reisi dienā (trīs ar airBaltic, viens ar Ryanair, vasaras sezonā bija pat 2 reizes dienā), kā saka, katra rocībai un vajadzībām. Līdz šim blogā bija ļoti maz rakstu, tādēļ, ka pirmie mēneši bijuši diezgan saspringti, tomēr ar laiku arvien biežāk rakstīšu par dzīvi te, kas varbūt palīdzēs, kādam, kas vēlas doties uz Zviedriju vai iedrošinās gadījumā, ja tas vēl ir tikai idejas līmenī.

Zviedrijas karogs

Continue Reading »

No responses yet

Kurp doties?

Nov 02 2009 — Life, Travel

Līdz šim savus ceļojumus lielākoties biju veidojis pēc principa – jābrauc tur, kur lētāk, kur līdzekļi atļaus. Nebraucu, protams, “uz dullo”, tomēr, ja kaut kur bija jālido, tad parasti tas bija kāds no Ryanair maršrutu galapunktiem, uz kuru bija pieejamas lētas biļetes. Un tas, ko tur apskatīšu, tika noskaidrots tikai pēc tam. Tagad, uz to atskatoties, saprotu, ka tam bija gan savi plusi, gan savi mīnusi. Starp plusiem varētu pieskaitīt to, ka aizbraucu uz vietām, kuras savādāk iespējams nekad nebūtu apmeklējis, piemēram, Brēmene man atmiņā palikusi kā viena no top pilsētām. Tomēr mīnuss ir tāds, ka es neapmeklēju tās vietas, kuras patiešām vēlētos.

Continue Reading »

No responses yet