Archive for the 'Life' category

Ferma pa īsto

Apr 25 2010 — Life

Ferma iekš draugiem.lv ir diezgan bezjēdzīga laika nosišana, domāju, par to nav jāpārliecina pat paši fermas spēlētāji, kuri lieliski apzinās, cik nelietderīgi tas ir. Lielisku parodiju par farmville (facebook versija) var noskatīties te.

Kā redzams video, tad fermošana ir ļoti laba nodarbe – nu gluži kā īstā ferma, tikai bez reāliem augļiem. Tad nu nolēmām ķerties pie īstās fermošanas tepat dzīvoklī, iestādot kādus zaļumus podiņā uz saulainas palodzes. Ja nemaldos, tad vienā no pirmajiem fermas līmeņiem visizdevīgāk ir stādīt dilles, kuras visīsākajā laikā dod vislabāko ražu. Nu tad dilles arī iestādījām, tiesa piemetām klāt vēl lociņus, ja nu kāds atnāk un “paretina laukus” vai nu dilles nejauši “nopūst”. Domāju, ka sākumam jeb pirmajam līmeni būs labi, skatīsimies kā augs un domāsim vai nepaplašināt laukus arī ar citiem augiem. Tiesa te uz ražu būs jāpagaida nedaudz ilgāk kā draugu fermā, jo dilles izaugšot 15-20 dienās, bet uz lociņiem var nākties gaidīt līdz pat 35 dienām. Nez cik interesanta un populāra būtu draugu ferma, ja arī tur būtu jāgaida uz ražas novākšanu tik pat ilgi kā dzīvē?

Bet ja nopietni, tad gribējās pamēģināt pašiem izaudzēt kādus zaļumus mājās, jo veikalā tie jāpērk saišķīšos, kuri parasti ir pārāk lieli un netiek pilnībā izlietoti. Nav jau arī zināms, kā viņi auguši un ar kādām ķimikālijām apstrādāti, turklāt, kas var būt ērtāks, kā vienkārši pieiet pie palodzes un nogriezt svaigi augušus zaļumus tieši tik, cik vajag, ne par daudz, ne par maz.

3 responses so far

Dokumentālās filmas par latviešu emigrantiem

Apr 19 2010 — Life, Movies

Nesen noskatījos Ivara Zviedra dokumentālo filmu Bēgums par latviešu emigrantiem jeb tā sauktajiem “gliemežu vācējiem”.  Filmu var noskatīties sekojošā adresē, kas, acīmredzot, ir ierakstīta LNT translācija:

http://stagevu.com/video/iqrwzzzchxpw

Dažādus rakstus par filmu var palasīt gan baltic-ireland.ie, gan laikrakstā sveiks.ie, tai skaitā arī interviju ar pašu filmas režisoru vēl pirms filmas iznākšanas. Filmas režisors ir arī televīzijas sēriju SIBĪrija līdzautors, padarot šo kā savu turpinājumu izpētei par latviešu gaitām Īrijā. Par ko tad īsti ir filma? Protams, tā nav par tipiskiem mietpilsoņiem vai kādu veiksmes stāstu, tā ir par melnstrādniekiem, kuri reizēm balansē uz izdzīvošanas robežas un nepārtraukti ir kādam parādā. Šis kāds ir “gliemežu vācēju vadonis” Valdis Budahs, kurš lielākajai daļai no filmā redzamajiem strādniekiem ir palīdzējis nokļūt Īrijā un ir aizdevis naudu, lai uzsāktu tur dzīvi. Viņš organizē mājas īri, pārtikas iegādi, pašu gliemežu lasīšanu, strādniekiem atliek vien maksāt un strādāt. Jā, dažiem izdodas šo to nopelnīt pa virsu, bet daži diezgan ilgu laiku paliek Valdim parādā. Vai viņa rīcību vērtēt pozitīvi vai negatīvi, tas paliek katra paša ziņā. Es vairāk sliecos domāt, ka neviens jau nespiež doties uz Īriju un lasīt gliemežus, tā ir cilvēka paša izvēle, lai arī reizēm viņam varētu likties, ka citas iespējas vienkārši nav.

