Archive for the 'Life' category

Velozagšanas kultūra Zviedrijā

Apr 29 2014 — Life, Zviedrija

Parasti velosipēdam saslēdzu tikai aizmugurējo riteni. Tā Zviedrijā dara lielākā daļa cilvēku un tas tiek atzīts par pietiekami drošu veidu, lai kāds ar tavu braucamo tā vienkārši neaizripinātos prom. Tomēr, ja es to atstāju kaut kur uz ilgāku laiku par pāris dienām, tad gan to parasti pieslēdzu arī pie kaut kā ne tik viegli pārvietojama. Šāda vajadzība radās arī pagājušajā piektdienā, kad man vajadzēja atstāt savu braucamo uz 4 dienām, tāpēc pieslēdzu to pie velonovietnes ar ķēdi un piekaramo atslēgu, kā arī saslēdzu aizmugurējo riteni. Bija tikai viena problēma – aizmirsu izņemt atslēgas no slēdzenes. Tajā smuki karājās gan riteņa saslēgšanas atslēga, gan piekaramās slēdzenes atslēga, kā arī bonuss – atslēga no mana skapja. Un tikai vakardien, kad man vajadzēja tikt savā skapī, sapratu, ka nekur nevaru atrast atslēgas. Domāju, vai tiešām es varētu būt tās atstājis savā velosipēdā?

Šorīt aizbraucu uz vietu, kur atstāju savu velo, un tavu brīnumu – tas stāv kā stāvējis ar visām atslēgām “aizdedzē”. Tātad četras dienas velosipēds nostāvēja praktiski nepieslēgts (jo atslēgas bija velosipēdā) un tas pilnīgi nevienu neinteresēja. Nepretendēju, ka mans velosipēds ir kaut kas ļoti iekārojams, patiesībā tas ir diezgan prasts un pat ļoti nobraukts, tomēr sava veida rādītājs par velodrošību tas ir. Zviedrijā velosipēdus zog ļoti reti. Jā, ir rajoni, kuri nav tik droši un es neriskētu atstāt savu velosipēdu tajos uz vairākām dienām, bet nav tāda rajona, kur es nevarētu atstāt velosipēdu uz pāris stundām, par to vispār nesatraucoties un nedomājot.

Ja tomēr gadās, ka velosipēdu nozog, tad to parasti var izskaidrot ar vienu no trim iemesliem:

  • Velosipēds ir tiešām vērtīgs (maksā 700 EUR un uz augšu) un zagļi zin, ko dara. Šādu velosipēdu neieteiktu atstāt tā vienkārši “uz ielas”.
  • Velosipēds ir dramatiski sliktā stāvoklī (norūsējis, varbūt ar caurām riepām) un cilvēki, domājot, ka tas ir pamests, no tā atbrīvojušies. Šādas tīrīšanas (kad tiek aizvesti arī pamesti velosipēdi) parasti notiek divreiz gadā – pavasarī un rudenī, konkrētais laiks atkarīgs no rajona.
  • Kāds (parasti jautrā prātā) jūsu velosipēdu vienkārši paņēmis kā pārvietošanās līdzekli. Gadās, ka piektdienas naktī piedzērušies studenti saprot, ka ir nakts vidus, kopmītnes ir tālu, transports kursē reti vai vajadzīgajā maršrutā vairs nekursē vispār. Un, ja visām šīm sakritībām pa virsu gadās vēl kāds tuvumā esošs nepieslēgts velosipēds, tas var tikt izmantots kā braucamais uz mājām. Tiesa pie šīm mājām tas arī tiks pamests. Tāpēc, ja esat atstājuši velosipēdu relatīvi netālu no kādas studentu pilsētiņas, iespējams, ir vērts apstaigāt šo campus un paskatīties, vai savu rumaku nevarat atrast tur, pirms zvanīt policijai.

Un tad, protams, ir niecīgi niecīgā iespēja, ka kāds tiešām apzināti nozadzis jūsu ne pārāk ievērības cienīgo velosipēdu vienkārši tāpat. Bet šāda iespēja tiešām ir ļoti maza.

