Archive for the 'Life' category

Masta nocelšana

Okt 17 2010 — Life, Photo, Video

Beidzoties burāšanas sezonai, palīdzējām draugu jahtai nocelt mastu un sagatavot to ziemošanai. Zviedrijā tā ir ikgadēja procedūra pirms aukstā laika iestāšanās – tiek nocelts masts un pati jahta tiek izcelta krastā, jo ziemas laikā ūdens aizsalst un var nopietni pabojāt jahtu. Savukārt, iestājoties pavasarim tiek darīts pretējais – jahta tiek iecelta ūdenī un tai tiek uzlikts masts, un tā tas atkārtojas no gada uz gadu, pa vidam arī pārklājot jahtu ar svaigas krāsas un citu aizsarglīdzekļu kārtu. Lai arī Zviedrijā pretstatā dienvideiropas valstīm sezona ilgst tikai pusgadu, tomēr daudzie salu arhipelāgi nodrošina pietiekamu burāšanas baudījumu, lai jahtas te būtu pat ļoti populāras. Stokholmā ik uz soļa var redzēt kādu jahtklubu ar savu piestātni Mälaren ezera vai arhipelāga jūras daļas krastos. Tā kā bijām pieci, tad masta nocelšana tāds sīkums vien bija. Pagāšgad viņi to nocēla divatā, tāpēc šogad jo īpaši spēja novērtēt pārējās palīdzīgās rokas. Uzņemot kadrus ik pēc 5 sekundēm, izveidoju arī īsu video ar notikušo.

Takedown of the mast from Andris Liedskalnins on Vimeo.

3 responses so far

Nobalsoju

Okt 02 2010 — Life, Zviedrija

Šodien devāmies uz Latvijas vēstniecību, lai izmantotu savas pilsoņu tiesības un nobalsotu 10. Saeimas vēlēšanās. Šī bija arī pirmā reize, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Stokholmā. Tā iekārtota senatnīgā brūnganu ķieģeļu ēkā, Odengatan 5. Jau pa ceļam varēja manīt daudzus jo daudzus latviešus, kas virzījās uz vēstniecības pusi. Pirms tam tviterī salasījos, ka daudzās vietās esot rindas, tāpēc nezināju, ko gaidīt te. Nonākuši pie vēstniecības ēkas, kas atrodas turpat blakus Brazīlijas vēstniecībai, vērām vaļā smagnējās koka durvis un kāpām augstāk pa kāpnēm.

Latvian Embassy in Stockholm

Augšā mūs sagaidīja telpa, kas bija pārpildīta ar latviešiem. Bija arī neliela rinda, neskatoties uz to, ka cilvēkus apkalpoja veseli trīs galdiņi. Tomēr lielākā daļa cilvēku te vienkārši socializējās pēc tam, kad bija jau nobalsojuši. Nezinu, vai Latvijas iecirkņos arī tā ir, bet te bija pat uzklāts galdiņš ar maizītēm un kafiju. Forši atkal nogaršot rupjmaizi, kuru Zviedrijā ne vienmēr ir tik viegli atrast. Pēc kādām 5-10 minūtēm arī mēs saņēmām apzīmogotās aploksnes, sarakstus un varējām izdarīt savu izvēli.

Domāju, ka pēc vēlētāju skaita ārzemēs, Latvijas vēstniecībās, varēs diezgan labi noteikt, cik ļoti ir pieaudzis reālais emigrantu skaits. Protams, ne jau visi iet balsot, bet vismaz procentuāli ar citām vēlēšanām salīdzināt varēs, ko domāju arī izdarīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas.

Ja Tu vēl neesi nobalsojis, tad dodies un izmanto savas tiesības vēlēt! Zviedrijā to var izdarīt Stokholmā (Odengatan 5) un Gēteborgā (Haga Ostergata 30). Vēlēšanu iecirkņi strādās līdz astoņiem vakarā.