Filmas nosaukums izvēlēts diezgan interesants. Bēgums tāpēc, ka šos gliemežus var lasīt tikai tad, kad jūra atkāpjas, bet to var uztvert arī kā latviešu bēgšanu prom no dzimtenes. Ir jau cilvēki, kas pārmet Ivaram par to, ka šis ir pasūtījuma darbs, lai tikai parādītu to, cik ārpus Latvijas latviešiem ir grūti un ka viņus citur neviens negaida, lai gan patiesībā ļoti liela daļa dzīvo labi un pārtikuši. Bet es to tā neuztveru, jo filma jau nav veidota par visiem latviešiem, tā neparāda to, kā dzīvo visi latvieši pēc emigrēšanas, tā ir filma par konkrētiem cilvēkiem, kas šajā gadījumā ir gliemežu lasītāji. Arī pats filmas autors saka, ka viņš filmē kaut ko tādu, kur ir stāsts, nevis filmu par visu tautu. Šajā vasarā viņš plānojis doties uz Austrāliju, lai veidotu filmu par to, kā “vecie” latviešu emigranti ķenguru zemē satiekas ar “jaunajiem” iebraucējiem, kas nu par savu mērķi, sakarā ar krīzi, ir izvirzījuši tieši šo zemi. Redzēsim kā viņam veiksies un, iespējams, varēsim sagaidīt vēl kādu dokumentālo filmu no Zviedra.

Mani personīgi interesē šādas filmas, jo arī pats šobrīd esmu emigranta statusā. Bet tas nav vienīgais iemesls, arī pirms tam skatījos daudzas dokumentālās filmas par latviešu izceļošanu uz ārzemēm (skatīt zemāk). Nevarētu teikt, ka tas mani iedvesmoja pārcelties uz dzīvi ārzemēs, patiesībā par to biju domājis jau senāk, jo nejūtos vienai vietai piesiets, patiesībā gluži otrādi – vēlos dzīvot daudz un dažādās vietās savas dzīves laikā, bet palikt kādā konkrētā vietā tikai savas dzīves nogalē. Nu gan aizrunājos tā itkā būtu milzīgs ceļotājs, lai gan patiesībā pat gadu neesmu nodzīvojis ārpus dzimtenes, tomēr iekšēji domāju, ka man viss vēl ir priekšā.

Dokumentālās filmas par latviešu emigrantiem:

  • Viens reiz viens, dokumentālā filma, 2009, Gints Grūbe
  • Bēgums, dokumentālā filma, 2009, Ivars Zviedris
  • SIBĪrija, 7 sēriju televīzijas raidījumu cikls, 2007, Ivars Zviedris, Inese Kļava (http://www.boms.lv/Video.aspx?VID=8424)
  • Atrasts Amerikā, dokumentālā filma, 2003, Sandis Jūra (http://faili.clan.su/load/10-1-0-31)
  • Sprīdītis Amerikā, dokumentālā filma, 2003, Ieva Salmane

Jāatzīst gan, ka “Viens reiz viens” pats nemaz vēl neesmu redzējis, turklāt tā lielākoties ir par jau sen aizbraukušiem latviešiem.

No responses yet

Tūristi uzskata, ka tu esi krāpnieks

Mar 31 2010 — Life

Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka dažreiz ir labāk vienkārši noskatīties uz citu problēmām nevis censties tiem palīdzēt. Jau atkal guvu žults devu, kad viss ko es vēlējos darīt, bija palīdzēt nedaudz apjukušiem tūristiem. Acīmredzot viņiem mana palīdzība nešķita vajadzīga, lai gan patiesībā viņi no tās izvairījās tikai tādēļ, ka uzskatīja mani par kādu krāpnieku vai spekulantu.

Continue Reading »

15 responses so far

101 lieta 1001 dienā

Mar 21 2010 — 101 things in 1001 days, Life

Updated 2010.04.25: Beidzot saraksts pabeigts pilnībā un nopublicēts. Turpmāk automātiski tiks pieliktas arī saites uz atbilstošajiem ierakstiem.

Updated 2010.04.28: Tā kā sarakstā bija iezagusies kļūda un bez interneta nedēļu dzīvot bija plānots divas reizes, tad viena no šīm lietām tika aizstāta ar Kažes izdomāto lietu – 3000 km ar velo vienā gadā. Pagaidām nemāku spriest, vai tas ir daudz vai maz, bet ar velo gribās braukt vairāk nekā es to reāli daru.