Lai arī tikko izlielījos par augsto drošību Zviedrijā, manai kolēģei tieši tajā pašā dienā, kad es sapratu, ka esmu atstājis savu velosipēdu nepieslēgtu, nozaga viņas braucamo. Tas tika nozagts no privātmājas teritorijas, kur tas bija novietots zem nojumes. Dīvainā kārtā zagļi ir paņēmuši viņas velosipēdu, bet vietā atstājuši citu. Ja var ticēt viņas vārdiem, tad tas, kas ir atstāts, ir pat labāks nekā tas, kas tika nozagts. Visai dīvaina situācija. Šobrīd viņa kontaktējas ar policiju, lai iesniegtu ziņojumu par savu nozagto velosipēdu un noskaidrotu, ko darīt ar “jauno”, kas viņai atstāts vietā. Arī viņi ir apmulsuši.

Tagad neliela atkāpe, pārlecot pāri Baltijas jūrai uz Latviju. Lai arī lielākā daļa cilvēku, kā galveno iemeslu vārgajai velosatiksmes attīstībai Latvijā min veloceliņu trūkumu, es domāju, ka ir vēl kāds, iespējams, pat daudz svarīgāks iemesls – velosipēda drošība. Tu nevēlēsies ikdienā lietot savu braucamo, ja nebūsi drošs, ka pēc neliela izbrauciena un iepirkšanās 5 minūšu attālajā veikalā, varēsi atrast to tajā pat vietā, kur atstāji. Tāpat pamatīgi nosist apetīti uz velobraukšanu varētu fakts, ka pēc tam tas būs jāstiepj augšā uz, teiksim, ceturto stāvu. Diez vai kāds riskētu atstāt velosipēdu tā vienkārši pieslēgtu uz ilgāku laiku. Ir dzirdēti pat gadījumi, ka velosipēds ir nozagts no balkona. Lai cilvēki vēlētos lietot velosipēdu, to lietošana ir jāpadara maksimāli ērta. Un to nevar panākt tikai ar veloceliņu vai velojoslu izveidi. Ir jāpanāk, lai cilvēki justos droši ne tikai satiksmē, bet arī brīžos, kad viņi ar velosipēdiem nepārvietojas.

Velkot paralēles ar auto – politiķi uzliek īpaši augstu maksu stāvvietām pilsētas centrā, lai autovadītāji vairītos tur novietot automašīnas. Līdzīgi šobrīd ir ar velonovietnēm. Katrai no tām ir sava “maksa” – iespējamība, ka velosipēdu no tās nozags. Piemēram, stāvvieta pie milzīga tirdzniecības centra ir daudz “dārgāka” nekā stāvvieta pie mazā piemājas veikaliņa, pa kura logu ir iespējams redzēt savu velosipēdu. Stāvvieta pie darba vietas, kas neatrodas norobežotā teritorijā, varētu būt ļoti dārga. Šī maksa nav jāmaksā uzreiz, bet tad, kad velosipēdu nozags, stāvvietas izmaksas varētu būt daudz lielākas nekā tad, ja visu šo laiku būtu braukts ar automašīnu. Lai cilvēki gribētu pārvietoties ar velosipēdu, no šīs stāvvietas “maksas” ir jāatbrīvojas.

Tie, kas kaut brīdi padzīvojuši vidē, kur par šādām lietām vienkārši nav jādomā, sapratīs, cik tas ir svarīgi un ka there’s no going back.

 

No responses yet

Kā strādā lielās korporācijas

Apr 04 2013 — Life

Nesen atgadījās kāds interesants notikums. Veicu pirkumu pie pasaules lielākā online tirgotāja – Amazon, bet pēc pāris dienām pamanīju, ka cits internetveikals tai pašai precei ir nolaidis cenu vēl nedaudz zemāk. Tā kā pie Amazon biju pasūtījis vairākas preces, tad negribēju atcelt vienu no precēm un pasūtīt citur, bet arī atstāt to tā negribējās, jo arī 20$ tomēr ir nauda.