2 responses so far

Vismaz nedēļu bez interneta

Sep 30 2010 — 101 things in 1001 days, IT, Life

Sanāca ar vienu ceļojumu pieveikt vairākas lietas savā 101 lietas sarakstā – noiet Kungsleden dabas taku (vismaz daļu), pabūt aiz polārā loka, kā arī pavadīt vismaz nedēļu bez interneta. Par ceļojumu aiz Ziemeļu polārā loka jau rakstīju, tagad uzrakstīšu arī par interneta neesamību, drīzāk tā būs tāda kā maza atskaite jeb ķeksītis, ka tas ir padarīts. Tas, protams, nav nekas graujošs un tehniski vai morāli sarežģīts, daži varbūt to pielīdzinās aiziešanai uz veikalu pēc piena, bet es tomēr gribēju pamēģināt – kā tas ir dzīvot nošķirtam no informācijas plūsmas, jo kā avīzes drukātā formā nelasu un arī TV neskatos nu jau 4 gadus. Tā kā darbs man ir saistīts ar IT, tad ikdienā no interneta izvairīties nesanāk. Vienīgā iespēja bija īstenot šo ieceri atvaļinājuma laikā, kā tas arī tika izdarīts. Un jāsaka, ka tas bija lieliski. Es, protams, negribētu dzīvot tā visu dzīvi, bet brīžiem tāda atslodze ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Ja jāsaka godīgi, tad visu 12 dienu laikā neizjutu interneta trūkumu ne mirkli. Ceļojums bija izvērties tik aizrautīgs un interesants, ka ne brīdi pat neiedomājos, kā būtu bijis, ja brīnišķīgajā kalnu ieskautajā ielejā būtu bijis internets. Laikam jau ir tā, ka, ja esi aizņemts ar vienu lietu, tad par citām lietām nemaz nedomā. Pamanīju arī, ka ceļojuma laikā mana domāšana no globālas bija pārmainījusies uz lokālu. Ceļojuma laikā es lielākoties domāju par apkārt esošajiem, skaistajiem dabasskatiem, domāju par to, kur likt kāju, lai nepakluptu, domāju par to, cik bieži ņemt dzeramo ūdeni, lai pietiktu līdz nākamajai uzpildei, kā arī kur uzsliet telti nakšņošanai. Šādi pavadot nedaudz vairāk kā nedēļu, varbūt vismaz daļēji sapratu, kāda ir pasaules uztver cilvēkiem Mjanmā vai Indijas nomaļākās vietās – viņi dzīvo sev, dabai un šodienai, viņus īsti neinteresē, kas notiek pārējā pasaulē, viņus neinteresē, vai pasaulē ir globālā sasilšana vai nē, vai vēlēšanās uzvarēs viņa mīļākā partija vai Laimes Lācis, tas viss ir sīkums, svarīgs ir tas, kas viņiem tajā brīdī ir apkārt, svarīgi ir tas, vai izdosies izaudzēt ražu, lai pabarotu savu ģimeni.

Lielākā problēma ar internetu, manuprāt, ir tajā, ka mēs tajā pavadām lielāko daļu sava brīvā laika. Ja tiešām ir kaut kas svarīgs darāms un ir zināms mērķis, ko vēlies sasniegt, lietojot internetā pieejamo informāciju vai servisus, tad tā, varbūt, ir cita lieta, bet, ja internetā pavadi veselu dienu, skatoties muļķīgus youtube video, tad tur, manuprāt komentāri ir lieki. Vai ievērojāt, ka iepriekšējā teikumā lietoju vārdu “internetā”? Ja nē, tad tas varbūt ir apliecinājums tam, cik absurdi, bet mūsdienās jau pierasti, skan šie vārdi – “internetā”, “internetam”, “internetu” utt. Ja citi te sūkstās, ka kāds kā informācijas avotu norāda “Flickr” vai “Google”, tad ko lai saka par informācijas avotu “Internets”? Būtībā ir arī cilvēki, kuri internetā pat dzīvo savu otro dzīvi. Viņi veido savu tēlu un uztraucas par to, kā viņus uztvers citi interneta iedzīvotāji. Un līdzīgi kā īstajā dzīvē, tāpat arī internetā cilvēki ne vienmēr var noslēpt savus pagātnes rēgus, piemēram, Marta Krivade esot skaistākā meitene blogsfērā. Ko tagad padarīsi? Izlietu ūdeni nesasmelsi, publicētu informāciju nesavāksi. Nesen tviterī redzēju, ka kāds cilvēks bija ik pēc pusstundas iefavorītojis kādu video un tā kādas 6 stundas no vietas. “Lieliski” iztērēts laiks, es nodomāju. Pats jau es arī neesmu bez grēka un citreiz to vien daru, kā dirnu pie datora, skatoties muļķīgus video, tomēr viena lieta, ko es tiešām nespēju saprast ir datorspēļu spēlēšana, tā man liekas vistīrākā laika nosišana. Kāds varbūt apgalvos pretējo, argumentēs ar intelektu attīstošām spēlēm, bet ne jau tās ir tās, kuras spēlē lielākā daļa cilvēku. Varbūt atkarība? Varbūt internets arī ir tikai atkarība? Bet pietiks pārdomu, gan jau visi to tāpat apzinās.