Nesen caur Sigņa blogu uzgāju kādu interesantu projektu, kur jāapņemas izdarīt 101 lieta 1001 dienā. Patiesībā man pašam jau kādu laiku bija ideja izveidot līdzīgu projektu, ar kura palīdzību cilvēki varētu saglabāt lietas, ko plāno savas dzīves laikā izdarīt, tikai bez termiņiem, vienkārši tādu kā “bucket list” no tāda paša nosaukuma filmas The Bucket List. Bet te nu es atradu šo lielisko projektu un sapratu, ka jāliek miers manis paša radītajai idejai un jāizmanto kaut kas, kas jau ir gatavs, jo patiesībā svarīga ir pati doma – apņemties kaut ko izdarīt, nevis šīs idejas tehniskais izpildījums. Tāpat arī vienreiz bija jāizbeidz meklēt iemesli, lai to visu atliktu, un vienkārši jāķeras klāt pie darbiem. Ja esi apņēmies kaut ko darīt, tad tas ir jāsāk darīt tūlīt nevis jāatliek uz jauna gada sākumu, jāsagaida, kad ir jauns mēness utt.

Jāatzīst, ka, lai arī daudz un dažādas idejas manā galvā grozījās jau labu laiku, mēģinot tās visas salikt vienā sarakstā, secināju, ka tas nemaz nav tik viegli. Izdomāt 101 lietu, kuras visas būtu pietiekoši interesantas, izaicinošas, bet tajā pat laikā izpildāmas, ir izaicinājums pats par sevi. Tā nu es biju apstājies pie 61 lietas, kad atskaites punkts jau tika dots. Tagad esmu pabeidzis sarakstu pilnībā un tam visam būtu jābūt pabeigtam līdz 2012. gada 16. decembrim. Tā kā, ja viss labi veiksies, tad ap 2012. gada Ziemassvētkiem varēšu atzīmēt šī vēl negatavā saraksta pieveikšanu.

Ātrumā izskrienot cauri izveidotajam sarakstam, par dažām lietām pats sāku nedaudz šaubīties, jo ar vārdiem kaut ko paveikt ir vienkārši, bet kad jāķeras pie darbiem, tad tikai sāc apzināties īstās grūtības.

Bet te nu man ir jāpievieno savs saraksts, lai es tiešām apņemtos to visu izdarīt. Pagaidām tajā ir 61 lieta. Dažas no tām varbūt tiks precizētas, papildinātas, izņemtas, bet kad būšu sadomājis visas 101, tad gan saraksts tiks fiksēts un pie tā būs jāpaliek. Saraksts ir pabeigts, jāķeras pie darbiem.

Continue Reading »

20 responses so far

Sautēti skābi kāposti

Mar 09 2010 — Life, Zviedrija

Šodien noskatījos jaunāko The Amazing Race sēriju, kurā viens no uzdevumiem Hamburgā bija apēst vienu šķīvi ar sautētiem skābiem kāpostiem. Tas bija jāizdara abiem komandas dalībniekiem kopā, bet paskatoties uz porciju man likās, ka man pat vienam tur nebūtu īsti ko iesākt. Viena dalībniece izteicās, ka tā ir nastiest thing she has ever tried. Vai tiešām tas ir kaut kas tik drausmīgs? Jāpiebilst, ka viena komanda uzdevumu tā arī nepievieca. Arī pagājušajā nedēļā, kad, esot Vācijā, kopā ar draugiem aizgāju uz kārtīgu vācu krogu iedzert alu un uzēst sautētus kāpostus ar desiņām, portugāļiem šis gardums ne pārāk gāja pie sirds. Tas viss man lika aizdomāties par Latvijas produktiem, kuri man šeit esot pietrūkst:

  • sautēti skābi kāposti
  • biezpiena sieriņi
  • rupjmaize
  • no iepriekšējā punkta izrietošs ēdiens – maizes zupa ar putukrējumu
  • trekns skābais krējums
  • siers ar ķimenēm

Varbūt šis tas ir piemirsies, šo to varētu atrast arī te, ja labi pameklētu, bet šis ir tas, ko reizēm prasās. Un tā īsti tu to atskārt tikai tad, kad tev tā vairs nav. Jāsaka gan, ka maizes zupas krājumus zināmam laikam es sev esmu sagādājis, tā kā vismaz ar to man pagaidām problēmu nebūs.

3 responses so far