Sazinājos ar Amazon klientu servisu, jeb pareizāk sakot viņi sazinājās ar mani, lai pateiktu, ka “rūpējas par manu pasūtījumu”. Atbildēju uz viņu vēstuli, pieminot konkurenta zemāko cenu un apvaicājos, vai nevaram kaut kā sarunāt “price match”. Diemžēl saņēmu negatīvu atbildi, jo, izņemot TV produktus, viņi “price match” taktiku vairs nepielieto, tomēr pateicās par manu modro aci un ieteica paziņot Amazon produkta lapā par atrasto zemāko cenu.

Es, nedaudz naivs būdams, domāju, ka šajā vēstulē bija zemteksts un, ja es paziņošu par šo zemāko cenu, tad arī Amazon varbūt savu cenu nomainīs un tad es kaut kā varēšu sarunāt, lai arī manam pasūtījumam piemēro šo jauno, nu jau samazināto cenu. Tā arī rīkojos – aizgāju uz Amazon produkta lapu, aizpildīju formu par zemāku atrasto cenu. Nepagāja pat pusstunda, kā arī Amazon bija nomainījis cenu uz manis iesniegto. Tad nu ķēros klāt un rakstīju epastu klientu servisam ar jautājumu, vai nevarētu piemērot manam pasūtījumam jauno Amazon cenu. Uz to ātri vien saņēmu atbildi, ka viņi pateicas, ka es esmu izvēlējies Amazon nevis kādu citu tirgotāju, un, tā kā mans sūtījums vēl nav izsūtīts, tad viņi var piemērot jauno cenu manam pasūtījumam, ko arī izdarīja.

Tādam, manuprāt, ir jābūt labam klientu servisam. Tas viss kopā aizņēma mazāk nekā 3 stundas – momentānas atbildes no klientu servisa, cenas izmaiņa, sekojot konkurentam, mazāk nekā 30 minūšu laikā, un mana pasūtījuma cenas atjaunošana. Tiesa, te jāpiebilst, ka iesniegtā cena bija no tirgus līdera šajā produktu sfērā un arī lielākā Amazon konkurenta, tāpēc ar kuru katru kaktu kantora cenu tas droši vien neizdotos.

3 responses so far

Piegriezās maksāt komisijas maksu

Nov 21 2012 — Life, Zviedrija

Īsāk sakot, pieķēru sevi pie domas, ka, regulāri ceļojot un iepērkoties ārzemēs, visu laiku nākas maksāt komisijas maksu kā par valūtas konvertāciju, tā par naudas izņemšanu no bankomāta. Nav jau lielas tās izmaksas – par valūtas konvertāciju 1.5%, bet par naudas izņemšanu liberālas 35 kronas (2.8 Ls) neatkarīgi no izņemtā naudas daudzuma. Tomēr kāpēc maksāt, ja var nemaksāt? Tā nu es devos savas ideālās kredītkartes/debetkartes meklējumos, un jau pēc neilga laika uzgāju karti, kurai nav ne gada maksas, ne valūtas konvertācijas maksas, ne komisijas maksas par naudas izņemšanu no bankomāta, vienalga vai tā ir Zviedrija vai cits pasaules nostūris, turklāt tai ir pieejams bezprocentu kredīts līdz 60 dienām (līdz nākamā mēneša beigām). Tiesa šis bezprocentu kredīts nedarbojas, izņemot naudu no bankomāta ārzemēs, tādā gadījumā uzreiz ir jāsāk maksāt procenti par izņemto summu, bet tā kā plānoju kartes kontā ieskaitīt naudu, pirms to tērēt, tad domāju, ka arī šie procenti man nedraud. Aizmirsu vēl pieminēt tādu “sīkumu” kā bonusā tam visam ir arī bezmaksas ceļojumu apdrošināšana. Te gan vismaz 75% no ceļojuma jābūt apmaksātiem ar šo karti, bet tāpat patīkami. Šī karte ir GE Money Bank MasterCard kredītkarte. Kartei pieteicos, redzēs vai viss būs tik skaisti, kā šobrīd izskatās. Alternatīva šai kartei ir ICA Bankkort Plus, kurai ir viss līdz šim pieminētais, vienīgi klāt nāk gada maksa, kas ir 324 kronas gadā. Te es, protams, runāju par Zviedrijā pieejamajām kartēm.