Atgriežoties pie raksta tēmas par interneta nelietošanu, nevarētu teikt, ka šī atteikšanās manā gadījumā bija labprātīga, jo internets man vienkārši nebija pieejams. Patiesībā lielāko laika daļu nebija pieejams pat mobilo sakaru pārklājums. Tomēr tā kā mērķis nebija piespiest sevi atteikties, jo ar gribasspēku man viss ir kārtībā (vismaz gribētos tā domāt), drīzāk pamēģināt kā tas ir – dzīvot tikai reālajā pasaulē, tad domāju, ka eksperiments ir izdevies, un to, ko vēlējos, esmu sev noskaidrojis. Vai vēl kāds vēlas pamēģināt dzīvot nedēļu bez interneta? Varētu uzlikt savā blogā zīmīti – “tik un tik dienas bez interneta”. Bet pag? Atkal jau es runāju par savu otro dzīvi internetā, un zīmīti, ko izlikšu citiem interneta iedzīvotājiem.

No responses yet

Manas nožēlojamās valodas prasmes

Sep 19 2010 — Life, Zviedrija

Esmu nodzīvojis Zviedrijā jau veselu gadu, bet kā neesmu, tā neesmu iemācījies normāli runāt zviedriski. Varbūt pie vainas tas, ka darbs ir angļu valodā, vai arī tas, ka vietējie paši labprātāk ar mani runā angļu valodā. Piemēram, ja ieeju veikalā un mēģinu runāt zviedriski, tad zviedri, jūtot, ka esmu iebraucējs un runāju viņu valodā ar grūtībām, paši pārslēdzas uz angļu valodu. Galu galā Zviedrija ir pasaulē pirmajā vietā pēc angliski runājošo iedzīvotāju īpatsvara starp valstīm, kurās angļu valoda nav oficiālā valsts valoda. Izrādās, ka 89% zviedru prot arī angļu valodu. Un tas tā tiešām arī ir, sākotno piecgadīgiem bērneļiem un beidzot ar veciem pensionāriem. Tā vai savādāk, viņi angliski ar tevi sapratīsies. Bet neba man tagad būtu jāmeklē kāds attaisnojums vai iemesls, kāpēc vēl neesmu apguvis zviedru valodu. Kā raksta Benny Lewis savā mājaslapā un projektā valodu apguvei Language Hacking Guide:

Speak! Or stop pretending you want to.

Attēls no: http://www.fluentin3months.com/speak/

Arī man laikam ir jābeidz izlikties un jāķeras pie darbiem. Nav jau tā, ka es neko nedarītu – apmeklēju kursus, mācos un šādās tādās vienkāršākās sarunās varu piedalīties, bet līdz līmenim, ko vēlētos sasniegt, vēl tāls ceļš ejams.

2 responses so far

Epopeja ar Swedbank

Aug 09 2010 — 101 things in 1001 days, Life

Esmu Swedbank klients jau kopš 2000. gada, kad viņi, toreiz vēl zem nosaukuma Hansabank, mani savervēja ar bezmaksas vidusskolas absolventu komplektu. Visus šos gadus esmu bijis viņu uzticīgs klients. Jā, bija šis tas, kas viņiem piekliboja, reizēm depozītu procenti bija zemāki nekā citviet, bet neba tas bija man galvenais uzticības izrādīšanas iemesls. Mans galvenais arguments bija ērta un plaša pakalpojumu klāsta nodrošināta internetbankā, ko viņi arī godam darīja. Varbūt tāpēc mani arī piemeklēja šī liksta, jo cik gan ilgi viss varēja notikt bez vērā ņemamām ķibelēm.

Continue Reading »

3 responses so far