Neesmu informēts, vai Latvijā ir kāda karte ar samērīgu gada maksu, kurai nav ne komisijas maksas par valūtas konvertāciju, ne maksas par naudas izņemšanu no bankomāta ārzemēs. Man (līdz šim mīļajā) Swedbank vairs nav pieejama neviena bezmaksas karte, turklāt tām visām ir gan salīdzinoši liela valūtas konvertācijas maksa, gan maksa par naudas izņemšanu ārzemēs. Ja kādam ir informācija par kaut ko līdzīgu kā aprakstīju augšā, tikai Latvijā, labprāt uzklausīšu.

2 responses so far

Relatīvā dzīves dārdzība

Jūl 06 2012 — Life

Bieži gadās lasīt par pasaules dārgākajām valstīm vai pilsētām. Tiek pat sastādīti dažādi topi ar dažādu pilsētu dzīvošanas izmaksām. Gandrīz vienmēr šo topu augšgalā manāma Londona, tomēr tieši šīs pilsētas godpilno augsto vietu es gribētu apstrīdēt. Jā, vidēji tā varbūt arī sanāk viena no dārgākajām, tomēr, manuprāt, tajā ir diezgan liela plaisa starp to, kā dzīvo vistaupīgākie un visizšķērdīgākie. Te es īpaši vēlos uzsvērt, ka nerunāju par nabagajiem un bagātajiem, jo mans uzskats ir, ka pastāv iespēja dzīvot arī ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, būtiski nezaudējot dzīves kvalitāti. Īpaši jau Apvienotajā Karalistē, kur ir tāda izcila komūna kā http://www.moneysavingexpert.com/. Tā tev pateiks kurā brīdī pārslēgties uz kuru gāzes vai elektrības piegādātāju (jā, citās valstīs ir iespēja izvēlēties, no kā pirkt gāzi un elektrību), kura no maksājumu kartēm tev šobrīd būtu visizdevīgākā, kā vislētāk rezervēt viesnīcu, kuru mobilo pakalpojumu pieslēgumu izvēlēties. Latvijas interneta komūnā šādus cilvēkus bieži mēdz dēvēt par santīmp***m. Neiedziļināšos savstarpējos cieņu aizskarošos apvainojumos, jo pats drīzāk būtu pieskaitāms pie šīs grupas nekā otrā galējībā, tomēr arī te ne vienmēr runa iet tikai par santīmiem. Protams, ir cilvēki, kuru laiks ir dārgāks par dažu santīmu ietaupīšanu, tomēr ir arī cilvēki, kuriem katrs santīms ir no svara. Turklāt bieži vien runa iet nevis par santīmiem, bet gan vairākiem desmitiem latu ietaupījumu. Un ja tas ir ilgtermiņa ietaupījums, kā, piemēram, elektrība vai mobilie sakari, tad ietaupījums ātri vien var sasniegt arī vairākus simtus latu. Tātad iespējas ietaupīt pastāv.

Continue Reading »

No responses yet

Mana klase ārzemēs

Mar 08 2012 — Life

Tā kā emigrācijas tēma man ir diezgan tuva, tad izlēmu papētīt, kur šobrīd dzīvo mani bijušie klasesbiedri un klasesbiedrenes. Par visiem informāciju iegūt neizdevās, bet izrādās, ka no divdesmit pieciem, par kuriem man ir diezgan liela pārliecība, septiņi šobrīd vairs nedzīvo Latvijā. Tātad 28% no manas bijušās klases ir aizbraukuši prom no Latvijas. Te tev nu bija tautas saskaitītie divi miljoni. Labi, iespējams, ka šis skaitlis nav nemaz tik aplams. Īpaši ņemot vērā manis iepriekš veikto pētījumu par patiesajiem emigrācijas apmēriem Latvijā, kurā (diezgan precīzi) prognozēju, ka no Latvijas aizbraukuši aptuveni 250 tūkstoši iedzīvotāju. Starp citu, Latvijas vēstniecība Londonā meklē jaunas telpas, jo esošās esot par mazu tik liela daudzuma cilvēku uzņemšanai. Lēš, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo jau vairāk nekā 100 000 latviešu.

Tāda, lūk, izskatās mana bijusī klase 2012. gadā.

No responses yet